"Divu tautu valsts" būtu Latvijas gala sākums
FRANKS GORDONS    04.12.2018

 

 

Rīgas krievu avīze ar liekulīgi piesavināto nosaukumu Segodņa uzpūš jebkuŗu ziņu, kur pavīd vēlme atcelt latviešiem Latvijas valstsnācijas un pamattautas statusu: "Vējonim ieteica likvidēt nepilsonību un krievus padarīt par Latvijas tautu." Diezgan plašu rakstu par šo tematu parakstījusi Segodņas žurnāliste Ludmila Pribiļskaja.

 

Valsts prezidentam "ieteica" ‒ kas ieteica? Izrādās, ka "Kultūras ministrijas sasauktajā kārtējā nacionālo minoritāšu (nacmeņšinstv) forumā šo pašu minoritāšu pārstāvjiem atļāva (!) skaļi izteikties par nepilsonības (!) likvidāciju un informācijas pieejamību krievu valodā prezidenta pilī Raimonda Vējoņa klātienē".

 

Viss šis teikums ironisks, gandrīz vai ņirdzīgs.. Un te nāk klajā galvenais: "Forums (!) ieteica likvidēt pašu jēdzienu "nacionālas minoritātes" un atvietot to ar "Latvijas tautām."

 

Šis jēdziens "Latvijas tautas" tiek jau pašā virsrakstā mērķtiecīgi atšifrēts ‒ "krievus padarīt par Latvijas tautu".

 

Tātad Raimondam Vējonim "ieteica" ‒ kas? Pribiļskaja raksta ‒ ieteica "forums". Nav nosaukts neviens runātājs, neviens diskusijas dalībnieks.

 

Atšifrēsim nu līdz galam: ja "krievi būs Latvijas tauta", tad iznāk, ka Latviju "ieteikts" kļūt par "divu tautu ‒ latviešu un krievu valsti".

 

Latvija Eiropā diemžēl ir vienīgā valsts, kur pamattautas un citvalodīgas kopienas samērs ir 60:40. Tas ir vēstures lāsts, okupācijas pusgadsimta mantojums. Tā, protams, nav krievvalodīgo vaina, bet šī proporcija rada gan psīcholoģiskus, gan tiesiskus sarežģījumus.

 

Latvijā krievi nu nekādi nav tauta: tie taču ir tikai neliela daļa no nācijas, kas devusi nosaukumu Krievijai un sastāda 80% no tās 140 miljoniem iedzīvotāju. Tātad krievi Latvijā ir minoritāte, un ja runa ir par visiem, kas Latvijā ‒ ģimenē ‒ runā krieviski, tad sanāk tie 40 procenti, kuŗu vārdā rosās un ārdās Ždanoka un Guščins, Gapoņenko un Lindermans.

 

Latviešu un krievu valsts, duāla republika? Pats korektākais apzīmējums te būtu ‒ murgs.

 

Salīdzināsim. Beļģiju, piemēram, droši varētu nosaukt par divu tautu ‒ valoņu un flāmu ‒ valsti, jo šīs ļoti atšķirīgās kopienas mīt katra savā kompaktajā territorijā un "šo telpu" apdzīvo vismaz kādus 1000 gadus. Šīs tautas par "beļģiem" padara etniski jauktā galvaspilsēta Brisele un monarchija, kas radusies 1830. gadā polītisko pārvērtību rezultātā, piešķirot jaunajai valstij nosaukumu, kas ņemts no Romas imperijas provinces "Belgica".

 

Te ir starpība, un pamatīga, fundamentāla.