Juris Lorencs 30.01.2023
Ātri un nemanīti aizskrējis pirmais jaunā gada mēnesis. Salīdzinot ar brīžiem drudžaino gada nogales rosīšanos, nebeidzamo un nepadarīto darbu sasteigšanu, ar Ziemassvētku dāvanu gādāšanu, tas ir īsts miera, patiesībā arī pārdomu laiks. Ne tik daudz par bijušo, bet pirmām kārtām par to, kā dzīvot tālāk.
Janvārī man bija iespēja sastapt vairāku draugu ģimenes, bijušos kolēģus un studiju biedrus Latvijas Universitātes Fizikas un matēmatikas fakultātē. Saprotams, neiztiek bez laba ēdiena un glāzes vīna, tomēr pats vērtīgākais šajās tikšanās reizēs ir sarunas. Par ko tad šobrīd runā cilvēki? Vispirms par laika apstākļiem un neparasti silto ziemu. It īpaši šoreiz, kad auguši gāzes, siltuma un elektrības rēķini, tā šķiet īsta debesu dāvana. Pilnībā aizmirsts Covid-19 vīruss. Patiesībā tas pazuda dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Bet arī par kaŗu netiek runāts. Jo negātīvās informācijas jau tāpat ir par daudz. Turklāt katrs no mums kaut ko cenšas darīt, lai palīdzētu Ukrainai. Ziedo naudu un drēbes, māca skolā ukraiņu bēgļu bērnus, izplata informāciju sociālajos tīklos. Tomēr gluži bez polītikas neiztiek. Par gada nogalē apstiprināto Krišjāņa Kariņa valdību nav nekādu īpašu illūziju. It īpaši apzinoties to, cik sarežģītos apstākļos tai nāksies strādāt. Varbūt tā pat ir labāk.
Viena no tēmām, par ko izsakās visi un kas izraisa neizpratni - algu palielināšana augstākajām amatpersonām, ko izdarīja iepriekšējā Saeima. Mani sarunu biedri nav skauģi. Neviens neiebilst tam, ka valsts sektorā nodarbinātajiem - skolotājiem, tiesnešiem, karavīriem, policistiem, deputātiem, ministriem - jāsaņem cienījamas algas, kas ik pa laikam jāpalielina. Tomēr nepavisam nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem vadoties, tika pieņemts lēmums palielināt Valsts prezidenta algu par 27%, premjera - par 53%, bet Saeimas priekšēdētāja- par 73%. Nav aizmirsti arī deputāti (plus 34%) un ministri (plūs 42%). Vai tiešām jaunais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns strādās par 73% labāk nekā Ināra Mūrniece, kas šo amatu ieņēma divus iepriekšējos sasaukumus un patlaba vada Aizsardzības ministriju?
Turklāt mediji ziņo, ka pamatīgu algu pielikumu sev plāno arī Rīgas domnieki. Mēram alga pieaugšot par 70%, vietniekiem - par 60%. Manu draugu vidū ir cilvēki, kuŗi gan Rīgas Domes, gan pēdējās Saeimas vēlēšanās balsoja par Jauno konservātīvo partiju. Tāpēc viņiem vilšanos sagādājis triju Rīgas Domes deputātu no Jaunās Konservātīvās partijas - Lindas Ozolas, Jāņa Ozola un Dāvja Stalta nesenais lēmums pamest partiju un veidot jaunu politisku spēku. Paši aizbēdzēji taisnojas, vienlaikus piesaucot augstus ideālus. Rīgas mēra vietniece Linda Ozola Twitter raksta: Konservātīvām vērtībām būs būt! Dibinām jaunu platformu un jaunu bloku Rīgas domē - KODS RĪGAI. Tā būs vieta domu apmaiņai un spēku apvienošanai ar virsmērķi - atjaunot sabiedrības uzticību Latvijas valstij. Diemžēl šis triju deputātu lēmums nevis atjauno, bet tieši grauj ticību valstij. Izskatās, ka šiem izmanīgajiem cilvēkiem vairs nav vajadzīga partija, kas nespēja iekļūt 14. Saeimā, tā kļuvusi par lieku balastu. Tas, kas gan ir vajadzīgs- deputāta vieta Rīgas Domē un tur saņemtā alga, kas mēra vietniekiem varētu sasniegt pat 5346 eiro mēnesī.
Vēl viens diskusiju temats manu draugu (no kuŗiem vairāki ir skolotāji) lokā - mākslīgā intelekta robota ChatGPT parādīšanās, ko radījusi Sanfrancisko bazētā kompānija OpenAI. Šis robots, kas par velti pieejams internetā kopš pagājušā gada novembŗa, jau kļuvis par milzīgu izaicinājumu skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem. Jo tas spēj dažu sekunžu laikā sacerēt, piemēram, eseju par Senās Romas vēsturi vai atomfiziku, uzrakstīt datorprogrammu, pat atrisināt matēmatikas uzdevumu. Pagaidām robotam vislabāk padodas tekstu sacerēšana angļu valodā, taču tā latviešu valodas zināšanas nemitīgi uzlabojas. Problēma esot tā, ka skolotāji un pasniedzēji vairs nesaprotot, kādus mājasdarbus uzdot skolniekiem un studentiem. Vēl vairāk- nepavisam nav skaidrs, kādas profesijas būs vajadzīgas nākotnē. Vēl nesen valdīja uzskats, ka roboti apdraud vienkāršo darbu darītājus. Tagad redzam, ka tie spēj aizstāt arī grāmatvežus, juristus, tulkus, reklāmas tekstu sacerētājus, pat māksliniekus un žurnālistus. Tāpēc ir vērts pieminēt vēl kādu notikumu, kas maniem draugiem nav paslīdējis garām. Proti, daudzu kultūras darbinieku parakstītās atklātās vēstules kultūras ministram Naurim Puntulim. Ar tām viņi centās iespaidot balsojumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur tika apspriesta 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstītā iniciatīva Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Ar visām ģimenēm domātas viendzimuma attiecības. Komisija šo iniciatīvu noraidīja. Patiesībā manus draugus nebija interesējis ne šo vēstuļu saturs, ne Puntuļa uzskati, bet gan parakstītāju vārdi. Jo tie ir nezināmi. Arī es pārskrēju pāri 524 uzvārdiem un sapratu, ka zinu vien dažus. Sarakstā ņirb tādas profesijas kā kultūras producente, projektu vadītāja, projektu koordinatore, kuratore, mākslas mediatore, kastinga režisore, teātŗa veidotājs, kultūras menedžeris, radošais aktīvists utt. Nācām pie atziņas, ka mūsu neziņai ir divi skaidrojumi. Pirmais - kultūra pārvērtusies par masu industriju un attiecīgi par masu profesiju. Ja tā, tad mākslīgais intelekts agrāk vai vēlāk šos radošos aktīvistus aizstās, līdzīgi kā pašbraucējas automašīnas padarīs par bezdarbniekiem tālbraucējus šoferus. Kultūrā paliks vien Rūdolfi Blaumaņi, Jāzepi Vītoli, Andreji Eglīši, Vizmas Belševicas, Raimondi Pauli un viņiem līdzīgie.
Otrais skaidrojums ir ne visai glaimojošs - mēs nezinām šos cilvēkus tāpēc, ka vienkārši kļūstam vecāki. Vismaz labi, ka par šo atziņu joprojām spējam pasmieties.
Atpakaļ
.jpg)
