Partijas kandidāti un solījumi. Zaļo un Zemnieku savienība
Sallija Benfelde    22.09.2014

 

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sevi vienmēr dēvējusi par Latvijas zemnieku aizstāvi un interešu paudēju. Priekšvēlēšanu reklāmās ZZS apgalvo, ka panākusi lielākus maksājumus zemniekim no Eiropas Savienības (ES) fondiem, iesaistoties Laimdotas Straujumas valdībā, padarījusi to stabilu un darboties spējīgu. Pirms vēlēšanām nereti tiek ne tikai pieminēta pēdējā - trešā Dombrovska valdība  ( 2011. -  2014.), bet arī kritizētas divas iepriekšējās viņa vadītās valdības (2009. - 2010.,  2010.- 2011.).  Pie nozarēm, kuŗās neiet viegli un kuŗās pārmaiņas ir ļoti vajadzīgas, pieder arī izglītība un veselības aprūpe. Kritizējot izglītībā nepaveikto, ZZS gan „aizmirst”, ka pirmajā Dombrovska valdībā izglītības ministre bija Tatjana Koķe no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), bet otrajā Dombrovska valdībā ministrs bija Rolands Broks, arī no ZZS. Ja šie ministri būtu nopietni sākuši reformu izglītības sistēmā, tad vajadzība runāt par problēmām šai  sistēmā būtu krietni mazāka. 

 

Pieminot  katastrofālo stāvokli veselības aprūpē, ir vērts atcerēties, ka savu roku tur pielicis arī ZZS atrasts cilvēks – otrajā valdībā veselības ministrs bija no ZZS/Liepājas partijas amatam virzītais Juris Bārzdiņš. Savukārt sarunā par zemniekiem un Latvijas lauksaimniecību ir vietā atgādināt, ka Zemkopības ministriju toreiz vēl bezpartijiskā Laimdota Straujuma vadīja tikai trešās Dombrovska valdības laikā, bet pirms tam divās valdībās bija un tagad ministrs ir Jānis Dūklavs no ZZS. Dažādās valdībās no 2002. līdz 2009. gadam zemkopības ministrs bija nu jau aizsaulē aizgājušais Mārtiņš Roze no ZZS, kas bija spiests demisionēt pēc  zemnieku dumpja, – toreiz Rīgā pie ministrijas ar savu lauksaimniecības techniku sabrauca zemnieki no visas Latvijas. Savukārt papildu financējumu no Eiropas fondiem „izplēsa” ne jau ZZS, tāpat arī zemnieku problēmas nevar norakstīt tikai uz „slikto Eiropu, kas visu grib sev”, jo galu galā neatkarības gados šo nozari ar nelieliem pārtraukumiem ir vadījuši ZZS ministri. Vēlētāji Latvijā ZZS vērtē ļoti dažādi – vieni neuzticas šai partiju apvienībai, jo tajā joprojām liela ietekme ir smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdim Aivaram Lembergam – viņa partija Ventspilij un Latvijai arī ir šajā partiju apvienībā. Savukārt citu ieskatā Lembergs būtu ļoti labs valdības vadītājs, un balso par ZZS viņa dēļ, lai gan  vēlēšanu sarakstos Lemberga vārda  nav.

 

PARTIJA UN CILVĒKI.

 

