Par amatpersonām Latvijas Republikā un viņu algām
Kārlis Streips    17.01.2023

 

 

12. janvārī, Latvijas Republikas Saeimā bija uzskatāmi redzējām piemērs par situāciju, kad opozīcija vēlas pacelt balsi, bet galu galā visi tomēr smuki nobalso par lēmumu. Šoreiz – par to, ka visiem Saeimas deputātiem ikmēneša atalgojums vidēji pieaugs par 600 eiro!

 

Pērn 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, “kuŗu mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektīvitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu”. Tā tas skaidrots Ministru kabineta mājaslapā.  Turpinot:  “Atlīdzības reforma paredz mainīt mēnešalgu skalu tā, lai valsts pārvaldē nodarbinātā atalgojums vidēji līdzinātos 80% no privātā sektora atbilstošo amatu atalgojuma.”  2022. gada otrajā pusē jaunajai sistēmai vēl nebija paredzēts finansējums, un līdz ar to pārkārtota mēnešalgu skala spēkā stājās jaunā, 2023. gada sākumā.

 

Galvenais, ko sabiedrība šajā lietā saprata, bija fakts, ka Latvijas augstākajām amatpersonām jaunā sistēma izrādījusies pavisam dāsna.  Saeimas jaunais priekšsēdētājs Edvards Smiltēns šomēnes algā saņems summu, kas būs par visiem 75% augstāka nekā savā pēdējā darba mēnesī saņēma viņa priekštece Ināra Mūrniece.  Viņai gan nenāksies meklēt monētas zem dīvāna, jo jaunajā iekārtā Mūrnieces kundze ir aizsardzības ministre, un arī ministru algas ir pieaugušas par apmēram trešo daļu līdz 7000 eiro pirms nodokļu nomaksas.  Vidējā alga Saeimas deputātiem pacēlusies līdz apmēram 4000 eiro.

 

Nav īpašs pārsteigums, ka šis fakts sabiedrībā izsauca zināmu kurnēšanu, tostarp tāpēc, ka 2019. gadā Saeima pieņēma lēmumu, ka 13. Saeima savas algas nepalielinās, jo valstī bija ekonomiska un sociālā krize, un tas būtu nesmuki.  Tomēr polītikāņi jauno sistēmu viņi ieviesa tā, lai tā stātos spēkā tikai pēc 14. Saeimas vēlēšanām pērn oktobrī. Jo 14. Saeima, lūk, ir pavisam cita Saeima, un iepriekšējā sasaukuma solījumi līdz ar to nav attiecināmi!

 

Visnotaļ ātrā tempā sabiedrisko priekšlikumu portālā Manabalss.lv tapa savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu zem priekšlikuma “Par algu iesaldēšanu valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem.”  Priekšlikuma autore bija kāda Nora Freimane, un tas sākās šādi:  “Aicinām valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem iesaldēt algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī – ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgām līmenim, ir pārvarēta krize, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.  Vēlamies no tautas kalpiem vispirms sagaidīt konkrētu rīcību tautas labā – izvest valsti un tās iedzīvotājus cauri šim sarežģītajam un izaicinājuma pilnajam laikam, un tikai tad spriest par nepieciešamību celt savas algas.”

 

Pagājušajā nedēļā šis priekšlikums bija Saeimas 12. janvāŗa plenārsēdes darba kārtībā.  Sēdes sākumā deputāti nobalsoja par jautājuma atlikšanu līdz sēdes beigām, acīmredzot zinot, ka debates būs ilgstošas.  Tā tas arī bija.  Viens pēc otra opozīcijas deputāti cēlās kājās un kliedza par negausību valsts pārvaldes sistēmā.  Deputāts Mārcis Jencītis no partijas Latvija pirmajā vietā apgalvoja, ka amatpersonu algu celšana audzēšot valsts parādu un atsvešināšot polītiskos amatus no sabiedrības un no problēmām, ar kuŗām saskaras iedzīvotāji.  “Tas ir liels cipars,” tā deputāts paziņoja par algu pieaugumu dažādām amatpersonām.  Deputāts Kaspars Briškens no partijas Progresīvie piebilda, ka vispirms vajadzētu palielināt sistēmas darbinieku algas:  “Neviena ministrija nevarētu strādāt bez ierēdņiem.  Saeimas administrācijas un mūsu darbs nav iedomājams bez Saeimas darbiniekiem!  Saeimas frakciju darbs nav iedomājams bez frakcijas konsultantiem, no kuŗiem daži saņem tikai 700 eiro mēnesī!”

