EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Putins netaisās atkāpties
131227
FOTO: REUTERS/SCANPIX

Juris Lorencs    13.02.2024

 

 

Amerikāņu polītiskā komentētāja Takera Karlsona intervija ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kas publicēta 8. februārī, izsaukusi milzīgu ažiotāžu. To apspriež mediji, politiķi, patiesībā visi, kuri daudzmaz interesējas par polītiku. Vispirms par pašu intervijas faktu. Putins nav vienkārši nepatīkams cilvēks, kura uzskatiem es nepiekrītu. Viņš pārkāpj starptautisko likumdošanu, izraisījis agesīvus kaŗus. Krievijas bruņoties spēki ir nogalinājuši desmitiem tūkstošu cilvēku, miljoni spiesti doties bēgļu gaitās. Putins tiek apvainots noziegumos pret cilvēcību un ir starptautiskām sankcijām pakļauta persona. Tas, ko dara T. Karlsons, nav žurnālistika, bet gan ar preses brīvību maskēta Krievijas attaisnošana. Komplementāra intervija bez neviena asa jautājuma. Vai varam iedomāties, ka amerikāņu žurnālists 1944. gadā ierastos Berlīnē, intervētu Hitleru un tā arī nepajautātu par nacistu nāves nometnēm un gāzes kamerām? Bet tas, ko sarunāja Putins, ir tikai viena medaļas puse. Tikpat svarīgs ir pats intervijas fakts. Paskat, mums Krievijā ir līderis, kurš var runāt divas stundas bez lapiņas! Savukārt amerikāņu prezidents nespēj sakarīgi izteikt pat divus teikumus... Kas tad šodien liek Rietumu slavenībām un politiķiem kalpot Kremlim? Pirmkārt, tā var būt polītiskā pārliecība, kas liek darboties kā Kremļa aģentiem. Otrkārt, nauda vai atalgojums ar amatiem Krievijas valsts kompānijās. Treškārt, banāla šantāža. Piemēram, nofilmētas ainas “tuvākas iepazīšanās” brīdī ar krievu modelēm Maskavā. Ceturtkārt, narcisms, vēlme izcelties, gūt ievērību, būt “citādākam” nekā pārējie. Karlsona gadījumā mēs visdrīzāk redzam vēlmi izcelties. Godkārība, kas savienota ar polītisko pārliecību. Par šādiem cilvēkiem dažkārt mēdz teikt - noderīgie idioti. Tikmēr pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks viņam piederošajā sociālajā tīklā “X” jau vairākas dienas cītīgi reklamē T. Karlsona sarunu ar Putinu. Kopš 9. februāra tā tiek publicēta kā pirmā un svarīgākā ziņa viņa “X” lentē. Ironija ir tāda, ka “X” Krievijā ir aizliegts, to nobloķēja jau 2022. gada februārī tūlīt pēc iebrukuma Ukrainā. Vēl viens noderīgais idiots?

 

Šīs intervijas nozīmi nevar novērtēt par zemu. Ieskatam daži komentāri, ar kuriem sociālajos tīklos dalījušies polītikas vērotāji tepat Latvijā. Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Ir pilnīgi skaidrs, ka Takera Putina intervijas rezultāts būs Krievijas propagandas uzvara ASV. Takera klausītāji neies pārbaudīt Putina vēstures fantāzijas, bet tas kalpos iekšpolītiskiem mērķiem, vēl vairāk polarizējot ASV sabiedrību. Šādus žurnālistus sauc useful idiots.” Publicists Jurģis Liepnieks: “Noskatījos slaveno interviju. Nu ko ... diemžēl man jāsaka, ka Putins, manuprāt, ļoti labā formā, gan fiziski, gan psiholoģiski. Zina, ko dara. Pārliecināts. Tas, ko viņš runā, nav nekādi vecišķi vēsturnieka autodidakta savārstījumi, bet ļoti pārdomāti, izstrādāti stratēģiski vēstījumi. Karlsons vājš, stulbs un mīcāms kā māls, izvēlēts ļoti gudri. Vēstījumu daudz un dažādi, bet kopumā vispār viss slikti. Un te būtu ļoti svarīgi neļaut savam naidam un riebumam traucēt novērtēt pretinieku adekvāti. Nav nekā bīstamāka par to.” Citās domās ir Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins: “Takers ir profesionālis un Putinam uzdeva vairāk nepatīkamu jautājumu, nekā visi Rietumu politiķi to atļāvušies pēdējos 20 gados no Buša, Merkeles līdz Baidenam. Viņš darīja to smalki un jautājumā, vai pēc Ukrainas Krievija ies uz Rietumiem, saņēma nē, jo tad visi iesim bojā (kodolkarā)!” Publicists, Ukrainas atbalstītājs Juris Ulmanis: “Lielākā atziņa no šīs intervijas ir tāda, ka mums ir jāturpina atbalstīt un sūtīt ieročus uz Ukrainu, lai PILNĪGI sagrautu krievus!”

