Par Olimpiskajām spēlēm
Kārlis Streips    09.08.2016

 

Riodežaneiro 31. Vasaras olimpiskās spēles rit pilnā sparā.  Tajās piedalās vairāk nekā 12 tūkstošu sportistu no 205 valstīm, plūs šogad pirmo reizi arī atsevišķa komanda, kuŗā piedalās dažādu tautību bēgļi. Savukārt sportisti no Kuveitas piedalās zem spēļu kopējā karoga, jo viņu valsts Olimpiskā komiteja ir izraidīta no starptautiskās Olimpisko spēļu saimes strīdā par to, kā valsts ietekmē sporta organizācijas. 

 

Kopumā šogad spēlēs sadalīs 306 medaļu komplektus 28 sporta veidos. Latvijas  33 sportisti piedalās brīvā cīņā, džudo, smaiļošanā, tenisā, plūdmales volejbolā, svarcelšanā, burāšanā, peldēšanā, stenda šaušanā, kā arī riteņbraukšanā, gan grupas braucienā gan arī un īpaši BMX riteņbraukšanā. Tieši šī  disciplīna ir tā, kuŗa var piesaistīt visvairāk uzmanības, jo patlaban pasaulē ir tikai viens cilvēks, kuŗš jebkad vēsturē ir ieguvis zelta medaļu BMX disciplīnā, un tas ir mūsu pašu Māris Štrombergs. Pirmoreiz viņš triumfēja pirms astoņiem gadiem Pekinā, pirms četriem gadiem viņš veiksmi atkārtoja Londonā. Tajā brīdī es vadīju raidījumu Latvijas Radio, šķiet, mēs runājām par Limbažiem, taču studijā bija mazs televizors, kuŗā rādīja finālu. Tam sākoties, klausītāji dzirdēja cilvēku stāstām par Limbažiem, bet arī dzirdēja pārējos cilvēkus studijā elsojam arvien straujāk un tad kliedzot “Jā!!!” Pēcāk klausītājiem teicu ‒ ceru, ka neviens nebrauca automašīnā un neietriecās kokā. 19. augustā būs BMX sacensību fināls, turēsim visi īkšķus par to, lai Mārim izdodas savu triumfu atkārtot vēlreiz. Uz medaļām var cerēt plūdmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, viņiem ir labi panākumi Pasaules kausa izcīņas posmos.

 

Bronzas godalga jau ir Jānim Šmēdiņam, ko viņš ieguva pirms četriem gadiem Londonā, spēlējot kopā ar Mārtiņu Pļaviņu. Šķēpmetējs Zigismunds Sirmais šogad uzvarēja Eiropas meistarsacīkstēs ar personīgu rekordu, turklāt šķēpu raidot tālumā, kas par diviem metriem pārsniedz rezultātu, kāds Londonā bija vajadzīgs, lai iegūtu zelta medaļu. Cerības arī ir šķēpmetējai Madarai Palameikai, kuŗa pirms četriem izcīnīja astoto vietu. Cīkstone Anastasija Grigorjeva Londonā palika devītajā vietā, bet pēc tam viņa uzvarēja 16 reizes pēc kārtas dažādās starptautiskās sacensībās, kļūstot arī par Eiropas čempioni. Vēl ir svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kuŗš šogad savā svara katēgorijā uzvarēja Eiropas meistarsacīkstēs, pērn pasaules meistarsacīkstēs viņam bija bronza. Vienvārd sakot, ir labas izredzes, ka viens vai vairāki no mūsu sportistiem no Brazīlijas pārvedīs mājās kādu medaļu. Turēsim īkšķus!

 

Vēl,  par Olimpiskajām spēlēm domājot,  varam atzīmēt faktu, ka šīs ir pirmās spēles kopš tālā 1980. gada, kuŗās nepiedalās šāvējs Afanasijs Kuzmins. Viņš PSRS komandas sastāvā un arī neatkarīgās valsts komandā kopumā piedalījies deviņās Olimpiskajās spēlēs. Ar līdzīgu panākumu var lepoties arī burātājs no Austrijas, jātnieks no Kanadas piedalījies 10 Olimpiadās. A. Kuzmins ir pensionēts policists, 1998. gadā Seulā viņš PSRS komandas sastāvā ieguva zelta, bet pēc četriem gadiem Barselonā – sudraba medaļu. Šogad 69 gadus vecais šāvējs neizpildīja olimpisko normatīvu. 

 

Latvijas vēsture Olimpiskajās spēlēs sākās tad, kad mūsu valsts vēl bija Krievijas imperijas sastāvdaļa, 1912. gada spēlēs Stokholmā Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu māla baložu  šaušanā. Pirmās spēles pēc Latvijas neatkarības bija ziemas spēles Šamonī Francijā 1924. gadā. 1920. gada vasaras spēlēs Latvija vēl nepiedalījās, lai gan Igaunija uz Antverpeni nosūtīja 14 sportistus. Minētajās ziemas spēlēs piedalījās divi sportisti no Latvijas ‒ distanču slēpotājs Roberts Plūme, kuŗam Olimpiadā atklāšanas ceremonijā bija uzticēts nest  valsts karogu, un ātrslidotājs Alberts Rumba. Viņš  500 metru slidojumā ieguva septīto vietu.

