“Patriotisms ir darbības vārds”
Sallija Benfelde    14.11.2023

 

 

 

Tā alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis sacīja Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistiem pie uguntiņās mirdzošās Rīgas pils sienas 11. novembŗa, Lāčplēšu dienas vakarā.“Patriotisms ir darbības vārds”.  

 

Patriotisms jeb savas zemes, dzimtenes mīlestība sākas sirdīs un prātos. Protams, katra Latvijas patriota iespējas un izvēles darīt atšķiras. Lieli un mazi darbi, arī attieksme liecina par to, cik svarīga katram no mums ir Latvija. Laiku no Lāčplēšu dienas, 11. novembŗa, kad pieminam visus tos, kas cīnījušies un nolikuši savas galvas par savu Latviju, līdz Latvijas dzimšanas dienai – Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī – dēvējam par patriotu nedēļu. Pieminam, atceramies un priecājamies par to, ko esam paveikuši. Zemessardzē jau dienē vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, arī ģimenes – vecāki un bērni, daudzi jaunieši piesakās jaunsardzē. Pirmajos divos Valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumos dienē tikai brīvprātīgie un tikai trešajam VAD iesaukumam, iespējams, jau vajadzēs iedarbināt nejaušības principa atlases mechānismu. Un, protams, atbalsts un palīdzība Ukrainai kaŗā ar agresoru Krieviju ir arī atbalsts Latvijas neatkarībai un brīvībai. Un atbalsts mūsu neatkarībai ir arī valsts budžeta pakāpeniska palielināšana virs diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta jeb IKP, lai gan NATO prasība ir divi procenti no IKP. Tam vajadzīgs ne tikai polītiķu atbalsts, bet arī vēlētāju pozitīva attieksme, jo polītiķi tomēr var runāt, bet nevar darboties, absolūti neievērojot vēlētāju nostāju ar kaŗu Ukrainā saistītajos jautājumos.  12. novembrī publicētajā intervijā aģentūrai AP Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs brīdināja, ka Eiropas Savienībai un NATO jāgatavojas uz ilgu karu Ukrainā. Prezidents arī atgādinājis, ka daudzas NATO dalībvalstis, atšķirībā no Latvijas, joprojām nav izpildījušas savas saistības atvēlēt aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Rietumiem jāturpina apbruņot Ukraina, jo ukraiņu sakāvi Krievija uztvers kā zaļo gaismu agresijai pret citām valstīm.

 