 

Ja man dažos vārdos vajadzētu izteikt Putina vēstījums pasaulei, tas būtu, - “vēsture ir Krievijas pusē”. Pēc intervijas noskatīšanās vismaz man kļuva skaidrs, ka Krievijas apdraudējums Baltijas valstīm ir reālāks nekā jebkad. Lai Dievs dod, ka man nav taisnība! Kāpēc es tā domāju? Pirmkārt, Putins uzsvēra, ka Krievija negatavojas iebrukt ne Polijā, ne Latvijā. Tieši to pašu viņš teica pirms iebrukuma Ukrainā. Bet Krievija vienmēr melo! Otrkārt, Putins izteicās, ka “Krievija varētu iebrukt Polijā tad, ja Polija uzbruktu Krievijai”. Bet ko nozīmē uzbrukums? Jau šodien Krievija apsūdz Latviju “uzbrukumos Krievijas interesēm”, “Krievijas pilsoņu apspiešanā” un “krievvalodīgo diskriminācijā” utt. Iemeslu iebrukumam var vienmēr atrast. Hitlers savulaik izmantoja paša režisēto “Gleivicas incidentu” iebrukumam Polijā. 1939 gada 31. augustā vācu krimālnoziedznieku grupa, kas bija tērpusies Polijas armijas uniformās, uzbruka Vācijas pilsētas Gleivicas radiostacijai, no kurienes pārraidīja uzsaukumu poļu valodā, aicinājumu sākt kaŗu pret vāciešiem. Nākamajā dienā, 1. septembrī, Hitlers paziņoja, ka Polija uzbrukusi Vācijai, kas esot spiesta atbildēt. Tā sākās Otrais pasaules kaŗš. Savukārt 17. septembrī Polijā iebruka jau Padomju Savienība. Manuprāt, pati šokējošākā vieta Putina intervijā bija centieni attaisnot Hitlera iebrukumu Polijā: “Polija noraidīja Hitlera prasības un neatteicās no Dancigas koridora. Poļi “aizspēlējās” un piespieda Hitleru  sākt Otro pasaules kaŗu tieši pret viņiem. Kāpēc kaŗš sākās 1939. gada 1. septembrī tieši pret Poliju? Jo Polija neizrādīja sapratni, tā nesadarbojās. Hitleram nekas cits neatlika, kā īstenot savus plānus, sākot tieši ar Poliju.” Morāle no šī vēstījuma ir šāda: ja mēs reiz pieprasīsim Lietuvai un Polijai atdot mums to Suvalku koridoru, bet nesagaidīsim sapratni, tad nebrīnieties par sekām. Diemžēl pagaidām Putinu nav izdevies apturēt. Viņš nesodīts mīda kājām tautu tiesības, robežu nemainības principu, ANO Hartu, visu pēc Otrā pasaules kaŗa iedibināto starptautisko kārtību. Izskatās, ka Rietumi tā īsti joprojām neapzinās notiekošā bīstamību. Diemžēl rīt jau var būt par vēlu...



 

Atpakaļ