Partijas, kandidāti un solījumi. Latvijas attīstībai
Sallija Benfelde    18.09.2014

 

PARTIJA UN CILVĒKI.

 

Vēlēšanās partija stratē ar pirmo kārtas numuru, un kopā visos piecos vēlēšanu apgabalos sarakstā ir 100 deputātu kandidāti. Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais sarakstā ir partijas ģenerālsekretārs, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, Vidzemē pirmais ir partijas priekšsēdis Einars Repše. Kurzemē ar pirmo numuru startē bijušais Tautas partijas polītiķis Richards Pīks, kas savulaik bijis gan ārlietu, gan kultūras ministrs un arī Eiropas Parlamenta deputāts.  Zemgalē pirmais sarakstā ir pašreizējais Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs, kas tika ievēlēts no Saskaņas centra saraksta, bet šobrīd ir neatkarīgais deputāts. Latgalē pirmais numurs sarakstā ir bijušais Saeimas un arī Rīgas domes deputāts, viens no Jaunā laika dibinātājiem un Vienotības  veidošanas iniciātoriem – Edgars Jaunups.

 

Partijā ir iesaistījušies daudzi gados jauni cilvēki, kuŗi agrāk ar polītiku īpaši nav bijuši saistīti, tomēr partijas veidotāju vidū ir bijušie polītiķi un ar polītiku saistīti cilvēki, kuŗi paši nekandidē (piemēram, ekonomists Uldis Osis un bijušais Repšes līdzgaitnieks un padomdevējs Dans Titavs), tāpēc ir pamatotas aizdomas, ka partija vairāk izpilda kādas interešu grupas aizsega funkcijas un Einars Repše ir izraudzīts to vadīt, cerot uz viņa populāritāti, kas vēl varētu nebūt zaudēta. Sabiedrībā šobrīd gan partija ir ļoti nepopulāra un Repše drīzāk tiek vērtēts kā kuriozs, nevis kā nopietns polītiķis. Vēl jāpiebilst, ka pretrunīga reputācija ir arī jau minētajam Edgaram Jaunupam, kuŗš gan nekandidē Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet kuŗam ir nopelni šīs partijas veidošanā. 

 

Ar Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta pirmo numuru Juri Pūci saistās aizdomas par interešu konfliktu, kāpēc viņš pagājušā gada novembrī atkāpās no amata ministrijā, – Pūces sieva vadīja biedrību Ascendum, kas dažādiem kultūras, mākslas un izglītības projektiem saņēmusi ziedojumus no būvniekiem. Jautājums par to, vai būvnieki nav centušies kārtot savas intereses ar amatpersonas palīdzību, kļuva aktuāls pēc Zolitūdes traģēdijas.  Rīgas vēlēšanu apgabalā otrā  ir zvērināta advokāte Liene Cakare, bet trešais numurs ticis juristei Ivetai Zalpēterei. Ceturtais ir  elektroniskās komercijas speciālists Andris Bačkurs,  bet piektais – ārsts Ralfs Birķis. Par šiem cilvēkiem  sabiedrībai nekas nav zināms.

 

PARTIJAS PROGRAMMA.

 

Tās ievadā rakstīts: „Latvijai vajadzīga prognozējama polītika, kas nav nebeidzama ugunsgrēku dzēšana vienā jomā, aizmirstot citas. Polītiķiem jāspēj saskatīt valsts intereses kopumā, nevis jāreaģē uz atsevišķu grupu prasībām. Polītikas mērķim jābūt Latvijas attīstībai. Vajadzīgi cilvēki, kuŗi spēj īstenot pārmaiņas un kuŗu līdzšinējais darbs rāda, ka viņi varēs nepieciešamās reformas veikt. Viens no šādiem cilvēkiem ir partijas Latvijas attīstībai pieredzējušais vadītājs Einars Repše. Atzīstot iepriekš pieļautās kļūdas un mācoties no tām, viņš ir izveidojis komandu, kas atrisinās tās problēmas, kuŗas valdošās partijas atliek.” Partija ir minējusi trīs prioritātes, kuŗām varētu piekrist, ja vien būtu skaidrs, kur tiks atrasts financējums: “Veselības aprūpes sistēmai jānodrošina tūlītēja piekļuve ārstam bez nepieciešamības par to papildus maksāt; izglītības sistēmai jāgarantē bērniem izcila izglītība, kas nodrošinās stabilu nākotni un labi atalgotu darbu Latvijā; uzņēmējiem jādod iespēja ražot, palielināt algas un veicināt aizbraukušo atgriešanos.” Tā,  piemēram, programmā ir rakstīts, ka „Latvijas iedzīvotāju ienākumus var palielināt, tikai atbalstot ražošanu. Jārada iespējas mūsu uzņēmējiem paplašināt ražošanu un palielināt algas strādājošajiem, lai tiem vairs nevajadzētu braukt prom.” Patiesībā to, ka vajadzīgas darba vietas, varētu pateikt katrs iedzīvotājs, jautājums ir - kā to izdarīt?

 

Kopumā programma ir skaistu un arī pareizu fražu sakopojums, kas neparāda, kā paveikt solīto, un  deputātu kandidātu saraksts nerada pārliecību, ka, kļūstot par deputātiem, viņi pratīs šos jautājumus risināt. Turklāt partijas vadītājs jau vairākkārt, ieņemot  polītiskus amatus, ir apliecinājis, ka viņam ir savdabīga polītisko norišu izpratne.