Piezīmes pirms EP vēlēšanām
Sallija Benfelde    07.02.2024

 

 

 

10. februārī Latvijā noslēgsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā. Latvijai EP ir deviņas deputātu vietas, un jau tagad ir skaidrs, ka cīņa par šīm vietām būs sīva. Jautājums ir, cik pilsoņu Latvijā un diasporā vēlēšanās piedalīsies un kāda būs pilsoņu izvēle. Parasti radikālāk un populistiskāk noskaņoto partiju vēlētāji ir aktīvi, bet pārējie nereti vēlēšanu dienā – sestdienā – nolemj atpūsties vai darboties savā dārziņā. Protams, ārējās un iekšējās drošības jautājumi noteikti būs visu partiju programmās, tāpat ekonomika un klimats būs tie jautājumi, ko, visticamāk, pieminēs visi. Starp kandidātiem būs gan polītiķi ar pieredzi EP darbā, gan cilvēki, kuŗiem nav pieredzes darbā Eiropā vai vispār polītikā. Un vēlētājiem droši vien būs liels kārdinājums balsot par tiem, kuŗi teiks kvēlas runas par Tēvzemes mīlestību un tautiskumu. Diemžēl ar skaistām frazēm un naidu pret agresorvalsti tomēr nepietiks, lai strādātu Eiroparlamentā.

 

Uzreiz jāpiebilst, ka nav pamata domāt, ka ārējais apdraudējums Latvijai tuvākajā laikā samazināsies. Tāpat pašlaik nekas neliecina, ka Krievijas iedzīvotāji mainīs savu attieksmi pret Putinu, valstī notiekošo vai kaŗu. Un nav pat svarīgi, vai aptaujās paustais ir pārliecība vai baiļu diktēts. Jā, kaŗavīru mātes, sievas un māsas reizēm rīko atbalsta akcijas saviem tuviniekiem, prasa pārtraukt kaŗu, bet šīs akcijas medijos Krievijā netiek rādītas, tām nav ietekmes. Piemēram, Levadas centra aptaujas liecina, ka Krievijas iedzīvotāju atbalsts prezidentam, parlamentam un reģionālajai varai ne tikai nav mazinājies, bet šogad janvārī pat mazliet pieaudzis. Piemēram, atbalsts Krievijas valsts polītikai ir palielinājies no 62 procentiem pagājušā gada augustā līdz 71 procentam šogad janvārī. Bet to skaits, kas uzskata, ka polītika Krievijā iet nepareizo ceļu, savukārt ir samazinājies no 24 procentiem pagājušā gada augustā līdz 18 procentiem šī gada janvārī. Starp tiem, kuŗi negātīvi pret Krievijas izvēlēto ceļu polītikā, vairāk ir maznodrošināto un iedzīvotāju vecumā līdz 40 gadiem. Pieaudzis ir arī atbalsts Putinam: no 80 procentiem augustā līdz 85 procentiem janvārī. Savukārt to skaits, kas agresorvalsts prezidentu neatbalsta, ir samazinājies no 16 procentiem augustā līdz 12 procentiem šogad janvārī. Tādēļ jāpiekrīt Ukrainas pirmās lēdijas Olenas Zelenskas sacītajam nesenās vizītes laikā Latvijā – intervijā Latvijas televīzijā viņa teica, ka tik visaptveroša kara, kāds pašreiz notiek Ukrainā, iespējams, vēl nav bijis, uzsverot, ka kaŗš Ukrainā ir gluži kā kaŗš tiešraidē. Zelenska pauda, ka starptautiskais atbalsts Ukrainai nedrīkst beigties, salīdzinot to ar ugunsgrēku – līdzko liesmas pārstāj dzēst, cīņa ir beigusies. Turklāt, Krievija šo kaŗu attaisno ar “Donbasa krievvalodīgo iedzīvotāju genocīdu”, un šie apvainojumi tiks izskatīti Hāgā starptautiskajā tiesā. Šogad 2. februārī ANO Starptautiskā tiesa nolēma, ka pēc būtības izskatīs Ukrainas prasību pret Krieviju saistībā ar genocīda noziegumu. Ukraina pauž, ka Krievija ir pārkāpusi šo konvenciju, apvainojot Ukrainu  genocīdā pret krievu valodā runājošajiem Donbasa iedzīvotājiem. Bet pēc tam, izmantojot šos melīgos apgalvojumus, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tagad Ukrainai būs jāpierāda, ka genocīda pret krievvalodīgajiem nav bijis, ja tā vēlas, lai tās apsūdzības Krievijai tiktu atzītas, spriežot par lēmumu šajā prāvā. 

