EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Polītika šurp, polītika turp
41545

   14.01.2014

Polītika šurp, polītika turp

Kārlis Streips

Aviācijā ir jēdziens „pauzes trajektorija” – distance, kas pilotam  jānolido tāpēc, ka kaut kādu apstākļu pēc  nosēšanās lidostā nav iespējama. Šo jēdzienu patlaban varam  attiecināt arī uz Latvijas lielo polītiku. Kā zināms, Valsts prezidents Andris Bērziņš Ministru prezidenta amatam ir izvirzījis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, bet ar to arī apmēram viss pagaidām ir pateikts. Šobrīd  ir sākusies saruna par to, kuŗa partija uzņemsies atbildību par kuŗu ministriju, bet līdz personālijām vēl nav tiks. Ir skaidrs, ka vairāki aizejošās valdības ministri varētu saglabāt savu vietu Ministru kabinetā, bet par citiem saruna īsti nav vēl sākusies. Protams, kad šis laikraksts būs sasniedzis lasītāju, situācija varbūt būs attīstījusies tālāk, taču patlaban tas vēl nav noticis.

Jēdzienu „pauzes trajektorija” minu tāpēc, ka saistībā ar valdības maiņu ir iesaldēti ir  daudzi polītiski jautājumi. Tā, piemēram, īsi pirms Ziemsvētkiem Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas biroja (KNAB) direktors Jaroslavs Streļčenoks no amata atbrīvoja savu mūžam neērto vietnieci Jutu Strīķi, bet pagājušajā nedēļā aizejošais premjērministrs Valdis Dombrovskis šo lēmumu atcēla, un J. Strīķe nekavējoties atgriezās darbā. Ja J. Streļčenoks nolems lēmumu pārsūdzēt,  tas būs karsts kartupelis  L. Straujumas rokās, jo par KNAB darbu tieši atbildīgs ir  Latvijas valdības vadītājs. Topošā Ministru prezidente intervijās ir atzinusi, ka viņa turpinās V. Dombrovska iesāktos darbus un viņa uzņemto kursu, nekādā ziņā nevienam neļaus saplosīt  pirms mēneša akceptēto 2014. gada valsts budžetu, taču jaunajai valdībai drīz  būs jārisina visai sāpīgi jautājumi, piemēram, ko iesākt ar nacionālo aviosabiedrību airBaltic un tās bēdīgi slavenajiem iepriekšējiem akcionāriem. Tie ir vērsušies pret valsti un prasa kompensāciju par akciju zaudēšanu, lai gan tolaik,  kad paši kontrolēja aviosabiedrību, bija atļāvušies visnotaļ kliedzošu patvaļu. Valdības darba kārtībā būs arī strīda jautājums par gāzes tirgus liberālizāciju, par pasažieŗu vilcienu iepirkumu pēc tam, kad iepriekšējā valdība nolēma atcelt jau noslēgtu līgumu ar spāņu vilcienu ražotāju CAF u.tml.

Valdības veidošanas procesā  sev neraksturīgi  aktīvi piedalās Valsts prezidents  A. Bērziņš. Vispirms vairākus iespējamos  premjērministra amata kandidātus prezidents strupi noraidīja. Valsts prezidenta padomnieks  savulaik norādījis, ka tad, ja valsts pirmo personu neapmierinās eventuālā premjēra  kandidāta izvēlētie ministru kandidāti, viņš varētu atsaukt pašu premjērministra kandidātu. (Kādā intervijā  prezidents gan izteicās, ka tik katēgoriski viņš  tā vis neteiktu.) Andris Bērziņš  joprojām cenšas polītiķus pārliecināt, ka prezidentam būtu dodamas krietni plašākas  pilnvaras valsts pārvaldē. Grūti spriest, vai mūsu parlamentārajā republikā tautas pārstāvji tādai domai piekritīs.

Jau atkal pie valdības veidošanas sarunu galda sēž Ventspils pilsētas galva Aivars Lembergs, jo, kā šonedēļ ziņots ietekmīgajā britu žurnālā The Economist, Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir Lemberga „transportlīdzeklis”.  Acīmredzot nevienu  pie attiecīgā galda netraucē ne Lemberga ņirdzīgais smīns, ne tas, ka A. Lembergs ir apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos, ir spiests rēgulāri atrasties tiesas zālē, un viņa darbība tiek izmeklēta ne jau Latvijā vien. Lemberga klātiene valdības veidošanas procesā ir cena, ko zaļie zemnieki  pieprasa par atbalstu jaunajai valdībai.

Runājot par citiem ņirdzošiem polītiķiem, vēlos pievērsties notikumiem, kuŗu centrā ir  Ņūdžersijas pavalsts gubernātors Kriss Kristī. (Amerikā dzīvojošie Laika lasītāji par tiem zinās vairāk nekā Eiropā mītošie Brīvās Latvijas lasītāji.)

Pagājušā gada septembrī Ņudžersijas ziemeļu pilsēta Fortlī pirmdienas rītā (starp citu, tā bija pirmā skolas gada diena) tika konstatēts, ka visa pilsēta ir viens liels stāvlaukums, jo kāds bija licis slēgt gandrīz visas autosatiksmes joslas, kas ved uz Džordža Vašingtona tiltu. Tas ir pasaulē visvairāk lietotais tilts, un satiksmes joslas tika slēgtas negaidīti. Nebija  brīdināta ne Fortlī polītiskā vadība, ne arī policija. Joslu slēgšana turpinājās gandrīz visu nedēļu, kaut gan Fortlī pārstāvji arvien izmisīgāk centās uzzināt, kāpēc tas ir noticis, jo  bērni netiek uz skolu,  pirmās palīdzības sniedzēji nevar tikt pie tiem, kuŗiem vajadzīga viņu palīdzība.