Latvija ir viena no tām valstīm, kas ukraiņus atbalsta visvairāk. Ļoti daudzi iedzīvotāji, arī uzņēmēji ziedo Ukrainas atbalstam. Portālā ziedot.lv ir atvērti vairākas projekti. Līdz 14. novembrim notiek atbalsta projekts „Humānā palīdzība Ukrainai”. Rīgas Dome ziedo desmit  pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” Mercedes-Benz markas sabiedriskā transporta autobusus, kuŗi dosies uz Čerņihivas pilsētu Ukrainā, nodrošinot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas pēc Krievijas okupācijas un uzbrukumiem. Lai autobusi nedotos tukši, Rīgas Dome kopā ar ziedot.lv aicina rīdziniekus piepildīt tos ar ziedojumiem, lai palīdzētu pilsētas iedzīvotājiem un, lai iekārtotu izglītības iestāžu bumbu patvertnes mājīgākas. Katrs, kuŗš vēlas, var ziedot pārtikas preces, bērnu preces, higiēnas, saimniecības, medicīnas preces un vitamīnus. Jau saziedotas humānās palīdzības preces 8828 eiro vērtībā. ziedot.lv no 6. novembŗa darbojas arī projekts „Atbalsts Ukrainas kaŗavīriem”, jo  tuvojas gaŗa un auksta ziema. Jau saziedoti 8029,22 eiro. Portālā darbojas vēl vairāki projekti dažādiem atbalsta veidiem Ukrainai. Piemēram, pirmās palīdzības komplekti Ukrainai, kuŗā saziedoti jau vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Ieraksts portālā vēsta: „Pilnīgi jebkuŗš var palīdzēt dziedēt akūtus ievainojumus tiem, kas jau otro gadu dzīvo ar apziņu, ka katra diena var būt pēdējā. Nedrīkstam aizmirst, ka alkatīgais Austrumu kaimiņš nekad nav bijis vienaldzīgs arī pret Baltijas valstīm, tāpēc, jāapzinās, ka Ukrainas kaŗaspēks sargā ne tikai savas valsts brīvību, bet arī mūsu drošību. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus ziedot dzīvību glābšanas komplektu iegādei, ko “Bruņotava” nogādās kaŗa plosītajā valstī. Biedrības brīvprātīgie ar ukraiņu kaŗavīriem tikušies jau daudzkārt un zina, ka Ukrainas tauta un kaŗaspēks novērtē un pateicas par katru Latvijas iedzīvotāja ziedoto eiro.”  Šīs palīdzības iniciators ir latvietis Ingus Ostrovskis, viņš uz Ukrainu jau aizvedis 200 palīdzības komplektus jeb aptieciņas. Drīz Ingus atkal dosies uz fronti, lai nogādātu saziedoto. Bet Lāčplēšu dienā viņš aizdedza sveci arī par savu ceļa biedru Vitāliju Smirnovu – pirmo kaŗavīru, kuŗš zaudēja savu dzīvību šogad, cīnoties par Ukrainas un mūsu visu brīvību. „Dievs,  svētī Latviju! Lai sargā mūsu dzimteni. Šogad smagi... Visi zina par Vitāliju Smirnovu. Es ar viņu tikos gan Ukrainā, gan atvedu viņu uz pārtraukumu. Un tad braucām atpakaļ kopā uz Ukrainu,” stāstīja Ingus. Viņš teic, ka  daudzviet Ukrainā kaps pie kapa, tikai zili dzeltenie karogi mēmi plīvo vējā. Ukraiņu zaudējumi cīņā par savu brīvību ir lieli – un braucot ar palīdzības busiņiem, Ingus sapratis, cik ļoti frontē trūkst aptieciņu. „Un es tiekos ar kaŗa mediķiem, biju Limānas frontē. Jā, tas ir nepieciešams,” stāstīja Ingus LTV. Tādēļ  tagad Ingus velta visu savu laiku projektā „Bruņotava.lv” – iepērk, komplektē un ved uz fronti aptieciņas. Protams, katrs ziedojums, arī tikai daži lati, ir svarīgs. Aktīvā kara laikā mūziķi ne reizi vien ir rīkojuši labdarības koncertus, rokdarbnieces ada zeķes, cimdus, un daudzi noada kaut dažus pārus zeķu, aiznes uz ziedojumu vietu kaut paciņu makaronu vai bundžiņu konservu.

 

Un patriotisms ir arī būt gudriem, zināt savas valsts tapšanu un to, kas tas bija asinīm slacīts ceļš. Jābūt zinošiem un jāsaprot, kā darbojas valsts, ko tā var izdarīt un kas ir tikai mūsu pašu rokās. Mēs, latvieši, dzīvojam daudzviet pasaulē, un katram no mums ir pilsoņa balss un tiesības teikt savu vārdu.  Krievija no autoritāras valsts tagad pārtop totālitārā valstī un ka Maskavas propaganda šobrīd ir vēl briesmīgāka nekā Aukstā kara laikā, uzsvēra Valsts prezidents minētajā intervijā. Un Krievija ir būs mūsu kaimiņš, tādēļ jāprot ne tikai dzirdēt, bet arī domāt un saprast. Un patriotisms ir arī savas valodas, kultūras un tradiciju zināšana un izpratne. Vienmēr Latvijā runāt latviešu valodā – mierīgi, ar pašcieņu, ik dienu, visur. Mīlēt savu Latviju. Sociālajos tīklos patriotu nedēļā tika publicēts dzejolis, atcerēsimies to ne tikai patriotu nedēļā:

 

“Es dvēseli ceļu,

Tev pretī veļu,

Caur sniega piku,

Caur rupjmaizes riku.

Es dvēseli savu

Šai zemē ceļu,

Caur laukiem baltiem,

Caur ozoliem staltiem.

Un dvēsele ceļas

Tik skaisti un snieg,

Tā klusi kā svētki

Pār dzimteni snieg”.

Elīna Kubuliņa - Vilne