Pretstāve turpinās
Franks Gordons    14.04.2015

 

Rietumu un Krievijas pretstāve turpinās. Tā ir daudzšķautņaina, un vērotājam „ir ko pārdzīvot”.

 

Līdz 9. maijam, apsolījis Ukrainas tieslietu ministrs Pavels Petrenko, tiks formulēts un pieņemts likums, kas paredz šīs valsts „dekomūnizaciju”: principiāli nosodot gan komūnistiskā, gan nacistiskā režīma propagandu. Ukrainas premjērministra vietnieks Vjačeslavs Kiriļenko paziņojis, ka turpmāk 8. maijs būs „Piemiņas un sēru diena” un 9. maijs – „Uzvaras diena”, jo 1945. gada pavasarī tika sagrauts nacisms. Taisni šai sakarā Ukrainas premjērministrs Arsenijs Jaceņuks uzsvēris: „Otrā pasaules kaŗa rezultātā Padomju Savienība okupēja Ukrainu (!), Poliju, Ungāriju, Čechoslovakiju, Austrumvāciju un Baltijas valstis.” Šī interpretācija, kā redzam, krasi atšķiras no Putina Krievijas skatpunkta.

 

Ukrainas tiesībnieki rūpīgi sagatavojuši, pamatojoties uz vienošanos, ko ar lielām mokām sasniedza t.s. Minskas apspriede, lēmumu, kas paredz „atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos” sarīkot pašvaldību vēlēšanas „saskaņā ar Ukrainas likumiem”, un tikai tādā gadījumā (t.i., ja šādas vēlēšanas notiks) šiem rajoniem tiks piešķirts „īpašs statuss”. Pārtulkojot šo lēmumu „visiem saprotamā valodā” iznāk, ka tā teritorija, ko okupējuši Doņeckas un Luhanskas „tautas republiku” kaujinieki, iegūs zināmu vietēju autonomiju (galvenokārt valodas ziņā). ja šie pašpasludinātie veidojumi likvidēsies, t.i. pazudīs...

 

Visai zīmīgu interviju Bloomberg ziņu dienestam devis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko: „Es vairs neesmu Eiropas pēdējais diktātors. Ir diktātori, kas ļaunāki par mani.”  Zemteksts: ir taču vēl arī Putins... Lukašenko licis saprast, ka Ukrainas jautājumā Putins (šoreiz nosaukts vārdā) rīkojas „pārāk emocionāli”. Lukašenko pat aicina Ameriku „uzņemties aktīvāku lomu” Ukrainas konfliktā. Tas ir jaunums! Pelna ievērību arī Lukašenko mājiens, ka Kremlī esot aprindas, kas vēlētos pārvērst Baltkrieviju par „Krievijas ziemeļrietumu apgabalu” un ka Baltkrievija nosargāšot savu suverēnitāti. Būs vien jāseko viņa turpmākajiem gājieniem.

 

Arī Latvijā diemžēl daudz pulgotais miljardieris Džordžs Soross nu jau kuru reizi dedzīgi nostājies Ukrainas pusē: intervijā Vīnes laikrakstam Der Standard viņš apliecinājis gatavību ieguldīt Ukrainas ekonomikā vienu miljardu dolaru, ja privātās investīcijas šajā valstī „stutēs” rietumvalstu polītiskais atbalsts. Tikmēr turpinās riņķa dancis ap karsto kartupeli - kuŗš nu brauks uz grandiozajām 9. maija svinībām Maskavā?

 

ES un NATO dalībvalsts Čechijas kaprisais prezidents Milošs Zemans, laužot rietumvalstu solidāritati, nelokāmi apņēmies braukt uz Maskavu un rupji norājis ASV vēstnieku Endrjū Šapiro, kurš tik vien uzdrošinājies bilst, ka Zemana lēmums esot „kutelīgs”. Japānas premjērministrs Sindzo Abe nolēmis nebraukt uz Maskavu. Atteicies braukt uz Maskavu arī Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins, aizbildinoties ar aizņemtību. Kremlieši sašutuši: padomju karaspēks taču „atbrīvojis ebrējus”! Te jātgādina, ka Molotova-Ribentropa pakts deva Hitleram iespēju jau 1939. gada nogalē sākt holokaustu Polijā. Un, kad padomju karaspēks pēc Staļingradas lielkaujas sāka virzīties uz rietumiem, tikpat vairs nebija ko „atbrīvot” - vairums Austrumeiropas žīdu jau bija iznīcināti. Brauks uz Maskavu Slovakijas premjērminitrs (Zemana pēdās?), brauks Grieķijas premjērministrs Aleksis Cipras, kuŗš jau paguvis pabūt Maskavā kā Kremļa draugs un atbalsta lūdzējs, kā arī Kipras, Maķedonijas, Melnkalnes un Serbijas līdeŗi – acīmredzot apliecinot „pareizticīgo brālību”. Armēnija tik ļoti atkarīga no Krievijas polītiskā, militārā un ekonomiska ziņā, ka tās prezidents Seržs Sargsjans ne tikai brauks pats, bet arī sūtīs armēņu kaŗavīru kolonnu - kopā ar krievu kaŗavīriem defilēt Sarkanajā laukumā.

 

Rietumu un Krievijas pretstāve, kā jau teikts, turpinās, un Polija šai ziņā godam turas. Tur, kur bijušās Rītprūsijas poliskais Mazūru novads robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu, kur Krievija grasās izvietot stratēģiskās raķetes, Polija tagad uzslej 50 metrus augstus novērošanas torņus, lai pavērtos skats uz potenciālā agresīvā pretinieka aizdomīgajām rosībām.

 

Un kā uz šīs pretstāves fona izskatās manas dzimtenes Latvijas prezidents Andris Bērziņš? Lūk, viņa vārdi: ”Krievija ir un uz visiem laikiem paliks labs (!) kaimiņš.” Viņš norājis savu Lietuvas kollēgu - prezidenti Daļu Grībauskaiti par to, ka viņa nosaukusi Krieviju par terroristisku valsti. DELFI portālā Atis Klimovičs raksta: „Daudzās Latvijas prezidenta „kļūdas” liek apšaubīt viņa kompetenci.”

 

Šis citāts ir adekvāts mūsu apskata nobeigums.