 

Atsevišķi deputāti centās aizstāvēt algu pieaugumu.  Deputāts Česlavs Batņa no Apvienotā saraksta nāca klajā ar šādu repliku:  “Vai es nāktu strādāt uz Saeimu par to atalgojumu, kāds bija iepriekš?  Droši vien ne.  Necentīsimies panākt to, lai uz Saeimu nāktu strādāt cilvēki, kam 2000 eiro liktos ļoti liela alga.  Nu, nav mums tādu speciālistu Latvijā, kas strādā par 2000 eiro.”  Deputāte Ieva Brante no tās pašas frakcijas:  “Es nevēlos taisnoties par sava darba algu, jo uzskatu, ka esmu to pelnījusi.”

 

Tomēr tad, kad pienāca brīdis balsot par jautājuma apstiprināšanu pirmajā lasījumā un nodošanu komisijām tālākai apspriešanai, par nobalsoja visi 93 klātesošie deputāti, gan no koalīcijas, gan arī no opozīcijas.  Manuprāt, tam bija visai viegli ieraugāms iemesls.  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nevis piedāvāja jaunās algas iesaldēt, bet gan nolēma uzdot Ministru kabinetam attiecīgo jautājumu tā kārtīgi izpētīt un tad Saeimā iesniegt ziņojumu par saviem secinājumiem līdz šī gada 15. aprīlim.  Gribas padomāt, ka arī tie, kuŗi pagājušajā nedēļā brēca par pārmērīgumu, sirsniņā tomēr saprata, ka lielāka alga ir labāk  nekā mazāka, un, visticamāk, kopējā cerība Saeimā bija tāda, ka līdz 15. aprīlim sabiedrība būs piemirsusi par faktu, ka jaunajā gadā atsevišķiem izredzētajiem top maksāts daudz dāsnāk nekā tas bija iepriekš. Līdz  ar to Ministru kabineta iesniegtos secinājumus tā pa klusiņām varēs norakt un ielikt atvilktnē, un, cita starpā – diez vai Ministru kabineta locekļi būs īpaši ieinteresēti arī savas algas samazināšanā.

 

14. Saeimā modes lieta ir tā dēvētie “balsojuma motivācijas” skaidrojumi, ko  deputātiem ir ļauts nolasīt pēc balsojuma par attiecīgo tēmu.  Pēc šī balsojuma par atalgojuma sistēmu deputāte Glorija Grevcova no partijas “Stabilitātei!” nāca klajā ar šādu “balsojuma motivācijas” skaidrojumu:  “Jūs nevarat iedomāties, cik daudz kontenta iedevāt šodien blogeriem un tiktokeriem.” Lūk, kāda moderna un mūslaicīga deputāte mums te gadījusies! Vārds “saturs” latviešu valodā acīmredzot tāds pelēcīgs, smalkāk būs  “kontents.”  Plūs vēl priecāsies par “blogeriem un tiktokeriem”, kas  “Stabilitātei!” pie saviem 10 mandātiem Saeimā pērn rudenī dūšīgi palīdzēja. Daudzviet pasaulē par portālu Tik-Tok izcēlušās šaubas, jo tas nācis no totālitārās Ķīnas.  Taču par Gloriju Grevcovu šonedēļ vēl viena piebilde.  Tajā pašā plenārsēdē, kuŗā viņa priecājās par “kontentu,” kolēģi ar 80 balsīm “par” un tikai deviņām “pret” (no pašas stāsta varones pārstāvētās frakcijas) nobalsoja par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.  Kā tad 14. Saeimas deputāte Glorija Grevcova nogrēkojusies?  Izrādās, pirms vēlēšanām kandidāte Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza nepatiesas ziņas par savu izglītības un darba vēsturi.  Lasītāji Amerikā! Jaunajā ASV kongresā ir deputāts vārdā Džordžs Santos ar līdzīgiem meliem.  Gan pie jums, gan pie mums apsūdzētais kandidāts paliks amatā, ja vien nebūs notiesājošs spriedums.  Gan pie jums, gan pie mums īsti pieņemami tas nešķiet.