Prezidents iesaistās bēgļu jautājuma risināšanā
Sallija Benfelde    15.09.2015

 

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis cenšas samierināt Saeimas partijas bēgļu jautājumā un aicina tās pie sevis, lai apspriestu, cik solidāri Latvijai vajadzētu rīkoties.

 

Vējonis uzskata, ka bēgļu problēma ir Eiropas Savienības (ES) jautājums, kuŗu var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem, un aicina polītiskās partijas rūpīgi izvērtēt lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vējonis neslēpj savu pārliecību, ka polītiskajā diskusijā daudz lielāka uzmanība jāvelta ES dalībvalstu solidāritātes jautājumiem. Laikā, kad šis laikraksta numurs nonāks līdz lasītājiem, jau būs notikusi arī Nacionālās drošības padomes sēde, kuēā Valsts prezidents kā centrālo diskusijas tēmu izvirzīja bēgļu jautājumu. Līdz šim gan kopīgu nostāju šajā jautājumā nav izdevies atrast pat koalicijas partijām, jo ir mainījies bēgļu skaits, ko Latvijai vajadzētu uzņemt.

 

Sākotnēji bija diskusijas un asi strīdi par 250 bēgļiem, un Latvijas partijas, gan ar dažādām iebildēm, bija samierinājušās ar to, ka Latvija nākamo divu gadu laikā uzņems 250 bēgļus, visticamāk, no Ziemeļafrikas. Pašā diskusiju sākumā ES vēlējās ieviest bēgļu kvotas, bet pret tām iebilda vairākas valstis, tostarp arī Latvija, sakot, ka katra valsts pati lems, cik bēgļu varēs uzņemt, un Latvijā tie varētu būt 250 bēgļi. Dramatiski pieaugot bēgļu plūsmai, 9. septembrī Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers Eiropas Parlamentā nāca ar paziņojumu, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kaŗa un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības.

 

Junkers norādīja, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai ES dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā. „Man ir viennozīmīgi skaidrs, ka tās ES dalībvalstis, kuŗās ierodas visvairāk bēgļu – Grieķija, Itālija, Ungārija, mēs nevaram atstāt vienas,” viņš sacīja. Junkers vairākkārt atgādināja par vērtībām, kādas pastāv ES, sakot, ka gandrīz katra Eiropas tauta reiz ir bijusi bēgļu statusā. Piemēram, čechi un ungāri migrēja, kad tur valdīja komūnisms 20. gadsimtā, savukārt pēc Otrā pasaules kaŗa Eiropā bēgļu skaits sasniedza 60 miljonus. Viņš arī sacīja, ka ES nedrīkst šķirot patvēruma meklētājus atkarībā no viņu reliģiskās vai etniskās piederības. EK vadītājs netieši kritizēja vairāku valstu, tostarp Latvijas un Slovakijas, vēlmi uzņemt tikai kristiešu bēgļus. 

 

Junkera paziņojums sacēla vētru ES valstu vidū, un visaktīvāk savu sašutumu pauda Austrumeiropas un arī dažas Centrāleiropas valstis. Latvijai, pēc Junkera plāna, būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, taču Latvijas valdība tam nepiekrita, jo pret to iebilst divi valdošās koalicijas polītiskie spēki – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA).

 

14. septembrī ES iekšlietu un tieslietu ministri sanāksmē Luksemburgā panāca principiālu vienošanos par 120 tūkstošu papildu bēgļu sadali starp ES valstīm, tomēr viņiem neizdevās vienoties par kvotām. Jāpiebilst, ka Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) šajā sanāksmē nepiedalījās, jo koalicija vēl nav vienojusies par nacionālo pozīciju attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) priekšsēža Žana Kloda Junkera ierosinātajām imigrantu uzņemšanas kvotām. Iekšlietu ministrs 14. septembrī kopā ar savas partijas pārstāvjiem devās pie Valsts prezidenta Vējoņa, lai pārrunātu bēgļu jautājumu.