ZZS startē vēlēšanās ar 12. numuru un visos piecos vēlēšanu apgabalos  sarakstā kopumā ir 115 deputātu kandidāti. Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startē Zaļās partijas valdes loceklis, farmaceits, kas nopietni nodarbojas ar biznesu, Guntis Belēvičs. Vidzemē vēlēšanu sarakstā pirmais ir pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latgalē - Zaļās partijas līdzpriekšsēdis, pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Kurzemē pirmā vēlēšanu sarakstā ir partijas Latvijai un Ventspilij valdes locekle, 11. Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, bet Zemgalē pirmais numurs ir Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdim, 11. Saeimas deputātam Augustam Brigmanim. Pirmo numuru piecniekā pretrunīgu, skandalozu populāritāti ir ieguvis Guntis Belēvičs, jo nereti nāk klajā ar skaļiem,  agresīviem paziņojumiem. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Belēvičs  Zaļās partijas sarakstā bija pirmais, turklāt bija arī zaļo Rīgas pilsētas galvas amata kandidāts, tomēr partija Rīgas domē netika ievēlēta. Savukārt Dana Reizniece-Ozola, 2011. gadā, būdama 10. Saeimas deputāte, piepulcējās to deputātu lokam, kuŗi liedza KNAB veikt operātīvo darbību pret Saeimas deputātu A. Šleseru, nosargājot viņa imūnitāti.

 

Jāatgādina, ka vērienīga kriminālprocesa ietvaros 2011. gada maijā KNAB vērsās pie 10. Saeimas deputātiem, lūdzot atļauju veikt kratīšanu  Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess tika uzsākts par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu izdarītiem koruptīviem noziegumiem. Pēc  KNAB sniegtās informācijas noprotams, ka lietas centrā ir A. Šlesers un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Saeimas vairākums KNAB lūgumu neatbalstīja. Daļa vēlētāju joprojām nav aizmirsuši Zemgales pirmā numura Augusta Brigmaņa darbošanos Saldus rajona kompartijas pirmā sekretāra amatā padomju laikos un viņa rīkojumu apbērt jeb aprakt Kalpaka pieminekli.

 

RĪGAS VĒLĒŠANU APGABALS.

 

Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais tātad ir farmacijas biznesā strādājošais Guntis Belēvičs. Otrais sarakstā ir 11. Saeimas deputāts Kārlis Seržants, kas pārstāv Zaļo partiju. No ZZS saraksta bija ievēlēts arī 10. Saeimā. Seržants ir samērā labi zināms vēlētājiem, jo savulaik, būdams  žurnālists, speciālizējās kriminālziņu jomā. 11. Saeimā vairākkārt saistījis uzmanību ar iesniegumiem vai paziņojumiem par situāciju soda izciešanas vietās (cietumos), noziedzības apkaŗošanas jautājumos u. tml. Trešais Rīgas sarakstā ir bijušais Tautas partijas polītiķis,  šobrīd bezpartijiskais 11. Saeimas deputāts kopš šī gada 5. jūnija Māris Kučinskis (apstiprināts Eiroparlamentā ievēlētās Ivetas Grigules vietā). Savulaik Kučinskis Aigara Kalvīša valdībā no 2004. līdz 2006. gadam bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Ceturtā vieta sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā ir bezpartijiskajam būvuzņēmējam Valdim Kalnozolam, bet piektais sarakstā ir Zaļās partijas priekšsēdis, uzņēmējs Edgars Tavars.

 

PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMA.

 

ZZS programmas ievadā rakstīts, ka partiju apvienība vēlas, lai ”Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts, kuŗā ikviens vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, vadīt mierīgas vecumdienas. Esam izvirzījuši trīs galvenos mērķus – drošība par valsts un ģimenes nākotni, harmoniska reģionu attīstība, izglītota sabiedrība.” ZZS ir par pašvaldību lomas palielināšanu lēmumu pieņemšanā, sola gan paaugstināt pabalstus un pensijas, gan integrēties NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā. Programmā ir arī zaļās lietas – ZZS pasargāšot Latviju no ģenetiski modificēto organismu un kodolenerģijas riskiem. Kopumā programmā rakstītajam var piekrist, lai gan nav skaidrs, kā panākt daudz ko no solītā un kur meklēt financējumu. Var teikt, ka programma, tāpat kā ZZS vēlēšanu reklāmas filmētie sižeti, izskatās smuki. Cik daudz partiju apvienība būs gatava darīt, grūti atbildēt.