Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Raimonds Vējonis
   09.06.2015

 

Saeimā 3. jūnijā notika  Valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība), Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība) un pie partijām nepiederošais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis  Egils Levits. Pusstundu pirms Saeimas sēdes pie parlamenta ēkas pulcējās Levita atbalstītāji, kuŗi turēja rokās plakātiņus ar viņa attēlu. Bija arī plakāts ar uzrakstu „Deputāt, ieklausies savā sirdsapziņā!”. Levits iznāca pie saviem atbalstītājiem un solīja mainīt Latvijas iesīkstējušo polītisko kultūru. Vairākās Latvijas Televīzijas aptaujās un Valsts prezidenta amata kandidātu debatēs  Egils Levits bija  ieguvis pārliecinošu balsu pārsvaru pār saviem konkurentiem, taču šis apstāklis neietekmēja deputātu sākotnējo izvēli.

 

Saskaņā ar Satversmi valsts pirmā amatpersona var tikt ievēlēta ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. Saeimas kārtības rullis nosaka, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens nav ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā kārtā izslēdzot kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

 

Vēlēšanas notika piecās kārtās. Pirmajā vēlēšanu kārtā par Mārtiņu Bondaru balsoja 7 deputāti, pret bija 86, par Sergeju Dolgopolovu - 23, pret - 70, Raimondu Vējoni atbalstīja 34 deputāti,  pret bija 59, savukārt par Egilu Levitu balsoja 24 deputāti,  pret bija 69.

 

Otrajā kārtā Mārtiņu Bondaru atbalstīja 7 deputāti, pret bija 89, par Sergeju Dolgopolovu balsoja 24 deputāti, pret bija 72, savukārt par Raimondu Vējoni - 34 par, pret - 62 un par Egilu Levitu - 25, pret - 71 deputāts.

 

Trešajā vēlēšanu kārtā par Sergeju Dolgopolovu balsoja 23 deputāti,  pret bija 73, Raimondu Vējoni atbalstīja 35 deputāti, pret bija 61,  par Egilu Levitu balsoja 26 deputāti, pret - 70.

 

Ceturtajā vēlēšanu kārtā par Raimondu Vējoni balsoja 46 deputāti, pret -52 un par Egilu Levitu - 26, pret - 72 deputāti.

 

Savukārt piektajā vēlēšanu kārtā par Raimondu Vējoni balsoja 55, bet pret bija 42 deputāti. Līdz ar to Raimondu Vējoni pasludināja par ievēlētu Valsts prezidenta amatā. 

 

Raimonds Vējonis ir viens no jaunākajiem Valsts prezidentiem Latvijas vēsturē. Viņam ir 48 gadi un tikpat bija arī Albertam Kviesim, kuŗš par prezidentu tika ievēlēts 1930. gadā.  

 

Paredzēts, ka Vējonis oficiāli amatā stāsies pēc svinīgā solījuma nodošanas 8. jūlijā. Pirmajā preses konferencē jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka viņa prioritāte prezidenta amatā būs valsts drošība – iekšējā un ārējā, tostarp bruņoto spēku stiprināšana, NATO klātbūtnes pastiprināšana Latvijas un Baltijas reģionā, kā arī robežas stiprināšana.  

 

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7. jūlijā.

 

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

 

Dzīves gājums. Dzimis 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā, kur viņa tēvs dienēja Padomju armijā. Bērnību un skolas gadus Vējonis pavadīja Madonas rajona Sarkaņos, mācījās Madonas 1. vidusskolā.

 

Studēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un strādāja par bioloģijas skolotāju Madonas 1.vidusskolā, vēlāk bija Madonas domes deputāts, Skultes ostas valdes loceklis. 2002. gada 7. novembrī, kad pie varas nāca Einara Repšes vadītā valdība, Raimonds Vējonis tajā kļuva par Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.  2003. gada 16. janvārī, kad bija izveidojusies atsevišķa Latvijas Vides ministrija, Vējonis kļuva par vides ministru un šo amatu saglabāja arī turpmākajās valdībās. Bijis  Eiropas Savienības Asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienības nacionālais koordinātors no 1998. līdz 2002. gadam. 2006. gada oktobrī Raimonds Vējonis tika ievēlēts 9. Saeimā un joprojām palika vides ministra amatā Kalvīša otrajā Ministru kabinetā. Vides ministra amatu saglabāja arī vairākās vēlākajās valdībās.

 

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. Saglabāja ministra amatu arī Valda Dombrovska otrajā valdībā. 2011. gadā pēc vides ministra amata likvidēšanas atgriezās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēslā.

 

2014. gada janvārī kļuva par aizsardzības ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā.

 

Izglītība. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrs (1995. g. ). Tamperes Techniskās universitātes  Ūdens un vides inženieŗijas institūts. Tallinas Techniskās universitātes Vides inženieŗijas departaments. 

 

Svešvalodas: angļu, krievu.   

 

Ģimenes stāvoklis: precējies, divi dēli. Sieva Iveta, paidagoģe.