Sallija Benfelde 21.03.2023
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT), kas atrodas Nīderlandē, Hāgā, 17. martā izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Tiesas mājaslapā rakstīts: Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins, dzimis 1952. gada 7. oktobrī, ir atbildīgs par kaŗa noziegumu nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu pārvietošanu no okupētajām Ukrainas territorijām uz Krievijas Federācijas territoriju. Noziegumi, visticamāk, tika pastrādāti okupētajā Ukrainas territorijā vismaz kopš 2022. gada 24. februāŗa. Ir pamats uzskatīt, ka Putins ir individuāli kriminālatbildīgs par iepriekš minētajiem noziegumiem."
Ukrainas savāktie dati liecina par 16 221 bērna deportāciju, bet šis skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Kā zināms, starptautiskās tiesību normas aizliedz pārvietot civiliedzīvotājus no territorijas, kuŗā viņi dzīvo, uz citām. Bērni bauda īpašu aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju.
Protams, Putina un Ļvovas-Belovas stāšanās Starptautiskās Krimināltiesas priekšā ir maz ticama, jo SKT nav reālu iespēju īstenot šo personu arestu, jo Krievija nav atzinusi SKT jurisdikciju. Putina draudziņš un izsūtāmais zēns Dmitrijs Medvedevs jau salīdzinājis šo aresta orderi ar tualetes papīru un draudējis, ka STK Hāgā var saņemt tiešu raķetes triecienu no Krievijas, sakot, ka viss šajā pasaulē ir Dieva un raķešu ziņā un ka Krievija to var izdarīt no Ziemeļjūras ar virsskaņas raķeti, kuŗu nevar pārtvert un notriekt. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova jau paziņojusi, ka SKT lēmumi Krieviju neinteresē un nav saistoši. Tikmēr Ukraina un sabiedrotās valstis, kuŗas atbalsta ukraiņus cīņā par brīvību un demokratiju, šo ziņu uztvēra ar gandarījumu, pat prieku.
Var jautāt, kādēļ priecāties par šo aresta orderi, ja ir gandrīz neiespējami, ka Putins sēdīsies uz apsūdzēto sola? Manuprāt, precīza ir Ukrainas ģenerālprokurora Andrija Kostina atbilde: Pasaule saņēma signālu, ka Krievijas režīms ir noziedzīgs un tā vadība un rokaspuiši tiks saukti pie atbildības. Šis ir vēsturisks lēmums Ukrainai un visai starptautisko tiesību sistēmai.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par šo lēmumu pauda: Bērnu nošķiršana no viņu ģimenēm, atņemot viņiem iespēju sazināties ar saviem tuviniekiem, bērnu slēpšana Krievijas territorijā, aizvešana uz attāliem reģioniem tas viss ir acīmredzama Krievijas valsts polītika, valsts lēmumi un valsts ļaunums, kas sākas tieši ar šīs valsts pirmo amatpersonu.
Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žozeps Borels SKT lēmumu vērtēja atzinīgi, sakot, ka neviens vainīgais nevar palikt nesodīts. Arī ASV prezidents Džo Baidens apsveica SKT lēmumu, lai gan valsts nav atzinusi šīs tiesas jurisdikciju.
Jāpiebilst arī, ka ir ierosināts izveidot īpašu kara noziegumu tribunālu, līdzīgi kā nacistiskās Vācijas vadoņi pēc Otrā pasaules kaŗa tika tiesāti Nirnbergas tribunālā. Ideju par šāda tribunāla izveidošanu aktīvi atbalsta arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Jaunāko laiku vēsturē īpašs ANO tribunāls tika izveidots, lai iztiesātu bijušās Dienvidslāvijas territorijā pastrādātos kara noziegumus. Šī tribunāla priekšā stājās arī bijušais Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs, Bosnijas serbu līderi Radovans Karadžičs un Ratko Mladičs. Miloševičs gan nomira, nesagaidījis tiesas spriedumu, bet abiem pārējiem tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu.
