Par reitingiem un polītiķiem
Juris Lorencs    25.01.2022

 

 

Sākoties jaunajam, 2022. gadam, Latvijas mediji publicēja sabiedriskās domas pētījumu kompānijas SKDS aptaujas rezultātus. Tā veikta aizvadītā gada decembrī ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām, kā arī augstāko amatpersonu darbības vērtējumu. Izrādās, Valsts prezidentu Egilu Levitu pozitīvi vērtē 22 % aptaujāto, negātīvi - 68 %, pārējiem 10 % nav viedokļa. Nedaudz labāks ir ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darbības vērtējums: pozitīvi - 25 %, negātīvi - 67 %, nav viedokļa- 9 %. Un lai arī aptaujātie latvieši abas amatperosnas vērtē pozitīvāk nekā cittautieši, kopējie rezultāti nav patīkami. Nav iemesla neticēt šiem cipariem. Kaut vai tāpēc, ka SKDS pakalpojumus bieži izmanto arī valsts iestādes. Un tagad par citu SKDS veiktu aptauju, kas tika veikta pagājušā gada oktobrī. Izrādās, par piemērotāko Ministru prezidenta amatam Latvijas iedzīvotāji uzskata apcietināto bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) - 36 % aptaujāto. Viņiem seko tagadējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) - 34 % , starptautiskās Šacha federācijas rīkotājdirektore Dana Reizniece-Ozola (bijusi Saeimas deputāte un ministre no Zaļo un Zemnieku savienības) - 28 %, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) - 26 %, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) - 25 %. Kā izskaidrot paradoksu, ka it kā nemīlēto Kariņu tik daudzi tomēr vēlētos redzēt Ministru prezidenta krēslā? Acīmredzot cilvēki saprot, ka Kariņš ir darba rūķis, kuŗš šajos smagajos laikos vienkārši “velk vezumu”. Dara brīžiem nepatīkamas, bet tomēr vajadzīgas lietas.

 

Kaut kas dīvains notiek Latvijā. Uz mirkli iedomāsimies kādu Afrikas valsti, kuŗā neatkarīga sabiedriskās domas izpētes kompānija noskaidro - visnemīlētākais polītiķis ir prezidents, savukārt tas, kuru tauta vēlētos redzēt premjera krēslā, sēž cietumā. Ko mēs teiktu? Diktatūra! Zaļo un Zemnieku Savienība jau paspējusi apsolīt, ka tā neatbalstīs Levita pārvēlēšanu uz nākamo pilnvaru termiņu. Partijas paziņojumā, kas izplatīts pērnā gada novembrī, lasāms: “Aizvien skaudrāk iezīmējās Valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E. Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus Valsts prezidenta pienākumus un “pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem”, nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā”. Kāpēc ZZS tā rīkojas? Ne jau domājot par nākamajām prezidenta vēlēšanām, līdz tām vēl jāgaida pusotrs gads. Daudz tuvākas ir 14. Saeimas vēlēšanas, tās notiks pēc astoņiem mēnešiem, šī gada 1. oktobrī. Patiesībā ir skumji, ka viena no latviskajām partijām zvejo balsis uz prezidenta nepopulāritātes rēķina. It kā atbildot uz šo kritiku, intervijā portālam delfi.lv prezidents izteicās: “Ja polītiķiem reitingi ir svarīgāki par lēmumiem, tas nozīmē - valdība skatās uz to, ko pilsoņi domā.

