"Ceturtā vara" un ASV vieta pasaulē
FRANKS GORDONS    29.11.2016

 

Demokratiskās valstīs jau labi sen pieņemts klasiskais pilnvaru iedalījums. Pirmā vara – likumdevēja (legislative), otrā – izpildvara (executive), trešā – tiesas (judiciary). Un nu jau kādus 100 gadus ir pamats pieminēt arī "ceturto varu" – presi, mūsdienās – plašsaziņas līdzekļus jeb medijus.

 

Donaldam Trampam, kurš 20. janvārī nomainīs Baraku Obamu kā POTUS (President of the United States – gandrīz vai imperisks šī titula īsinājums) un pagaidām rezidē savā Ņujorkas Piektās avēnijas rezidencē - "Trump Tower", arvien lielākā mērā nākas ņemt vērā šo "ceturto varu", kuras spēku un ietekmi iemieso laikraksts "New York Times" - NYT.

 

21. novembrī Donaldam Trampam viņa augstceltnes 25. stāvā bija, var teikt, saskriešanās ar CNN, NBC un citu elektronisko un drukāto plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kurus viņš strostēja, pārmetot tiem "negodīgu", pat "skandalozu" attieksmi pret sevi. Elitārā žurnāla "The New Yorker" galvenais redaktors Dēvids Remniks bija tik sašutis, ka pēc šīs "slēgtās" tikšanās savas dusmas par Trampu izpauda atklātībai.

 

Donaldam Trampam lielu pašsavaldīšanos prasīja tai pašā dienā pieņemtais lēmums – tikties ar "New York Times" vadību. Viņš taču šo laikrakstu vēlēšanu kampaņas gaitā vienā laidā lamāja, un NYT nepalika parādā, iestājoties par Hilariju Klintoni un noniecinot viņas sāncensi. Galu galā Tramps nāca pie atziņas, ka ar "New York Times” ir jārēķinās, jo šai "lapai" ir globāla ietekme uz sabiedrisko domu. Tā nu viņš, "pārvarot sevi", devās uz "New York Times" lepno mītni un tās 16. stāvā sniedza plašu interviju NYT izdevējam un īpašniekam Arturam Sulcbergeram junioram, kura ģimenei jeb dzimtai šis laikraksts pieder kopš 1896. gada, un avīzes vadošajiem redaktoriem un žurnālistiem. 

 

Un skaties vien – šoreiz Donalds Tramps, var teikt, demonstrēja valstsvīra stāju, bija savaldīgs, savos izteikumos mērens, liekot saprast, ka vairākos jautājumos viņš negrasās ieņemt "ekstrēmu" poziciju. Gandrīz vai tēvišķīgi pārmetis šim laikrakstam, ka tas bijis "pārāk skarbs" pret viņu, Tramps – tavu brīnumu – nosauca "New York Times" par "lielu, lielu dārgumu (jewel), pasaules dārgumu". 

 

Patiešām, jēdziens "ceturtā vara" nav no gaisa grābts.

 

Vācijā šo "ceturto varu" spīdoši iemieso nedēļas žurnāls "Der Spiegel", kuŗa izcilākie raksti lasāmi arī angļu valodā šī izdevuma starptautiskajā portālā. Iespaidīgs un uz pārdomām vedinošs ir "Der Spiegel" galvenā redaktora vietnieka Dirka Kurbjuveita raksts "Amerika atteikusies no savas vadošās lomas Rietumos". Gandrīz 100 gadus, raksta Kurbjuveits, Savienotās Valstis "bija brīvās pasaules līdere. Bet līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu Amerika tagad atteikusies no šīs lomas. Pienācis laiks Eiropai un Angelai Merkelei aizpildīt šo tukšumu". Raksta autors liek saprast, ka Donalds Tramps novērsies no Eiropas un atstāj to vienatnē: "Tagad Eiropai acīmredzot vajadzēs pašai gādāt par savu drošību – turklāt laikā, kad mums ir darīšana ar Vladimiru Putinu, Redžepu Tajipu Erdoganu un Islama valsti."

 

Un par to pašu: "Vai Ķīna var nomainīt ASV, lai vadītu pasauli?", vaicā laikraksts "Global Times", kas iznāk angļu valodā un atrodas Ķīnas valdības uzraudzībā. Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps bija apsolījis atteikties no t.s. Klusā okeana partnerības, un vairāki Rietumu plašsaziņas līdzekļi paužot cerības, ka Ķīna, būdama "augoša superlielvalsts", atvietos Ameriku, "lai vadītu pasauli". Bet vai Ķīna tam ir gatava? "Global Times" atzīst, ka Ķīna šo misiju nevar uzņemties – Amerika tomēr paliek visspēcīgākā. ASV vadošā loma ir nenoliedzama, bet, spriež "Global Times", Ķīnas turpmākā izaugsme ir neizbēgama. Saprotiet, kā gribat...