Par ko būtu balsojis Forests Gamps?
Juris Lorencs    19.01.2021

 

 

Mediji ziņo, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas svinību televīzijas pārraidi 20. janvārī vadīšot kinoaktieris Toms Henks. Manī šī vēsts uzjundīja senas atmiņas, patiesībā veselu asociāciju gūzmu. Tātad Forests Gamps! Lai arī Toms Henks filmējies teju vai astoņdesmit kinolentēs, man viņš pirmām kārtām asociējas tieši ar Forestu Gampu tāda paša nosaukuma 1994. gada filmā (“Forrest Gump”, režisors Roberts Zemekis). Brīnišķīgs stāsts par vienkārša, naiva, labsirdīga Alabamas puiša dzīvi. Filma vēsta par gaišu, garīgi stipru pasauli, kuŗā uzvar labais. Tā mūs aicina nekad nepadoties, cīnīties līdz galam. Kritiķi atzīmēja, ka Foresta Gampa tēlā koncentrējušās labākās amerikāņu tautas rakstura īpašības - godīgums, drosme, uzticība. Patiesībā “Forests Gamps” ir viena no manām mīļākajām filmām, ik pa pāris gadiem es to noskatos vēlreiz. Un ar katru reizi pārliecinos, ka dzīve reiz bija ja ne labāka, tad nesteidzīgāka un cilvēcīgāka gan. Dzīve bez mobilā telefona, bez interneta, sociālajiem tīkliem, facebook un twitter. Bez Covid-19 vīrusa. Iespējams, ar gadiem kļūstu sentimentāls. Netieša liecība nenovēršamajam faktam, ka jaunāki nepaliekam.

 

Joprojām notiek diskusijas par to, kas ir filmas panākumu pamatā. Daži uzskata, ka veidotāji intuitīvi spējuši sajust Amerikas sabiedrībā virmojošo tā brīža polītisko noskaņojumu. Citi - ka “Forests Gamps” pats netieši esot veicinājis “konservātīvo revolūciju” un Republikāņu partijas negaidītos panākumus Kongresa un Senāta vēlēšanās 1994. gada nogalē (“The Republican Revolution of '94”). Interesanti, ka filmā Forests Gamps pats ir daļa no lielās vēstures. Viņš satiek Elvisu Presliju, Alabamas gubernatoru Džordžu Vollesu, prezidentu Džonu Kenediju, kaŗo Vjetnamā, saņem medaļu no prezidenta Lindona Džonsona rokām, galvaspilsētā Vašingtonā iekuļas  “Melno Panteru” stābā, uzstājas televīzijas šovā kopā ar Džonu Lenonu, Ņujorkā sagaida 1972. gadu. Sastop kārtējo prezidentu, šoreiz Ričardu Niksonu, un kļūst par nejaušu liecinieku “Votergeitas skandālam”. Iegulda naudu Apple akcijās, nopelna miljonus. Manuprāt, viena no iespaidīgākajām vietām filmā ir kadri ar gaisā lidojošo putna spalvu. Filmas sākumā tā virpuļo vējā, nokrīt pie galvenā varoņa kājām, tiek pamanīta, pacelta no zemes un ielikta starp grāmatas lappusēm. Savukārt pašā filmas izskaņā spalva nejauši izkrīt no grāmatas un atkal tiek aizrauta debesīs. Šajos kadros mēs varam ieraudzīt paši savu dzīvi, kas it kā nejauši un vienlaikus mērķtiecīgi virpuļo likteņa vējos. Ka pastāv nejaušas sakritības, kuŗas mēs varbūt pat nepamanām, bet kas tomēr iespaido mūsu, pat visas planētas likteni.

 

Intereses pēc ielūkojos Vikipedijas lapā, kas stāsta par “Forestu Gampu”. Viena no visvairāk skatītajām Holivudas filmām, saņēmusi sešas Oskara balvas. Par to nebūtu jābrīnās. Tas, ka režisors Roberts Zemekis pa daļai ir lietuviešu izcelsmes, gan bija jaunums. Izrādās, Amerikas kinoteātros filma pirmo reizi izrādīta 1994. gada 6. jūlijā. Šis datums manī atsauca citas atmiņas, kas saistītas ar Ameriku un Latviju reizē. Jo tieši 1994. gada 6. jūlijā ASV prezidents Bils Klintona teica runa pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Mirklis, kad ASV vēsture uz brīdi sakusa ar Latvijas likteni. Lūk, fragments no prezidenta runas: “Man ir liels gods stāvēt jūsu priekšā. Esmu pirmais ASV prezidents, kuŗš sper kāju uz brīvas Baltijas zemes. Šodien mēs atceramies to augusta dienu pirms pieciem gadiem, kad jūsu valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai vienotos kopējam mērķim. No Tallinas līdz Viļņai jūs bijāt miljons. Jūs pārkāpāt baiļu robežu. Un šeit, šajā laukumā, ko sargā Brīvības piemineklis, cilvēku ķēde atrada savu viduspunktu. Jūs parādījāt pasaules tautām, kāds spēks piemīt Baltijas ceļam. Šodien es šeit stāvu kopā ar jums. Un visu amerikāņu vārdā es ar lepnumu ieņemu savu vietu šajā brīvības ķēdē”.

 

Paldies prezidentam Klintonam par šiem vārdiem. Savukārt 2016. gada vasarā Rīgu apmeklēja ASV viceprezidents Džo Baidens. 24. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tiekoties ar triju Baltijas valstu prezidentiem, viņš cita starpā sacīja: “Laikā, kad Krievija atkal kļūst agresīvāka un apdraud savu kaimiņvalstu suverēnās tiesības, NATO patlaban ir tikpat vitāla, kāda tā bijusi jebkad pirms tam. Eiropā joprojām valda agresija, mums visiem jābūt gataviem uz to reaģēt. Tieši to nozīmē 5. pants- mēs visi esam gatavi piedalīties. Runa nav tikai par Amerikas Savienotajām Valstīm un Baltijas valstīm, runa ir par mums visiem. Uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām dalībvalstīm. Punkts.” Viceprezidenta Baidena vizīte mums bija ļoti svarīga. Krievija nesen bija okupējusi Krimu, Ukrainas austrumos turpinājās kaŗadarbība. Diemžēl drošības situācija Eiropā, īpaši kontinenta austrumos, kopš Baidena vizītes Rīgā nav uzlabojusies.

 

Ja Forests Gamps būtu reāls cilvēks, viņam šogad apritētu 76 gadi. Tās ir trīs paaudzes, trīs dažādi laikmeti gan ASV, gan Latvijas vēsturē. Man personīgi ir sajūta, ka aizvadītajā, 2020. gadā ir sācies jauns laikmets, ka dzīve vairs nebūs tāda kā agrāk. Ka mūs gaida baiļu, neiecietības, konfrontācijas, šķelšanās, aizdomu un egoisma laikmets. Cerēsim, ka es maldos. Starp citu- aktieris Toms Henks, kuŗš nekad nav slēpis savas simpātijas Demokratu partijai, nesenajās prezidenta vēlēšanās visdrīzāk balsoja par Džo Baidenu. Un es domāju- interesanti, par kuŗu kandidātu- Baidenu vai Trampu- būtu balsojis Forests Gamps? Man liekas, es zinu atbildi. Bet tā labāk lai paliek pie manis.