Prom no Krievijas
Juris Lorencs    20.09.2022

 

 

16. septembra rītā Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča Twitter lentē parādījās sekojošs ieraksts krievu valodā: “19. septembrī Latvija drošības apsvērumu dēļ un saistībā ar Krievijas agresiju ierobežo ieceļošanu Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām. Krievijas iedzīvotāji, nemēģiniet šķērsot robežu, jūs šeit neesat laipni gaidīti, pārtrauciet kaŗu pret Ukrainu un vācieties prom no šīs skaistās valsts!” Līdzīgi gatavojas rīkoties arī Lietuva, Igaunija un Polija. Vairākas Eiropas valstis (Dānija, Nīderlande, Beļģija, Čechija, Slovākija) būtiski samazinājušas Krievijas pilsoņiem izsniegto tūrisma vīzu apjomu, citas ieviesušas papildus apgrūtinājumus vīzu saņemšanai. Tātad starp Krieviju un Rietumiem nolaižas jauns “dzelzs aizkars”. Iemesli šādiem lēmumiem ir divi. Pirmais ir ētiskas dabas - nav pieļaujams, ka krievu tūristi izbauda atpūtu Eiropā laikā, kad šīs valsts armija slepkavo ukraiņus. Otrais izriet no drošības apsvērumiem - mēs nevaram zināt, vai ciemiņi, kuŗi it kā ierodas apskatīt Parīzi, Romu vai Rīgu, patiesībā nav speciāli iesūtīti Krievijas specdienestu aģenti.

 

Lēmums neielaist Krievijas pilsoņus Latvijā iederas pasākumu virknē, kuŗus mūsu valsts sāka iedzīvināt kopš pirmajām atgūtās neatkarības dienām. Austrumu robežas nostiprināšana, Krievijas armijas izvešana, Skrundas radiolokatora uzspridzināšana, iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, pievienošanās Šengenas zonai un eirozonai - visi šie soļi ir tuvinājuši Latviju Rietumiem un attālinājuši no Krievijas. Šo procesu vēl vairāk paātrināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Prezidents Egils Levits, 8. septembrī uzrunājot Saeimas deputātus, izteicās šādi: “Krievijas agresijas ietekmē mūsu sabiedrība ir kļuvusi jutīgāka, redzīgāka. Tā labāk saskata šīs okupantu atstātās skabargas mūsu dvēselēs. Gribu uzsvērt, ka 13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus, lai attīrītu mūsu valsti no padomju koloniālisma sekām... Mēs esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa. Mēs esam demokratiskās pasaules sastāvdaļa. Ir laiks pilnībā atraisīties no vēl līdz šim brīdim pāri palikušā gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma”.

 

Kas tad ir padarīts pēdējo septiņu mēnešu laikā? Vispirms jau Latvija (patiesībā visa Eiropa) sākusi samazināt atkarību no Krievijas akmeņoglēm, naftas un gāzes. Šajā jomā lielie notikumi vēl tikai priekšā, kad Eiropas ostās ar pilnu jaudu sāks darboties sašķidrinātās gāzes termināli, bet sankciju iespaidā tiks ierobežoti Krievijas naftas pārvadājumi. Uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju izbūvēti pirmie pastāvīgā žoga kilometri, kas nākotnē pasargās Latviju no nelikumīgās migrācijas. Latvija ir būtiski samazinājusi pieeju krievvalodīgajai informācijas telpai, pilnībā aizliedzot Kremļa propagandas televīzijas kanalus. Nobloķētas interneta lapas, kas aizstāv kaŗu Ukrainā. Drošības dienestiem un policijai dots tiesiskais pamats vērsties pret Krievijas agresijas slavinātājiem. Latvija atvadās no okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Iespaidīgs notikums bija Rīgas “atbrīvotāju” obeliska nogāšana, kas guva pasaules mediju ievērību. Ja viss ritēs kā iecerēts, līdz 18. novembrim Latvijā tādu vairs nebūs. Publiskajā telpā tiks samazināta krievu valodas lietošana. Nav nekādas vajadzības, zvanot uz banku, klausīties teikumu: “Ja vēlaties saņemt informāciju krievu valodā, nospiediet ciparu 2”. Paredzams, ka trīs gadu laikā pamatizglītībā notiks pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

 

Pēc prezidenta ierosinājuma Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā. Tajos teikts, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir “pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefāla baznīca)”. Te gan jāpiebilst, ka pareizticībā autokefālijas statuss netiek piešķirts un saņemts ar parlamentu balsojumiem un prezidentu parakstiem. Tas jāizcīna pašai baznīcai. Patlaban pasaulē ir tikai sešpadsmit pilnīgi neatkarīgas jeb autokefālas pareizticīgās baznīcas, kuŗas atzīst pats senākais un cienījamākais no visiem patriarhātiem - Konstantinopoles jeb Ekumēniskais patriarhāts. Latvijas pareizticīgā baznīca nekad nav bijusi autokefāla baznīca. Dažus gadus (1935- 1940) tā bija autonoma pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhāta parraudzībā, kopš 1992. gada - autonoma baznīca Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta pārraudzībā. Pašreizējos apstākļos Saeimas pieņemtie likuma grozījumi drīzāk uzskatāmi par simbolisku polītisku žestu. Par Latvijas valsts vēlmi, vīziju, kādu tā nākotnē vēlas redzēt Latvijas pareizticīgo baznīcu. Reizē tas ir iedrošinājums šīs baznīcas vadībai pilnībā saraut saites ar Maskavu.

 

Vienlaikus pēdējo mēnešu laikā notikusi milzīga garīga un emocionālā atsvešināšanās no Krievijas. Rietumiem nevar un nedrīkst būt nekā kopīga ar slepkavām, kas atkārto Staļina laiku čekistu briesmu darbus. Kārtējā liecība par tiem - masu kapi nesen atbrīvotajā Izjumas pilsētā Ukrainas austrumos. Tajos atrastas nogalinātas veselas ģimenes ar bērniem, daudziem cilvēkiem sasietas rokas, uz ķermeņiem redzamas spīdzināšanas pēdas. Starptautiska komisija jau sākusi darbu pie šo šaušalīgo liecību dokumentēšanas, bet Eiropas Savienības prezidējošā valsts Čechija aicinājusi veidot starptautisku kaŗa noziegumu tribunālu. Pa kaŗa laiku ne Krievijā, ne tās sabiedrotajā Baltkrievijā nav notikusi neviena (!) protesta demonstrācija pret Kremļa polītiku. Krievijas cietumos pilnā sparā tiek vervēti algotņi kaŗam Ukrainā. Īpaši pieprasīti esot ieslodzītie, kas notiesāti par smagiem noziegumiem – slepkavībām, laupīšanām, izvarošanām. Kā atalgojums viņiem tiek piesolīta nauda un pilnīga amnestija. Kaut kas vēl nebijis jaunāko laiku vēsturē! Tikmēr Krievijā sākušās Rietumiem adresētas vaimanas - kā tad jūs iztiksiet bez mums! Bez mūsu naftas un gāzes! Bez slavenās krievu kultūras, bez mūsu baleta un mūzikas! 

 

Nekas, gan jau kaut kā iztiksim. Pat ja rītdien Krievija pēkšņi kļūs par demokratisku, miermīlīgu valsti, paies vairāki gadu desmiti, līdz tā atkal tiks daudzmaz pieņemta Rietumu pasaulē. Bet pagaidām mums jārīkojas pēc principa - prom no Krievijas! Jo tālāk, jo labāk.