 

Vairāki polītiskie novērotāji gan Eiropā, gan Latvijā uzskata, ka bēgļu plūsma uz Eiropu ir kā lavīna, kas var sagraut vai nopietni vājināt Eiropas Savienību. Turklāt financiālas un sadzīves problēmas rada ne tikai gandrīz neaptveramais bēgļu skaits, kuŗi ik dienas cenšas iekļūt ES, bet arī ES valstu atšķirīgā nostāja un tas, ka var nākties lauzt Šengenas līgumu. Kā zināms, 1985. gadā Francija, Vācija, Beļģija, Luksemburga un Holande parakstīja pirmos līgumus, tā radot pamatu territorijas bez robežām izveidošanai. Territorija kļuva pazīstama ar Šengenas nosaukumu, jo pirmie līgumi tika parakstīti šajā mazajā Luksemburgas pilsētiņā. Tagad jau vairākas Eiropas valstis ir sākušas robežas kontroli, dažviet pat tiek celti milzīgi žogi. Notiekošais liek uzdot vairākus būtiskus jautājumus.

 

Vai bēgļu jautājums tiks atrisināts, ja visām ES valstīm izdosies vienoties par bēgļu skaitu, ko tās uzņems?

 

Kādas sekas Latvijai var radīt atteikums uzņemt vairāk nekā 250 bēgļu?

 

Ir skaidrs, ka samazināt bēgļu plūsmu var, tikai palīdzot risināt tās problēmas, kas rada situāciju, kad cilvēki bēg no savām valstīm. Arī Junkers ir atzinis, ka liela daļa no šīs plūsmas ir t.s. ekonomiskie bēgļi. Tātad ir ekonomiskie un polītiskie bēgļi. Protams, cilvēkiem ir tiesības vēlēties lielāku labklājību un censties to sasniegt, bet tas jādara likumīgi un ar darbu. Galu galā arī latvieši (un ne tikai) vēl šobrīd dodas labākas dzīves meklējumos un bieži vien strādā ļoti smagi. Acīmredzot ir jārod likumīgs veids, kā trešās pasaules valstu cilvēki var kļūt par viesstrādniekiem Eiropā un kā palīdzēt viņu valstīm izkļūt no nabadzības.

 

Tiesa gan, arī līdz šim Eiropa ir palīdzējusi Afrikas valstīm, bet ir jāmeklē veids, kā to darīt daudz efektīvāk. Jebkurā gadījumā ekonomiskos bēgļus tomēr varētu sūtīt atpakaļ uz viņu valstīm. Ja runājam par polītiskajiem bēgļiem, kuŗi bēg no nāves savā valstī, manuprāt, šiem cilvēkiem ir vajadzīgs atbalsts un patvērums, jo diez vai polītiskās problēmas viņu valstī ir atrisināmas, mēģinot no malas iejaukties, un nedomāju, ka Eiropa vai Amerika tā vienkārši to var izdarīt. Vēl jāpiebilst, ka Sīrijā, no kuŗas cilvēki bēg, lai izdzīvotu, Krievija ir nostājusies vienā no konfliktējošajām pusēm un to oficiāli atzīst.

 

Otrs jautājums ir par to, ko Latvijai var nozīmēt atteikums būt solidārai un uzņemt nevis 250, bet 726 bēgļus? Gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas polītiskas, financiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā, teikts Ārlietu ministrijas iesniegtajā ziņojumā, ko valdība plāno skatīt dienā, kad top šis komentārs. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau ir paudis, ka Latvijas kategoriska nostāja bēgļu jautājumā var nozīmēt mazāku NATO atbalstu – piemēram, NATO lidmašīnu patrulēšana, sargājot Latvijas gaisa telpu, ir brīvprātīga un NATO no tās var arī atteikties.

 

Zināms vēsums var parādīties arī citos jautājumos saistībā ar Latvijas drošību un sadarbību ar ES, tādēļ Edgars Rinkēvičs uzskata, ka bēgļu jautājums tiešām ir Latvijas drošības jautājums, bet ne tajā izpratnē, par kuŗu runā dažas Latvijas partijas – proti, ka 756 cilvēki noteikti apdraudēs Latvijas kultūru un nacionālo identitāti. Var gadīties arī, ka EK var pieņemt lēmumu par dalībvalsts financiālu iemaksu ES budžetā – 0,002% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā veido 480 tūkstošus eiro. Tas uz vienu gadu atbrīvotu no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos.

 

Jebkurā gadījumā Latvijai bēgļu jautājums tiešām ir ļoti svarīgs, bet šķiet, ka Latvijas polītiķi uz to raugās tikai no vienas puses – cik ļoti viņu vēlētājiem patiks vai nepatiks cilvēki ar citu mentalitāti un kultūrvēsturisko pieredzi.