Juris Lorencs 17.02.2022
2020. gada martā man bija izdevība satikt labu paziņu, katoļu priesteri Andri Priedi, kuŗu intervēju laikrakstam Latvijas Avīze. Tas bija pats Covid 19 pandēmijas sākums. Latvijas valdība nupat bija izsludinājusi ārkārtas stāvokli. Skolas, sporta zāles, kafejnīcas un daudzi veikali tika slēgti. Visapkārt maskas, aicinājumi izolēties, sargāties vienam no otra, nesatikties. Valdīja nenoteiktība un trauksme. Svarīgākās ziņas medijos- cik cilvēki saslimuši, cik miruši. Latvijā tolaik ar Covid-19 inficējās ap 20 cilvēki dienā. Tas bija gavēņa un Lieldienu gaidīšanas laiks. Mēs ar priesteri sēdējām viņa vecāku mājas dārzā, Rīgas pievārtē, Bauskas šosejas malā un pieminējām citas Lieldienas, kas tika svinētas 1949. gadā. Šajā mūsu tautai liktenīgajā gadā Lieldienas iekrita 17. aprīlī, tikai trīs nedēļas pēc 25. martā notikušās deportācijas. Un tomēr dzīve turpinājās. Priesteris Priede to komentēja šādi: Tās bija smagas Lieldienas - gan aizvestajiem, gan palicējiem. Tomēr cilvēki sēja labību arī mēra un kaŗa laikos, zeme jau nepalika atmatā. Vistas nepārstāja dēt, govis deva pienu. Mani vecāki stāsta, ka kaŗa gados bijis nesalīdzināmi grūtāk nekā šajā kovida laikā.
Kopš šīs sarunas pagājuši gandrīz divi gadi. Pandēmija turpinās, mediji joprojām publicē statistiku par inficēto un mirušo skaitu. Brīdī, ka es rakstu šīs rindas, Latvijā ik dienu ar Covid-19 inficējas vidēji 10 000 cilvēku. Nāves gadījumu skaits - ap 10 dienā. Salīdzinot ar pirmajām pandēmijas nedēļām, saslimušo skaits pieaudzis 50 reizes! Tomēr tagad par par vīrusu runā daudz mazāk. Un ne jau tikai tādēļ, ka Covid 19 omikrona paveids ir mazāk bīstams, ka slimošana parasti norit viegli vai pat bez simptomiem. Vienkārši cilvēki pamazām pieraduši pie ārkārtas situācijas. Kā teica priesteris cilvēki sēja labību arī mēra un kaŗa laikos. Turklāt blakus
Covid-19 statistikai parādījušies citi, ne mazāk trauksmaini cipari. Inflācija un augošās cenas. Migranti, kuŗi mēģina šķērsot Baltkrievijas ‒ Latvijas robežu. Krievijas armijas vienības, kas tiek savilktas pie Ukrainas robežām. Mēs esam noguruši no sliktām ziņām un gluži instinktīvi mēģinām sevi no tām pasargāt. Kā tagad dažkārt mēdz teikt ‒ rūpēties par informātīvo higiēnu. Cenšamies mazāk lasīt ziņas, retāk ieslēgt televizoru.
Bet ne vienmēr tas izdodas. Patiesībā modernais cilvēks ir pārņemts ar skaitļiem un statistiku. Viņam šķiet, ka skaitļu zināšanas dod gluži vai maģisku varu pār reālo dzīvi. Ka visu iespējams izzināt, paredzēt un nepieciešamības gadījumā arī kontrolēt, mainīt vēlamā virzienā. Tagad mēs redzam, ka tā tas nav. Covid-19 vīruss briesmīgs ar to, ka nelūgts un neplānots ielaužas cilvēka dzīvēs. Un skaitļu zināšana te maz ko var mainīt. Vienlaikus brīžiem sāk likties, ka tie, kurŗi mūs visvairāk baida ar vīrusu, paši ir vismazāk ieinteresēti tā izzušanā. Farmācijas firmas, kas ražo vakcīnas un zāles. Testu laboratorijas, sejas masku, respirātoru un dezinfekcijas līdzekļu tirgotāji. Specdienesti, kas ar vakcinācijas sertifikātu (tā saucamo QR kodu) palīdzību var viegli izsekot cilvēkus. Un, visbeidzot, daži žurnālisti un eksperti, kuŗi alkst nemitīgas uzmanības. Bet dažreiz viņi pārcenšas. Šī gada 6. janvārī Ministru kabineta ārkārtas sēdē uzstājās Nacionālā veselības dienesta eksperts Ņikita Trojanskis. Viņš izteica prognozi, ka februāŗa vidū Latvijā katru dienu saslimšot 25 000 cilvēku, bet slimnīcās vienlaikus ārstēšoties vismaz 6000 Covid-19 pacientu. Apokalipses cienīga vīzija! Trojanskis īsā laikā kļuva par īstu mediju zvaigzni, viņu intervēja laikraksti, radio un televīzijas. Pagāja mēnesis. 8. februārī Latvijas slimnīcās ārstējās 1060 cilvēku, kuŗiem organismā bija konstatēts Covid-19 vīruss. No šiem pacientiem tikai puse atradās klīnikās vīrusa dēļ, pārējiem kovids bija blakus diagnoze citai, daudz nopietnākai saslimšanai. 8. februārī notika kārtējā valdības sēde. Tajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš raksturoja Trojanska iepriekš sniegtās prognozes kā katastrofāli nepareizas. Nelaime tā, ka valdība veselu mēnesi pieņēma lēmumus, vadoties no šīm kļūdainajām prognozēm. Kamēr Lietuvā, Igaunijā un Skandinavijā Covid-19 ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti, Latvija joprojām turpina dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā. Liepājnieki ironizē, ka netālajā Klaipēdā nedēļas nogalēs lielveikalos latviešu valodu dzirdot tikpat, cik lietuviešu.
Kaimiņu izlēmīgā rīcība beidzot iedrošinājusi arī mūsu polītiķus. Krišjānis Kariņš paziņojis ‒ nepamatotie ierobežojumi jāpārskata un jāpielāgo reālajām vajadzībām. Līdzīgi sācis runāt pat veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viņš iesaka marta sākumā atteikties no Covid-19 sertifikātiem veikalos, bet pārējos ierobežojumus atcelt aprīlī. Diemžēl chaotiski un novēloti lēmumi nerada ticību polītiķu un ierēdņu teiktajam. Bet, ja tādi eksperti kā Trojanskis patiesībā ne ar ko neriskē, tad polītiķiem jārēķinās ar neveikmi gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās. Līdz 1. oktobrim vairs nav ilgi jāgaida.
Atpakaļ
.jpg)