 

Kas tikmēr notiek Latvijas partijās?

 

Janvāŗa Latvijas partiju reitingi liecina, ka līdeŗe joprojām ir Jaunā Vienotība (8,9 procenti), Progresīvie (7,7 procenti), Nacionālā apvienība (7,5 procenti) un Šlesera „Latvija pirmajā vietā”. Lai gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir piektajā vietā ar 6,7 procentiem atbalstītāju, ZZS mēneša laikā piedzīvojusi arī vislielāko kritumu. Jaunā Vienotība un Progresīvie, savukārt Nacionālā apvienība un Šlesera partija minimālu kritumu, kas varētu būt arī iespējamās un pieļaujamās kļūdas ietvaros. Aptuveni ceturtā daļa vēlētāju aptaujā atbildēja, ka nezina, par ko balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt. Partijas gan ir izveicīgākas un atjautīgākas. Piemēram, Apvienotā saraksta (AS) līderis EP vēlēšanās būs Tviterkonvoja vadītājs Reinis Pozņaks. Kā otrais uz EP polītiskā spēka sarakstā startēs Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas sekretārs Juris Viļums (AS), bet ar trešo numuru kandidēs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS). Jāteic, ka pirmais trijnieks ir cienījami kandidāti, turklāt Pozņaks ir Tviterkonvoja aizsācējs Latvijā un ir iesaistīts vairāk nekā 900 auto piegādē kaŗavīriem Ukrainā, jo sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Pozņaks aicināja cilvēkus palīdzēt un ziedot automašīnas Ukrainas aizstāvjiem. Par šīm aktīvitātēm viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, bet  2022. gadā Reinis Pozņaks pēc sabiedrības balsojuma tika atzīts par gada “Eiropas cilvēku Latvijā”. Lai gan sociālajos tīklos Pozņaka lēmumu iesaistīties polītikā daļa viņa līdzšinējo atbalstītāju vērtēja negātīvi, tomēr AS tagad ir lielas izredzes, ka vismaz kāds no saraksta iekļūs EP. Pašlaik AS Saeimā ir opozīcijā, tās janvāra reitings ir vien pieci procenti. Ar vārdu sakot, Pozņaks AS varētu izvilkt no “polītikas dūksnāja”, kurā tas sācis grimt. Neapšaubot Tviterkonvoja vadītāja labo gribu, jāteic, ka, manuprāt, daudz vairāk laba Ukrainai un Latvijas drošībai viņš var izdarīt, palīdzot Ukrainai, ne sēžot Eiroparlamentā, jo pieredzes polītikā, diemžēl, Pozņakam nav nemaz.

 

Tikpat veikla ir bijusi kustība “Par!”. 14. Saeimas vēlēšanās apvienotais saraksts “Attīstībai/Par!” ieguva 4,97 procentus balsu un Saeimā neiekļuva. Pašlaik “Par” reitings ir tikai 1,5 procenti, tādēļ lēmums par saraksta līderi EP vēlēšanās izvēlēties Eiropas ukrainieti Ivannu Voločiju, ir izveicīgs. Pēc Eiropas integrācijas maģistra grada iegūšanas  Voločija uzsāka darbu ES aģentūrās un programmās Briselē un Kijivā. Pašlaik viņa Eiropas Parlamentā strādā centriski liberālajā grupā Renew Europe  ar ES - Ukrainas sadarbības jautājumiem. Ivanna Voločija dzimusi Ivanofrankivskā, absolvējusi Ukrainas vadošo universitāti “Kijivas-Mohilas akadēmija”, bet maģistra gradu Eiropas integrācijā ieguvusi Māstrihtas Universitātē Nīderlandē. Pret Voločijas kandidatūru nav pat ko piebilst, jo viņai ir arī pieredze darbā Eiropas Savienības institūcijās. 

 

Nav noslēpums, ka EP vēlēšanās cilvēki vairāk vērtē pašus kandidātus, nevis partijas, kas tos izvirzījušas. Tomēr manuprāt ir jāskatās arī partijas un to programmas par darāmajiem darbiem EP.