 

Pirmskaŗa laikā Latvijas sportisti ieguva trīs medaļas, tostarp leģendārais Jānis Daliņš sudraba medaļu 50 km soļošanā 1932. gada Losandželosas Olimpiskajās spēlēs, Adalberts Bubenko ‒ bronzas medaļu tajā pašā disciplīnā 1936. gadā  Berlīnē, kā arī Edvīns Bietags ‒ sudrabu grieķu-romiešu cīņā.

 

Padomju laikā, protams, neatkarīgas Latvijas komandas nebija, taču sportisti no Latvijas ieguva visai lielu skaitu medaļu individuālajos un komandu sporta veidos. No Vasaras olimpiskajām spēlēm viņi pārveda 18 zelta, 26 sudraba un 10 bronzas medaļas, savukārt Ziemas spēlēs izdevās iegūt  trīs zelta, vienu sudraba un četras bronzas medaļas. Tā laika cilvēks ‒ leģenda ir, piemēram, šķēpmetējs Jānis Lūsis, kuŗš 1968. gada Olimpiadā Mehiko ieguva zelta medaļu un sasniedza Olimpisko spēļu rekordu. Pirms četriem gadiem Tokijā J. Lūsis ieguva bronzas, bet četrus gadus vēlāk Minchenē – sudraba medaļu. Pilns komplekts. 

 

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas sportisti ir ieguvuši  trīs zelta medaļas, pirmais bija mākslas vingrotājs Igors Vichrovs 2000. gadā Sidnejā, pēc tam, kā jau minēju, divreiz tas ir izdevies Mārim Štrombergam. Bijušas deviņas sudraba un piecas bronzas medaļas. Ziemas spēlēs iegūt augstākā kaluma medaļu pagaidām  nav izdevies nevienam, četrreiz bijis sudrabs, trīsreiz bronza. Viena no  sudraba medaļām pieder brāļiem Jurim un Andrim Šiciem, viņi to ieguva 2010. gada spēlēs Kanadā kamaniņu divnieku sportā. Pēcāk viņi bija ieradušies pie manis radio studijā, un šī bija pirmā reize, kad turēju rokā  olimpisko medaļu. 

 

Rio spēlē atklāšanas ceremonijā valsts karogu nesa Māris Štrombergs. Šis gods savulaik bijis volejbolistam Mārtiņam Pļaviņam, šķēpmetējam Vadimam Vasiļevskim (divreiz), kā arī tagadējam Latvijas aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, kuŗš karogu nesa 1992. gada spēlēs. Pirms kļūt par ministru, R. Bergmanis bija svarcēlājs, viņš piedalījās trīs Olimpiskajās spēlēs, bet 10 reizes viņš bijis Latvijas čempions savā svara katēgorijā, 21 reizi labojis Latvijas rekordu. R. Bergmanis arī  piedalījies spēkavīru sacensībās, un katru gadu viņš dodas uz Rīgas zoodārzu, kad tiek svērti milzīgie Galapagu bruņurupuči, lai tos uzceltu uz svariem.

 

Pēc Olimpiskajām spēlēm notiks arī Paraolimpiskās spēles, un arī tajās mūsējiem  ir  izredzes iegūt medaļas. Aigaram Apinim šīs būs piektās spēles, patlaban viņa kontā ir trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas no iepriekšējām Spēlēm ‒ diska mešanā un lodes grūšanā. Nevienam citam sportistam no Latvijas nav tik daudz medaļu. Šai ziņā absolūtā rekordiste ir  amerikāņu peldētāja, neredzīgā Triša Zorna, kuŗa septiņās Spēlēs ir ieguvusi 55 medaļas. Aigars Apinis bijis ratiņkrēslā kopš 1992. gada, kad viņš nirstot, guva smagu kakla skriemeļu traumu.

 

Protams, šogad Olimpisko spēļu kontekstā bijušas arī negācijas, tostarp Krievijas sportistu  dopinga skandals, arī Brazīlijas nedrošā polītiskā situācija. Tomēr reizi četros gados sportisti var sanākt kopā un būt solidāri... 1936. gadā Olimpiadā Berlīnē tumšādainais Džese Ouenss uzvarēja tāllēkšanā, “āriešu rases” atbalstītāju Hitleru tas tā nokaitināja, ka viņš pameta stadionu. Taču otrās vietas ieguvējs vācietis Lucs Longs Ouensu paņēma pie rokas, un tā, rokās sadevušies, viņi apstaigāja visu stadionu.