 

Un šeit ir pilsoņa atbildība - viņam pašam ir jāapzinās, ka populisms ved uz nekurieni, un diemžēl ir pierādījies, ka viena daļa sabiedrības to nesaprot”. Šiem vārdiem var piekrist. Un tomēr vismaz daļa no atbildības par pašreizējo situāciju jāuzņemas arī pašam prezidentam un viņa komandai. Pirmkārt, cilvēki sagaida aktīvāku Levita iesaistīšanos valsts dzīvē. 2008. un 2009. gados, kad Latvijai draudēja finanču katastrofa, faktiski bankrots, toreizējais prezidents Valdis Zatlers pats pēc savas iniciatīvas devās uz Briseli, lai runātu par atbalstu Latvijai. Viņa padomnieki rēgulāri piedalījās Ministru kabineta sēdēs, sevišķi izšķirošos brīžos klāt bija arī pats Zatlers. Šodien pamatoti tiek uzdots jautājums- varbūt prezidentam Levitam vajadzēja sekot Zatlera paraugam un 2020. gada nogalē personīgi kontrolēt, kā veicas ar Covid-19 vakcīnu iepirkšanu. Diemžēl vēlāk izrādījās, ka valdība bija nogulējusi vakcīnu iepirkumu, kas bija par iemeslu Veselības ministres Ilzes Viņķeles demisijai. Otrkārt, prezidentam joprojām nav izdevies atrast ceļu uz cilvēku sirdīm, uzrunāt tās. Covid-19 pandēmijas laikā bijis mazāk novadu apmeklējumu un tikšanos ar cilvēkiem. Pavisam reti tikuši uzņemti ārzemju viesi. Tāpat prezidenta komanda nav pratusi komunicēt ar sabiedrību apstākļos, kad aizvien vairāk cilvēku informāciju smeļas nevis no laikrakstiem, televīzijas un radio, bet gan no interneta portāliem un sociālajiem tīkliem.

 

Sabiedrisko attiecību eksperts Jurģis Liepnieks izteicies, ka “Levita kungs bija labs tiesnesis, taču labs polītiķis, izrādās, viņš nav”. Es pats drīzāk sliecos pievienoties tiem, kuŗi apgalvo, ka “šis nav Levita laiks”. Viss būtu labi, ja Latvija līdzīgi Šveicei atrastos kaut kur Eiropas viducī, tālu no Krievijas un Putina. Prom no nelegālo migrantu pūļiem, kuŗi pulcējas pie Baltkrievijas robežas. Ja latvieši spētu samaksāt par augstajām enerģijas cenām. Un pats galvenais - ja nebūtu Covid-19 pandēmijas. Līdzīgs liktenis piemeklējis ASV prezidentu Baidenu, kuŗam atbalsts amerikāņu sabiedrībā gada laikā samazinājies no 56 % līdz 42 % un turpina krist. Mani joprojām nodarbina jautājums- kāpēc pēdējās prezidenta vēlēšanās Amerikai nācās izvēlēties starp Baidenu un Trampu? Vai tiešām 330 miljonus lielā nācija nespēja izvirzīt spēcīgākus, gados jaunākus kandidātus, uz kuŗiem var droši paļauties grūtos laikos? Baidenam šogad apritēs 80 gadu. Ja Tramps izlems kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās, viņam tad būs 78 gadi. Baraks Obama reiz izteicās, ka pasaules problēmas ceļas no “veciem vīriem, kuŗi neprot laikus paiet malā” (“old men, not getting out of the way”). Brīdī, kad Obama atstāja Balto namu, viņam bija 55 gadi.

 

Un tagad kāds privāts vērojums no malas, kas gan nepretendē uz socioloģiskas aptaujas objektīvitāti. Aizvadītajos mēnešos radu, draugu un paziņu lokā intereses pēc esmu uzdevis vienu un to pašu jautājumu - kuŗš, jūsuprāt, šodien būtu pats piemērotākais Valsts prezidents? Parasti tiek minēti divi vārdi- aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle. Ar piebildi - kā mums šodien noderētu Vaira Vīķe- Freiberga! Un vēl kāda interesanta parādība - ja Zīles atbalstītāji nākamajās Saeimas vēlēšanās visi kā viens gatavi balsot par viņa pārstāvēto Nacionālo apvienību, tad to pašu nevar teikt par Pabrika partiju “Attīstībai/ Par!”. Cilvēki uzskata, ka Pabrika vieta drīzāk būtu Nacionālajā apvienībā vai Zemnieku savienībā. Tā vien izskatās, ka Saeimas vēlēšanās mūs gaida ne viens vien pārsteigums.