SKT Hāgā sāka savu darbu 2002. gada vasarā, un divdesmit gadu laikā Putins ir kļuvis par ceturto personu, par kuŗu izdots šīs tiesas aresta orderis. Trīs vīru kompānija, kuŗā tagad atrodas Putins, ir izcila. 2009. gadā pirmais orderis tika izdots par Omāru el Bešīru, bijušo Sudānas vadītāju, kuŗš bija pie varas no 1989. līdz 2019. gadam. Viņš ir apsūdzēts kaŗa noziegumos, noziegumos pret cilvēci, kā arī genocīda veikšanā. Gaida izdošanau Hāgai. Otrais ir Muamars Kadafi, kuŗš bija Lībijas valsts līderis kopš valsts apvērsuma 1969. gadā, par kuŗu aresta orderis tika izdots 2011. gadā par noziegumiem pret cilvēci. Kadafi tika nogalināts tautas sacelšanās laikā. Trešais aresta orderis arī tika izdots 2011. gadā Lorānam Gbago, kādreizējam Kotdivuāras prezidentam, kuŗš tika pilnībā attaisnots.
Tikmēr bijušais Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Luiss Moreno Okampo norāda, ka Putins tagad ir kļuvis par bēguļojošu līderi, un līderim tā ir sarežģīta situācija. Bet Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos aicinājis turpmāk, runājot vai rakstot par Putinu, vienmēr atzīmēt: smagos noziegumos apsūdzētais.
Savukārt smagos noziegumos apzūdzētais Putins dienu pēc SKT lēmuma apmeklējis jau deviņus gadus okupēto Krimu un Mariupoli, kuŗa kopš pilna mēroga kaŗa sākuma pagājušā gada 24. februārī ir viena no visvairāk cietušajām un iznīcinātajām pilsētām, zem kuŗas drupām joprojām, iespējams atrodas simtiem civiliedzīvotāju līķi. Pirms ieņēma pilsētu, Krievijas kaŗaspēks trīs mēnešus to bija ielencis un nežēlīgi bombardēja. Tika sabombardēts Mariupoles dzemdību nams un Drāmas teātris, nogalinot vairākus simtus mierīgo iedzīvotāju, kas teātrī vairāk nekā nedēļu centās patverties no Krievijas uzbrukuma. Masīvi uzbrukumi tika vērsti pret rūpnīcu Azovstaļ, kur bija paslēpušies Mariupoles aizstāvji. Atceros, kā pirms gada sarunā ar 84 gadus veco Mikolu, kuŗš visu mūžu bija strādājis Azovstaļ un kuŗam kopā ar mazmeitiņu un vedeklu izdevās aizbraukt no pilsētas kaŗa sākumā, viņš sacīja: Hitlerieši Otrā Pasaules kaŗa laikā mūsu pilsētā nenodarīja tik daudz ļauna, cik jau paspējuši izdarīt krievi.
Ukraiņi šo Putina vizīti vērtēja kā plātīšanos un maniaka izturēšanos. Mariupoles likumīgais mērs Vadims Boičenko, komentējot ziņas par Krievijas vadītāja ierašanos sagrautajā pilsētā, sacīja, ka Putins ir kaŗa noziedznieks, kuŗš personīgi ieradās apskatīt paša pastrādātās zvērības, par kuŗām viņu kādudien arī sodīšot. Maniaks atgriezās nozieguma vietā, lai noskatītos un pilnībā izbaudītu Mariupoles sindromu, kas viņam noteikti izdevās. Vizīte notika tikai un vienīgi propagandas nolūkos. Tā bija Putina atbilde uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītēm frontes pilsētās Bahmutā un Hersonā. Taču, ja salīdzina šīs vizītes, tad redzam atšķirību starp mūsu valsts virspavēlnieka ierašanos pie savējiem un diktatora braucienu uz samērā drošu okupētu pilsētu. Tāpēc Putins ieradās naktī. Turklāt šajā laikā pilsētā bija atslēgti mobilie sakari un internets. Vienlaikus ielas netika bloķētas, jo paziņojums par braucienu padara to daudz bīstamāku. Iebrucēji saprot, ka Mariupolē darbojas mūsu partizāni, sacīja Boičenko padomnieks Petro Andrjuščenko.
Atliek piebilst, ka, pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, 20. martā okupantu zaudējumi jau ir 165 610 kaŗavīru.
Atpakaļ
.jpg)
