Politika ienāk arī sportā
Juris Lorencs    01.08.2024

 

 

Parīzē sākušās XXXIII moderno laiku Olimpiskās spēles. Šoreiz tajās sacenšas 10 714 atlēti no 206 pasaules valstīm. Latviju pārstāv 29 sportisti, kas ir mazākā komanda kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Spēlēs liegts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kas ir atbilde šo valstu agresijai pret Ukrainu. Tikmēr ukraiņi turpina varonīgi aizstāvēt savu zemi. Pēc Libānā bāzēto “Hezbollah” terroristu uzbrukuma Golanas augstienei Tuvajos Austrumos draud izcelties jauns kaŗš. Atšķirībā no Senās Grieķijas, kur olimpiāžu laikā tika pārtraukti kaŗi, līdz mieram šodien ir tālu.

 

Spēļu atklāšanas ceremonija, kas notika 26. jūlija vakarā, bija novatoriska, iespaidīga, neaizmirstama- un vienlaikus atstāja pretrunīgu iespaidu. Novatoriska tāpēc, ka ierastā sportistu parādes notika nevis stadionā, bet Parīzes centrā uz Sēnas upes. Patiesībā atklāšanas ceremoniju pilnībā varēja uztvert vien televīzijas skatītāji, kuŗiem tika parādīti arī nelieli teatrāli uzvedumi. Vienā no tiem, ko izpildīja transpersonas (transgender) un tā saucamās “drag queen” (latviešu valodā šim vārdam vēl nav labskanīga tulkojuma), daudzi skatītāji saskatīja parodiju par Leonardo da Vinči 15. gadsimta gleznu “Svētais vakarēdiens”. Turklāt televīzijas kameras dejotāju grupā uzbāzīgi izcēla sieviešu apakšveļā tērpušos bārdainu vīrieti.  Redzētās ainas sašķēla sabiedrību, tika izteikti diametrāli pretēji viedokļi. Oficiālu protestu izteica Francijas Romas katoļu baznīca. Saeimas deputāts Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība) sociālajā tīklā “X” 28. jūlijā raksta: “Viņi grib demontēt visu – ģimeni, kristietību, dzimumu, valsti, vēsturi... Gala rezultātā demontējot arī pašu cilvēku, un paliek kāds slims vājprāts. Tas ir ceļš prom no veselā saprāta. Kas ir viņi? Miniatūrs, bet ļoti agresīvs mazākums. Un jocīgi, ka šī slimība ielien pat Olimpiskajās spēlēs.” Tikmēr citi mierina, ka tik traki jau nav- tā bijusi vien “eleganta provokācija”, kas raksturīga brīvību mīlošajai Francijai. Tomēr spēļu organizētāji uzskatīja par vajadzīgu atvainoties skatītājiem, kuŗus aizskāra pretrunīgi vērtētās atklāšanas ceremonijas ainas. Man personīgi atmiņā paliks Džona Lenona dziesma “Imagine”, ko izpildīja franču dziedātāja Juliette Armanet laivā Sēnas upes vidū, pie liesmu apņemta flīģeļa sēdēja pianists Sofiane Pamart. Savukārt visvairāk traucēja olimpiskās lāpas nesēja aizklātā seju. Tā arī nesapratu, ko režisors ar to gribēja pateikt. Ka visi esam vienādi? Ka nav ne vīriešu, ne sieviešu? Arī es uzskatu, ka “Svētā Vakarēdiena” parodija bija nevietā, un reizē atminos citas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas. Piemēram, 2004. gada spēlēs Atēnās, kuŗā tika apspēlēta Senās Grieķijas tēma. Vai 2012. gada spēlēs Londonā ar karalienes Elizabetes, Džeimsa Bonda (aģents 007) un Mr. Bean piedalīšanos. Saprotams, arī šīs Parīzes spēles būs skaistas, interesantas, rekordiem bagātas- bet ar rūgtuma piegaršu. Rekordi aizmirsīsies, bet atmiņā paliks sieviešu veļā tērptais vīrietis.

