Pamatots brīdinājums un Putina kūleņi
FRANKS GORDONS    21.03.2016

 

"Vai tās ir beigas Rietumiem?", bažīgi vaicā izcilā vēsturniece un publiciste Anna Aplebauma laikrakstā Washington Post, raksturojot tagadējo situāciju kā ārkārtīgi drāmatisku. Viņa brīdina, ka pietiek ar vēl divām vai trim sliktām vēlēšanām (bad elections), lai pienāktu gals NATO aliansei, Eiropas Savienībai "un varbūt liberālajai pasaules kartībai, kādu mēs pazīstam". 

 

Viņa gluži neizslēdz varbūtību, ka nākamgad janvārī Trampa personā par Baltā nama saimnieku varētu kļūt cilvēks, kam nav ne mazākās intereses par to, ko ASV prezidenti no Trūmena līdz Obamam dēvēja "par mūsu kopīgajām vērtībām". Tramps labprāt novērstos no Eiropas, kuŗas atbalstam ASV šķiež ik gadu milzu summas, un viņam būtu "labas attiecības ar Putinu". 

 

Ne tikai zināmiem amerikāņiem "mūsu alianses kļuvušas par nastu”, raksta Anna Aplebauma: pēc gada Francijā būs prezidenta vēlēšanas, un te labas izredzes ir Marinai Lepēnai no "Nacionālās frontes", kas tāpat koķetē ar Krieviju, kuŗas bankas financē viņas vēlēšanu kampaņu. Jūnijā Lielbritanijā notiks referendums jautājumā par izstāšanos no Eiropas Savienības, un iznākums nav pareģojams.

 

Redzīgā publiciste atgādina, ka Rietumu vienotība, kodolieroču esamība un valstu armijas deva Rietumiem politisku stabilitāti ilgāk par pusgadsimtu, kopīgā saimnieciskā telpa palīdzēja nodrošināt labklājību un brīvību gan Vakareiropai, gan Zimeļamerikai, "bet visas šīs lietas mums šķiet garantētas, līdz to vairs nebūs", brīdina Aplebauma.

 

Šis brīdinājums ir pamatots. Publiciste garāmejot pieminēja Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu, kurš 15. martā, uzrunājot tautu sakarā ar valsts svētkiem, nikni uzbruka Eiropas Savienības vadībai Briselē sakarā ar ES piekāpību bēgļu jautājumā. Beidzot kanclere Angela Merkele sapratusi, ka kaut kas jādara, lai miljonam pērngad Vācijā ieplūdušo migrantu nesekotu nākamais miljons. Visa tā bēgļu būšana sašķēlusi Vācijas sabiedrību un ļāvusi jaunai, agresīvai, faktiski antieiropiskai partijai Alternative fuer Deutschland-AfD radīt draudus polītiskajai stabilitātei "telpā starp Reinu unn Oderu". Interesanti, ka naids pret migrantiem sevišķi krasi izpaužas bijušās komūnistiskas VDR (1949-1989) teritorijā. Piemēram, Saksijas-Anhaltes federālās zemes parlamenta vēlēšanās šai jaunai partijai izdevies ar 24 procentiem balsu ierindoties otrajā vietā aiz Merkeles kristīgajiem demokratiem, kas ieguva 29 procentus.

 

AfD darboņi, šaustīdami Merkeli un Briseli, zināmā mērā simpatizē Krievijai, kuŗas prezidents Vladimirs Putins metis pamatīgu polītisku kūleni, izraisot milzīgu šoku Vakareiropas un ASV vadošajās aprindās.

 

14. marta pievakarē Putins pēkšņi, bez brīdinājuma, nāca klajā ar pavēli atsaukt no Sīrijas lielāko daļu no Krievijas militārā kontingenta - tiklab kaŗa lidmašīnas, kā arī sauszemes kaŗaspēka vienības. Vašingtonai un Londonai, Briselei un Berlīnei tas bija šoks! Kā to saprast? Ko tas nozīmē? Ne velti jau Čērčils reiz nosauca Krieviju kā "noslēpumā tītu mīklu"... Rietumvalstu galvaspilsētās sāka spriest par Kremļa "plašo žestu", demonstrējot Krievijas miermīlību un gatavību sekmēt sarunas par Sīrijas likteni, kam bija jāsākas Ženēvā. Nakts no 14. uz 15. martu pagāja vienos minējumos un hipotēzēs, kamēr nākamajā dienā, 15. martā,  ap pusdienas lauku no Kremļa nāca vēsts, ka Krievija nebūt negrasās izvest visu savu militāro potenciālu, ka Sīrijā palikušie "gaisa kosmiskie (!) spēki" (vozdušno-kosmičeskije sili) ne tikai nevājinās, bet, gluži otrādi, pastiprinās "cīņu pret terrorismu". Un ka Krievijas bazes Latakija un Tartusā tiks vēl vairāk nostiprinātas.

 

Vērīgi rietumvalstu analitiķi tagad spriež, ka šī Putina kūleņa mērķis ir pārliecināt Vašingtonu, ka ASV arī Tuvajos Austrumos nav vienīgā lēmēja, ka Krievija ir pastāvīgs, patstāvīgs faktors šajā reģionā un ka tikai divas superlielvalstis, proti  ̶  ASV un Krievija spēj panākt polītisku risinājumu Sīrijā.

 

Te nu nāk prātā milzu raksts - "Obamas doktrīna", kas publicēts žurnāla Atlantic jaunākajā numurā. Tajā ASV prezidents atgādina drāmatiskos brīžus 2013. gada augustā, kad kļuva zināms, ka Asads lieto ķīmiskos ieročus pret mierīgajiem iedzīvotājiem, un Obama jau bija nolēmis ar raķetēm uzbrukt Damaskai un darīt galu Asada režīmam, bet pēkšņi sastinga, neuzdrošinoties spert liktenīgo soli. Tad, kā zināms, Putins "nāca Obamam pretī", solīdams pierunāt Asadu likvidēt savu ķīmisko ieroču arsenalu. Tā nu Putins izglāba Asada režīmu un atbrīvoja Obamu no smagās atbildības nastas...

 

Tikmēr Putina personas kults Krievijā gūst jaunu izpausmi: līdzās titulam "Krievijas Federācijas prezidents" jau tiek rakstīts par "Krievijas Federācijas galvu" (galva). Būtībā "galva" ir tas pats kā "vadonis", "fīrers", "kaudiljo". Šaurā lokā Putina līdzgaitnieki jau sen sauc viņu par "caru".