Partijas, kandidāti un solījumi. Visu Latvijai!/TB/LNNK (NA)
Sallija Benfelde    18.09.2014

 

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK (NA) vārdos un programmā neapšaubāmi ir nacionāli un patriotiski noskaņota, jautājums vienīgi - kāds ir šis patriotisms, vai tas nerobežojas ar galēju nacionālismu,  un vai aiz tā reizēm neslēpjas pavisam praktiskas, savtīgas intereses. Šaubas par nesavtīgu darbošanos radījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atteikums atļaut pieeju valsts noslēpumam augstākajā līmenī tieslietu ministrei Brokai (nesen bija spiesta demisionēt), un tāds pats atteikums vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministram Romānam Naudiņam. Bijusī tieslietu ministre Saeimas vēlēšanās gan nekandidē, bet Naudiņš kandidē Vidzemē. Jautājumus par ieinteresētību lielas naudas apritē, kas, iespējams, tiek aizsegta ar nacionāliem saukļiem, liek uzdot  jautājumus  par lietām, kuŗas saistītas ar maksātnespējas administrātoru darbību un, kuŗās iesaistīti NA polītiķi.  

 

PARTIJA UN CILVĒKI.

 

NA vēlēšanās startē ar 7. numuru, un tās sarakstā visos piecos vēlēšanu apgabalos kopumā iekļauti 114 kandidāti. Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidē pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde, Vidzemē pirmais sarakstā ir 11. Saeimas deputāts, NA līdzpriekšsēdis Raivis Dzintars, Latgalē - 11. Saeimas deputāte, juriste Inese Laizāne. Atkal apstiprinātais tieslietu ministrs un 11. Saeimas deputāts, NA līdzpriekšēdis Gaidis Bērziņš ir pirmais Kurzemē, bet Zemgalē kandidāts ar pirmo numuru ir TV24 raidījumu vadītājs, Okupācijas mūzeja Vēstures un zinātnes komisijas priekšsēdis, Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes loceklis, vēstures zinātņu doktors Edvīns Šnore. 

 

Deputātu kandidāti ar pirmo numuru visos vēlēšanu apgabalos ir sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmi cilvēki,  un vairāki no viņiem ir populāri un tiek augstu vērtēti Latvijā. Piemēram, kultūras ministre Dace Melbārde sabiedrībā kopumā tiek vērtēta pozitīvi, atzinīgi novērtēts arī Edvīna Šnores veikums – viņš ir dokumentālās filmas „Padomju stāsts”(Soviet Story) autors un režisors. NA atbalstītāji pozitīvi vērtē arī Raivi Dzintaru un plašai sabiedrībai gan mazāk zināmo Inesi Laizāni. Vispretrunīgākā persona vēlēšanu apgabalu sarakstu pirmo kandidātu piecniekā ir Gaidis Bērziņš, jurists, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un NA līdzpriekšsēdis, jo jautājumos par maksātnespējas administrātoru darbošanos viņa nostāja ir bijusi visai izvairīga. Kā zināms, NA valdes loceklis un ģenerālsekretārs Aigars Lūsis bija sertificēts maksātnespējas procesu administrātors un šo amatu pameta tikai pēc tam, kad plašsaziņas  līdzekļos vairākkārt publiski izskanēja šaubas par NA vadītāju patiesajām interesēm. 

 

RĪGAS VĒLĒŠANU APGABALU SARAKSTS.

 

Rīgas vēlēšanu apgabalā, kā jau minēts, ar pirmo numuru startē pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde. Iesaistoties polītikā, viņa bija bezpartijiska un partijā iestājās tikai vēlāk. Melbārdei ir gan sociālo zinātņu maģistra grads sabiedrības vadībā, gan mākslas maģistra grads kultūras teorijas, administrācijas un vēstures speciālitātē. Viņa ir arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente un Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēde. Melbārde bija valsts sekretāra vietniece kultūrpolītikas jautājumos Latvijas Kultūras ministrijā līdz 2009. gadam. Nākamos divus gadus viņa bija Britu padomes pārstāvības Latvijā vadītāja, bet 2011. gadā kļuva par Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktori.  2013. gadā Melbārdei tika piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

 

Ar otro numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā startē jurists, 11. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs un NA valdes loceklis Dzintars Rasnačs. Polītikā Rasnačs darbojas kopš Tautas frontes laikiem, ilgus gadus bija TB/LNNK biedrs. Bijis tieslietu ministrs no 1995. līdz 1998. gadam, ievēlēts vairākās Saeimās. Trešais Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir 11. Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Bija ministrs VARAM no 2014. gada janvāŗa līdz martam. Amatu zaudēja, izlemjot piedalīties Leģionāru piemiņas dienas sarīkojumos pretēji Ministru kabineta lēmumam to nedarīt. Pēc demisijas un cita ministra apstiprināšanas amatā Cilinskis atgriezās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra krēslā. Polītikā Cilinskis iesaistījās Atmodas laika sākumā, ir viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kuŗi 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. 

 

Ceturtais Rīgas sarakstā ir 11. Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, bijušais žurnālists ar filozofa izglītību,  polītikā iesaistījās pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kandidējot NA sarakstā. Piektajā vietā Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir 11. Saeimas deputāte Inguna Rībena. Šī gada jūnijā viņa izstājās no Saeimas Vienotības frakcijas un arī no partijas Vienotība. Rībena bija 8. un 9. Saeimas deputāte no partijas Jaunais laiks,  kultūras ministre E. Repšes valdībā no 2002. līdz 2004. gadam, 10. un 11. Saeimā ievēlēta no Vienotības.

 

PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMA.

 

Savā programmā NA raksta, ka ir un būs uzticīga Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Nacionālās apvienības mērķi Latvijas simtgadē aptveŗ visas galvenās nozares: atbalsts ģimenēm, nevienlīdzības mazināšana, ārlietas, valsts drošība, tautsaimniecība, reģionu attīstība, izglītība, kultūra, veselība un valsts pārvalde. Ģimenei un dzimtai NA pievērš īpašu uzmanību,  piemēram, solot piemaksas  pie pensijas atkarībā no bērnu skaita, zemākus nodokļus dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem. 

 

Lielu uzmanību  NA pievērš latviešu valodai, piemēram, solot rūpēties par to, lai darba devējs nepamatoti nevarētu prasīt citu valodu zināšanas papildus latviešu valodai,  un lai valsts izglītības iestādēs mācības notiktu tikai latviešu valodā. Programmā ierakstīts arī, ka tiks novērsta Latvijas atkarība no Krievijas enerģētikā, finanču un nekustamā īpašuma jomā, aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2%, kā to prasa NATO. Kopumā programmā ir uzsvērtas nacionālās valsts intereses un drošība. Financējuma avoti, tāpat kā visās līdz šim apskatītajās (un vēl pārskatāmajās) partiju priekšvēlēšanu programmās, gan nav norādīti financējuma avoti, veidi, kā palielināt katra iedzīvotāja un arī valsts ienākumus.