Vispirms attiecīgās instances apgalvoja, ka joslas slēgtas tāpēc, ka uz tilta tiek veikts satiksmes plūsmas pētījums. Drīz vien noskaidrojās, ka  tas nebūt tā nav, jo par šādu pētījumu atbildīgie paziņoja, ka  viņiem nekas par to nav  zināms. Ņudžersijas parlamentā sākās izmeklēšana, un pagājušajā nedēļā klajā nāca dokumenti, kuŗos bija redzams, ka joslu slēgšana bijusi ieplānota jau labu laiciņu iepriekš, pirmā pavēle par to slēgšanu nākusi no K. Kristī biroja, konkrēti, no viņa biroja vadītāja vietnieces. Jau augustā viņa bija nosūtījusi e-pastu tilta administrācijas pārstāvim ar tekstu „Laiks Fortlī radīt satiksmes problēmas.” Administrācijas pārstāvis atbildēja: „Saprotu.” Līdz ar to bija skaidrs, ka viņš jau zina, par ko ir runa, un tas savukārt nozīmēja, ka par to jau ir runāts.
Parlamenta komisijas priekšā minētais administrācijas pārstāvis, kas tobrīd  jau bija paguvis atkāpties no amata, atkārtoti atteicās atbildēt pat uz tādiem jautājumiem kā „kas bija Jūsu iepriekšējā darba vieta?”. Atkal un atkal viņš izmantoja ASV Konstitūcijā paredzētās tiesības neteikt neko tādu, kas vēlāk varētu tikt viņam inkriminēts. Tā nu joprojām nav skaidrs, kas viņam licis slēgt tilta joslas. Kas to zināja? Jo tā vien šķiet, ka tilta joslas tika slēgtas, lai sodītu Fortlī mēru par atteikšanos paust atbalstu K. Kristī pagājušajā rudenī notiekošajās gubernātora vēlēšanās. Mērs ir Demokratu, gubernātors – Republikāņu partijas loceklis. Ja Fortlī  tik tiešām kļuva par stāvvietu, lai sodītu mēru aiz polītiskiem iemesliem, tad tas ir pārlieku  bērnišķīgi. Starp citu, kāda gados veca sieviete nomira tāpēc, ka neatliekamā palīdzība nespēja pietiekami ātri doties viņai palīgā. Un tas notika aiz polītiskas atriebības ?!

Amerikā šis jautājums lielā mērā  ir saistāms ar to, ka K. Kristī jau sen ir uzskatīts par iespējamu kandidātu ASV prezidenta amatam 2016. gada vēlēšanās. Visa topošā skandala laikā gubernātors par to ņirdza. Jā, viņš pats  uz tilta izveidoja blokādi. Žurnālisti, kuŗi par to jautā, ir muļķi. Parlamenta deputātiem, kuŗi šo lietu izmeklē, laikam nav nekā labāka, ko darīt. Brīdī, kad nāca klajā biroja vadītāja vietnieci inkriminējošie dokumenti, K. Kristī iepleta acis un apgalvoja, ka tas viss teiktais viņam ir kaut kas pilnīgi jauns un viņš par to esot satriekts.

Varbūt gubernātors melo. Starp citu, viņš ir sacījis, ka biroja vadītāja vietnieci esot atbrīvojis no amata, bet nav uzdevis nevienu jautājumu - kāpēc viņa darījusi to, ko izdarīja. Tas nu ir pārsteidzošs ieinteresētības un ziņkārības trūkums. Jo, ja K. Kristī tik tiešām neko par to visu nav zinājis, tad tas nozīmē, ka viņa birojā valda anarchija. Analogs Latvijā būtu gadījums, ja  kādas ministrijas valsts sekretāra vietnieks nolemtu polītisku iemeslu pēc kādā Latvijas pagastā uz nedēļu atslēgt elektrību. Vai tik tiešām ir ticams, ka  to nezinātu viņa tiešais priekšnieks?

Ņūdžersijas gadījumā jājautā, vai gubernātors, kuŗa birojā notiek kaut kas tāds, ir piemērots ASV prezidenta amatam. Pēdējās dienās parādījušās ziņas par citiem gadījumiem, kuŗos viņš izturējies kā  huligans. Piemēram, cienījams universitātes profesors bija neitrāla persona komisijā, kas sprieda par vēlēšanu rajonu pārkārtošanu Ņudžersijā. Pēc ilgām pārdomām profesors nobalsoja par Demokratu partijas iesniegto variantu. Neilgi pēc tam viņš uzzināja, ka K. Kristī personiski ir atņēmis štata financējumu profesora vadītai stipendiju programmai. Puiciski. Huliganiski.

Polītika tātad var būt viena gaužām ārkārtīga  būšana. Dievs zina, ka polītiska izrēķināšanās un polītiskas muļķības nav nekas nepieredzēts arī mūsu valstī. Atšķirība ir tāda, ka mums polītisko partiju ir daudz, bet Amerikai – būtībā tikai divas. Tāpēc tilta skandals Amerikā ir saistāms ar prezidentālo polītiku. 2016. gadā uzvaru gūs vai nu Republikāņu, vai  Demokraatu partijas pārstāvis, un cauri. Republikāņiem acīmredzot  būs jāmeklē cits varonis, jo ir visai skaidrs, ka K. Kristī šim amatam neder.


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA