Polītisks virpulis Izraēlā
FRANKS GORDONS    11.06.2019

 

 

Virpulis, par kuŗu te klāstīts, ir strikti iekšpolītisks, jo nebeidzamais konflikts ar palestīniešiem paredzamā nākotnē nav atrisināms. To tagad sāk noģist pat Trampa svainis Kušners.

 

Atgādināsim, ka šāgada 9. aprīlī Izraēlā notika parlamenta vēlēšanas, kuŗās premjērministra Benjamina (Bibi) Netanjahu nacionālkonservātīvā partija "Likud" ieguva 36 mandātus (no 120), bet viņa trijos mēnešos izveidotais pretspēks – pēc būtības centriskā apvienība "Kahol-Lavan", ko vada bijušais Izraēlas armijas ģenerālstāba vadītājs Benijs Gancs un sekulārais polītiķis Jairs Lapids – 35.

 

Izraēla ir parlamentārā demokratija, un sakarā ar valsts pamatlikumiem uzvarētājs var uzņemties valdības veidošanu, ja viņa vadītai vairāku partiju koalicijai ir vismaz 61 mandāts (no 120). Nākamajā dienā pēc 9. aprīļa vēlēšanām Netanjahu varēja būt gandarīts, jo viņš bija drošs par 65 deputātu atbalstu, kamēr Ganca un Lapida rīcībā bija vien 55 deputātu atbalsts.

 

Varētu šķist – viss OK, Benjaminam Netanjahu piektais varas termiņš garantēts. Bet te nu, var teikt, plīsa pūslis, kas noturēja Izraēlas labējo spēku ļoti dažādos komponentus: bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Avigdors Libermans, Moldovā dzimis un jaunībā ieceļojušais, kuŗa partija 9. aprīlī ieguva tika piecus  mandātus, katēgoriski atteicās no dalības koalicijā, jo abu "reliģisko" partiju ietiepības dēļ ticis mīkstināts likums, kas paredz ik gadu iesaukt armijā zināmu daļu no ultraortodoksāliem jauniešiem – reliģisko semināru – ješivu audzēkņiem. Bez Libermana partijas "piecnieka" Netanjahu rīcība būtu tikai 60 deputātu balsis, t.i.,  valdīt nav iespējams.

 

Un tad nu iedegas gandrīz vai šekspīrīgas kaislības, sākas kaulēšanās, kas darītu godu jebkuŗam "austrumu bazāram".. Jāņem vērā, ka Libermana elektorātu veido galvenokrārt krievvalodīgie nesenie ieceļotāji, visumā sekulāri ļaudis, kas prasa atvieglot civīllaulības u.tml.

 

Abas "reliģiskās" partijas 9. aprīļa vēlēšanās ieguva kopumā 15 mandātus, un bez tām Netanjahu būtu bezspēcīgs. Šie "melnsvārči" (atļaujos tādu apzīmējumu) ir izspiedēji: katrās vēlēšanās viņi savu atbalstu dara atkarīgu  no dāsnām valsts subsīdijām viņu skolu tīklam, kuŗas nemāca nedz matēmatiku, nedz angļu valodu un tātad dara absolventus nederīgus dzīvei modernā sabiedrībā.

 

Pats Libermans polītiski atrodas "pa labi" no Netanjahu, viņa ieteikumi bieži ir visai kareivīgi, bet šoreiz viņš visu lika uz kārts  ‒ arī valsts stabīlitāti.

 

Prezidents Rivlins jau pagarināja likumā paredzēto laiku koalicijas veidošanai – un ... Libermans un "reliģiskie" palika pie sava. Tuvojās pēdējais brīdis ‒ 29. maijs, plkst. 23.59. Un parlaments ar, ja nemaldos, 76 balsu vairākumu nobalsoja par pašizkliedēšanos! Āmen. Nebijis gadījums Izraēlas vēsturē!

 

Un 9. aprīlī ievelētais parlaments jau bija sanācis uz svinīgu sēdi un katrs deputāts nolasīja zvērestu... Nu Izraēla bez parlamenta un tās valdība ir provizoriska, ar ierobežotām darba iespējām. Noteikts jaunu vēlēšanu datums – 17. septembris. Atkal jezga, plēšanās, milzu tēriņi. Neko darīt – demokratija.

 

Netanjahu izmisis arī cita cēloņa dēļ: viņam, kā zināms, draud apsūdzība triju vai pat četru ar korupciju saistītu pārkāpumu dēļ, un valdības juridiskais padomnieks (angliskais terminš – attorney genrall) Mandelblits, kuŗa amats ir tiesiski neatkarīgs, gatavs sākt likumā paredzēto izklaušināšanu (hearings), pirms ievadīt kriminālprocesu. Netanjahu tagad izmisīgi lūdza, lai šo procedūru nesāk pirms 17. septembŗa vēlēšanām, lai nekaitētu viņa izredzēm, bet Mandelblits viņām strupi atteica: procedūra notiks tad, kad vajadzīgs.

 

Izraēlā ir daudz nebūšanu, bet tā tomēr it tiesiska valsts.