Putina jaunā reliģija
Sallija Benfelde    17.05.2022

 

 

Par svētkiem 9. maijs tapa deviņdesmito gadu vidū, pateicoties Staļina pārrakstītajai vēsturei – līdz tam padomju vara Uzvaras dienu ar parādi Sarkanajā laukumā neatzīmēja katru gadu, tai netika piešķirta sakrāla nozīme. Vladimira Putina valdīšanas laikā no kritušo piemiņas dienas tā pārtapa par Uzvaras svētkiem, par kuŗu saukli kļuva : „Mēs atkal varam to atkārtot!” 

 

1954. gada 24. jūnijā Sarkanajā laukumā notika parāde par godu uzvarai. Pēc tam līdz sešdesmito gadu vidum nenotika ne tikai parāde, bet nebija arī svētku. Staļins labi saprata, ka valstī ir ļoti daudz bijušo frontinieku, kaŗa invalīdu, un šie cilvēki pēc visa pārciestā nebija noskaņoti priecāties un skaļi stāstīt par to, kā viņi karojuši. Turklāt Staļins centās turēt kaŗa invalidus tālāk no acīm, it kā tādu vispār nebūtu – Sarkanā Armija karoja, ne jau izmantojot gudru un pārdomātu stratēģiju un militāro techniku, bet sūtot kaujās milzīgu cilvēku masu, kuŗa bieži vien pat īsti netika apbruņota. Padomju gados rīkojums sarīkot parādi tika izdots tikai trīs reizes, un parādes notika 1965., 1975. un 1985. gadā un kļuva aizvien lielākas un krāšņākas, jo toreizējam PSRS „bosam” Leonīdam Brežņevam gribējās lielu, ievērojamu un pompozu pasākumu.

 

1965. gadā kā viesi uz parādi atbrauca 12 sociālistisko valstu delegācijas. Toreiz arī parādījās tendence uzsvērt PSRS un komūnistiskās partijas lomu uzvarā pār fašistisko Vāciju.

 

1975. gadā pirmo reizi tika aicināti un ieradās Rietumvalstu līdeŗu pārstāvji, arī no Francijas, Lielbritanijas un ASV. Rietumvalstu līderi paši pirmo reizi ieradās tikai pēc PSRS sabrukuma. 1995. gadā kopā ar Jeļcinu Sarkanajā laukumā parādījās arī vairāk nekā 50 ārvalstu vadītāji un sešu starptautisko organizāciju pārstāvji. Īpašie viesi bija Vācijas kanclers, ANO un NATO ģenerālsekretāri. Piedalījās arī bijušo PSRS republiku vadītāji, bet Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Gruzijas prezidenti atteicās piedalīties.

 

Kad Krievijā pie varas nāca Putins, Uzvaras diena kļuva par svētkiem, kuru koncepcija pamazām mainījās, un ar katru gadu antihitleriskā koalīcija jeb sabiedrotie Putina runās tika aizmirsti aizvien vairāk. Putins nevairījās publiski paust, ka PSRS izjukšana esot bijusi lielākā 20.gs. traģēdija.

 

Pēc kaŗa Gruzijā 2008. gadā tās vadību uz svētkiem vairs neaicināja, toties tika uzaicināti Abhāzijas, Dienvidosetijas vadoņi. Pēc Ukrainas Maidana un Krimas aneksijas ārzemju viesu kļuva aizvien mazāk, sākās tas, ko tagad dēvē par pobedobesiju (saliktenis krievu val., kas nozīmē uzvaras trakumu – aut.). Krievija pilnībā piesavinājās uzvaru kaŗā. Viesos uz Uzvaras parādi tika aicināta Ķīna, Indija, arī citas Āzijas valstis. Putina varas gados mainījās retorika, no 2015. gada Krievijas prezidents aizvien mazāk piemin vēsturisko atmiņu un varoņdarbus, bet aizvien lielāka nozīme viņa runās bija polītikai, uzvara kaŗā kļuva par Putina režīma pamatu. Propaganda radīja mītu par vienpersonīgo Krievijas uzvaru, ļaujot iedzīvotājiem justies diženiem, kā pasaules glābējiem. 9. maijs ir kļuvis par propagandas šovu. Vēl vairāk – no uzvaras un piemiņas dienas 9. maijs ir kļuvis par kaŗa parādi, atgādinot, ka Krievija var kaŗot arī tagad, jo visa Rietumu pasaule esot nostājusies pret miermīlīgo Krieviju, kas vēlas visiem palīdzēt. Uzvaras diena ir kļuvusi par reliģiju, par svētumu, par identitātes pamatu un jēgu.