 

Patiesībā daudziem eiropiešiem šī gada lielākais sporta notikums jau ir aizvadīts. Tas bija 2024. gada Eiropas čempionāts futbolā, kas no 14. jūnija līdz 14. jūlijam risinājās Vācijā. Mēnesi ilgajā futbola maratonā, kuŗā piedalījās 24 valstu izlases, skaistu uzvaru izcīnīja Spānija, kas finālspēlē pārspēja Anglijas vienību. Futbolā dzimusi jauna superzvaigzne- spānis Lamins Džamals, kuŗam čempionāta laikā apritēja septiņpadsmit gadu. Manuprāt, viņa vārti pusfināla spēlē ar Franciju bija paši skaistākie šajā čempionātā. Barselonā dzimušais Džamals ir imigrants otrajā paaudzē. Viņa tēvs nāk no Marokas, māte- no Ekvatoriālās Gvinejas. Trenēties sācis četru (!) gadu vecumā. Vēl viens apliecinājums tam, ka ar īpašu gēnu kombināciju futbolā vien nepietiek. Lai kļūtu par zvaigzni, nepieciešams ilgs un smags darbs. Mazliet žēl Vācijas, kas uzņēma šo čempionātu un tomēr bija spiesta izstāties jau ceturtdaļfinālā. Vienīgais mierinājums- ka vāciešiem nācās piekāpties nākamajiem čempioniem spāņiem. Arī šajās sacensībās neiztika bez polītikas. Par to parūpējās Vācijas Polītiskās izglītības centrāle, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde. Čempionāta laikā tā publicēja kreisās aktīvistes Susannas Siegertes sagatavotu video “Polītiku ārā no stadioniem!” Tajā autore apgalvoja, ka pašreizējā Vācijas labējo partiju populāritātes pieaugumā esot vainojams nekas cits kā futbols. Konkrētāk- 2006. gada Pasaules čempionāts futbolā, kas arī notika Vācijā. Ar to arī viss esot sācies- šis kaitīgais “futbola patriotisms”, publiskā eiforija par Vācijas izlasi, pārpildītās fanu zonas, valsts karogu jūra, lepošanās ar Vācijas simboliem utt. Komentārs sacēla sašutuma vētru un pēc dažām dienām tika izņemts no sociālajiem tīkliem. Sekoja amatpersonu atvainošanās, bet medijos izskanēja prasība pārtraukt valsts budžeta finansējumu Polītiskās izglītības centrālei.

 

Polītika ienāca stadionos arī Aukstā kaŗa laikā. Tolaik tā atspoguļoja globālo sadalījumu- brīvā Rietumu pasaule pret komūnismu. Atbildot uz PSRS iebrukumu Afgānistanā, ASV nepiedalījās 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēles. Sekoja atbildes reakcija- PSRS un tās sabiedrotie 1984. gadā boikotēja Losandželosas spēles. Tā bija samēra vienkārša, melnbalta pasaule. Tikmēr peripetijas ap Vācijas izlases izraisīto “futbola patriotismu” un Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju mums liecina par jauna veida konfrontāciju, kas raksturīga tieši modernajām Rietumu sabiedrībām. Tā ienāk ne tikai sportā, patiesībā visur- polītikā, tieslietās, literātūrā, teātrī, kino, mūzikā, glezniecībā utt. Proti- tradicionālais, konservatīvais pret kreisi- progresīvo “woke” ideoloģiju. Interesanti, ka bez sporta tēmas neiztiek pat ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Donalds Tramps bieži uzsver, ka viņš “padzīs vīriešus no sieviešu sporta”. Ar “vīriešiem” tiek saprastas transpersonas, kas patiešām ir piedalījušās sieviešu sporta sacensībās ASV, Kanadā, Taizemē un citur. 26. jūlijā kustības “Turning Point” rīkotajā kristiešu konferencē West Palm Beach, Floridā, Trampu atbalstīja arī satīriskā interneta medija “The Babylon Bee” īpašnieks un direktors Sets Dilons (Seth Dillon). No tribīnes viņš aicināja boikotēt sacensības, kuŗās piedalās “sievietes ar pautiem”, kas zālē izsauca smieklu vētru. Tik tālu nu esam nonākuši. Labā ziņa ir tā, ka cilvēki par šo visu vēl spēj pasmieties. Bet mēs gaidīsim Latvijas sportistu startus Parīzē. Cerēsim, ka mūsu 3x3 basketbolistiem izdosies nosargāt olimpisko čempionu titulu. Brīnumi mēdz notikt, īpaši jau sportā.