 

Daudz militārās technikas parādēs sāka piedalīties tikai 2008. gadā. Pagājušajā gadā pasākumā piedalījās tikai viens viesis – Tadžikistānas prezidents, toties ir pieauguši izdevumi. 2017. gadā Uzvaras dienas parādei tika iztērēti astoņi miljoni, 2018. gadā – deviņi miljoni, 2019. – septiņi miljoni, 2020. gadā 15, bet 2021. gadā – 12 miljoni ASV dolaru. Piemēram, pagājušajā gadā mākoņu izdzenāšanai virs Sarkanā laukuma vien tika iztērēti seši miljoni dolaru.

 

Rietumvalstis, atceroties Otro pasaules kaŗu, godina kaŗa veterānus un viņu ģimenes, bet Krievijā īpašā uzmanība tiek pievērsta militārajai technikai un runām par to, ka valsts tiekot apdraudēta.

 

Putins ir izveidojis citu nozīmi Georga lentei – lentītei melni oranžās svītrās, kas tagad kļuvusi ne tikai par PSRS uzvaras un varenības, bet par Putina režīma atbalstītāju simbolu. Krievijas prezidents pats pirmo reizi to piesprauda 2017. gada Uzvaras parādē. Vēsturiski Georga lentei nav saistības ar Otro Pasaules kaŗu. 

 

Svētā Jura ordenis, kas bija Cariskās Krievijas augstākais militārais apbalvojums, ir dibināts 1796. gadā ar Katrīnas II rīkojumu, tas bija kaujas apbalvojums, ko nepasniedza miera laikā. Izņēmums bija virsnieki, kas bija nodienējuši 25 gadus lauka dienestā. 1807. gadā tika izveidots Svētā Jura krusts kā Svētā Jura ordeņa goda zīme, un tā lenta ir melnās un oranžās svītrās. Pirmo reizi akcija “Georga lenta” notika 2005. gadā, un to organizēja Krievijas Federācijai piederošā ziņu aģentūra RIA Novosti. Protams, toreiz tika rakstīts, ka šī lenta ir apolītisks uzvaras simbols un tā nav un nevar tikt saistīta ar polītiku un izmantota polītiskiem mērķiem. Patiesībā Georga lenta vistiešākajā veidā ir saistīta ar atbalstu Putinam un viņa režīmam. Latvijā ar tās izplatīšanu un reklamēšanu nodarbojās polītisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” , kas izveidojās 2005. gadā, un 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā partijā “Saskaņa”. Partijas zināmākie polītiķi ir nu jau bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputās, kurš ir zaudējis deputāta imunitāti – Nils Ušakovs un “Saskaņas” Saeimas deputāts un frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. “Saskaņa” noslēdza sadarbības līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija”. 2017. gadā partija gan paziņoja, ka sadarbība vairs nenotiekot, līgums esot ticis apturēts, izskanēja arī apgalvojumi, ka tas ticis lauzts, bet skaidrības par to īsti nav, to zina tikai partijas vadītāji.

 

Kopš kaŗa sākuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvien biežāk tiek salīdzināts ar Hitleru. Ne bez zināmas ironijas un dzēlības polītikas eksperti arī apgalvo, ka Putins ir Hitlera skolnieks un sekotājs, par ko liecina gan Putina darbi, gan runas. Salīdzinājumam piedāvājam dažus Hitlera un Putina runu fragmentus.

 

1) Hitlers: Vācu Reihstāga deputāti! Danciga (Polijas pilsēta Gdaņska – aut.) bija un ir Vācijas pilsēta. Koridors (poļu jeb Dancigas koridors bija starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas impērijas Rietumprūsijas un Pozenes provinču territorijā, kas tai tika piešķirta pēc Pirmā pasaules kaŗa saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai – aut.) bija un būs vācu territorija. Abas šīs territorijas pēc to kultūrvēsturiskajām īpatnībām pieder tikai un vienīgi vācu tautai!

Putins: Cienījamie kolēģi! Cilvēku sirdīs un prātos Krima vienmēr bija un ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa. Krimā absolūti viss ir caurausts ar mūsu kopīgo vēsturi un lepnumu. 

 

2) Hitlers: Vairāk nekā miljonam cilvēku ar vācu asinīm no 1919. līdz 1920. gadam tika atņemta viņu dzimtene.

Putins: Šodien no diviem miljoniem 200 tūkstošiem Krimas pussalas iedzīvotāju gandrīz pusotrs miljons krievu, kā apliecināja referendums, orientējas uz Krieviju.

 

3) Hitlers: Jūs zināt par maniem priekšlikumiem Vācijas suverenitātes atjaunošanai vācu territorijās. Jūs zināt par maniem bezgalīgajiem centieniem mierīgai jautājuma noregulēšanai.

Putins: Visus šos gadus pilsoņi un daudzi sabiedriskie darbinieki ne reizi vien runāja, aktuālizēja jautājumu par to, ka Krima vēsturiski ir krievu zeme, bet Sevastopole – Krievijas pilsēta.

 

4) Hitlers: Dancigu mums atņēma. Koridoru anektēja Polija.

Putins: Kad Krima pēkšņi izrādījās jau citā valstī, lūk, tad Krievija saprata, ka tikusi ne tikai apzagta, bet aplaupīta.

 

5) Hitlers: Notika mēģinājumi attaisnot vāciešu apspiešanu bija prasības pārtraukt provokācijas no vāciešu puses. Es nezinu, par kādām provokācijām no sieviešu un bērnu puses ir runa, ja pret viņiem slikti izturas , bet dažus pat nogalina.

Putins: Tika izmantots gan terrors, slepkavības, gan grautiņi. Galvenie apvērsuma izpildītāji bija nacionālisti, neonacisti, rusofobi un antisemīti. 

 

6) Hitlers: Šie priekšlikumi tika noraidīti.Un ne tikai noraidīti, bet kā atbilde sekoja mobilizācija, bet pēc tam terrora un spiediena pastiprināšana uz mūsu tautiešiem, pakāpeniski izspiežot viņus no brīvās pilsētas Dancigas gan ar ekonomiskiem, polītiskiem, bet pēdējās nedēļās arī ar militāriem līdzekļiem.

Putins: Tiem, kuŗi pretojās pučam, uzreiz sāka draudēt ar represijām un soda operācijām. Protams, par pirmo kļuva Krima, krievvalodīgā Krima. Tādēļ Krimas un Sevastopoles iedzīvotāji vērsās pie Krievijas ar aicinājumu aizstāvēt viņu tiesības un dzīves.

 

7) Hitlers: Jebkuŗa mūsu tautu pretstāve būtu izdevīga citiem. Tādēļ mēs nolēmām noslēgt līgumu, kas uz visiem laikiem novērsīs jebkuŗa konflikta iespējamību starp mums.

Putins: Mēs gribam draudzību ar Ukrainu, gribam, lai tā būtu stipra, suverēna, pašpietiekama valsts.

 

Pēc šiem paziņojumiem Hitlers sāka Otro Pasaules kaŗu, bet Putins šogad 24. februārī iebruka Ukrainā, sākot pilna mēroga kaŗu.