No lata uz eiro
   17.06.2013

Mēs tagad esam oficiāli atzīti par valsti, kas var piedalīties Eiro valūtas savienībā.

Lai arī cik nenoteikta pašreiz izskatās eiro nākotne, jāšaubās, ka eiro kopībā vienotās valstis vēlas no tās šķirties. Palielinot centrālo eiro kontroli, visas eiro valstis mazliet zaudē savu neatkarību finanču politikas līmenī. Pašreizējā nesakārtotība finanču politikā beigsies ar visu eiro valstu ciešāku, vairāk vienotu naudas saimniecības politiku, ar vienotu kopsaucēju. Vai tai pievienosies Skandināvijas valstis un Lielbritānija,  ir pagaidām neatbildēts  jautājums, bet noteikti tai vēl pievienosies Lietuva, Polija un citas valstis Centrāleiropā un Austrumeiropā.

No iestāšanās eiro kopībā Latvija daudz vairāk iegūs nekā zaudēs. Mūsu lats jau tagad ir piesaistīts eiro, un, kad pievienosimies tam oficiāli, atkritīs valūtas konvertācijas izdevumi, būs atvieglotas procentu likmes, daļēji vājināsies Krievijas ekonomiskā ietekme.

Latvijas turpmākais progress saimnieciskā laukā saistās ar kooperācijas attīstību. Tā jau ir ievērojami augusi tieši pēdējos gados gan piensaimniecībā un graudkopībā, gan citās nozarēs. Latvija pašreiz atrodas Skandināvijas un citu valstu banku kalpībā. Mums ir maz iespēju vairot savas naudas ietekmi. Arī te daudz varētu palīdzēt tādi kooperatīvie iestādījumi kā krājaizdevu sabiedrības, slimokases, kooperatīvos organizēta mazumtirdzniecība utt. Sadarbībā vairotos tautas bagātība un arī pašu prasme ar savu naudu saimniekot. Protams, banku interesēs nav minētās darbības veicināt, jo kooperatīvā saimniecība kļūtu spēcīga konkurente, taču Latvijas iedzīvotāju pašu labums un intereses ir svarīgākais mūsu tautsaimniecībā. Jo paši kļūsim bagātāki un spēcīgāki, jo ātrāk vairosies tautas bagātība. Ārzemju kapitāls ir svarīgs iesākumam, bet Latvija kļūs turīga valsts tikai tad, kad  būs uzaudzējusi savu kapitālu, kad tās nopelnītie procenti un cita peļņa paliks pašu kabatās.

Kooperācija mazina arī atsevišķu bagātnieku savtīgo interešu ietekmi uz tautsaimniecību. Kooperācija būtu polītiski jāveicina, bet tas notiks tikai tad, kad kooperatīvā saimniecība pārklās visu valsti, kad vairākums cilvēku būs tajā iesaistījušies. Kooperācija ir tautas kapitālisms, kopīgu interešu apvienošanās. Tā ir demokrātiska kustība, tautas pašapkalpošanās, tā veicina godīgumu darījumos un izskauž korupciju. Tā vairo pašapziņu un veicina apziņu kalpot kā savām, tā visas sabiedrības interesēm. Valstis, kuŗās izveidojas spēcīga kooperācijas kustība, ir saimnieciski stabilākās. Izcils piemērs ir Skandināvija. Kooperācijas toties pietrūkst it sevišķi Vidusjūras valstīs, un sekas pašreiz ir labi redzamas.

Vēl nesen Latvija dabūja dzirdēt pārmetumus no Pasaules Bankas pētniekiem par lielo nabadzību Latvijā, kas vairāk nekā divdesmit gadu laikā nav spējusi izveidot taisnīgāku sadalījumu starp turīgo eliti un naudas grūtībās dzīvojošo trešo daļu  iedzīvotāju. Varam gan jautāt: vai taisnīgi ir pārmest Latvijai to, ko radījusi negausīgo spekulētāju un ierāvēju kliķe ASV Volstrītā? Mūsu alkatīgā saimniekošana šī gadsimteņa sākumā  tikai sekoja pasaules financiālo burbuļu veidotāju priekšzīmei un rezultātā cieta ļoti smagi. Sekoja pasaules finanču noteicēju prasības Latvijai pazemināt dzīves standartu, lai atvēsinātu pārkarsušo ekonomiju tās burbuļa plīšanas implozijā. Mūsu tautas mazturīgākais gals šajā procesā cieta visvairāk. Latvija ir zaudējusi nozīmīgu daļu no savu darbīgāko, bet visvairāk skarto iedzīvotāju kopuma, kas, darbu meklējot, ir izklīduši pa plašo pasauli.

Tagad esam sakārtojuši valsti pēc finanču ekspertu pieprasītās receptes un varam iestāties kā eirozonā, tā arī OECD – Pasaules ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Arī ar visām šīm nupat iegūtajām priekšrocībām Latvija vēl nav  pilnīgi atguvusies no dziļās krizes, taču ir daudz spējīgāka konkurēt pasaules tirgos nekā iepriekš.

Visai Rietumu pasaulei tomēr priekšā stāv ļoti grūts un sarežģīts posms, proti, novecošana, ko augstā dzīves standarta un modernizācijas laikmetā izraisījusi nevēlēšanās pietiekamā skaitā laist bērnus pasaulē. Zemā dzimstība ir pārņēmusi pat atpalikušo, PSRS kādreiz kontrolēto dzīves telpu. Proporcionālais paaudžu sadalījums, kas modernajos laikos un valstiskajos iestādījumos vadīja sabiedrības dzīves ritmus, ir beidzies, sākoties  zemās dzimstības periodam. Nākotnē tas nozīmēs, ka nākamā paaudze, kas skaitliski ir daudz mazāka par iepriekšējo, nespēs uzturēt savus pensionārus, jo vienmēr pieaugošajā dzīves ilgumā viņi iekārtoto dzīves sistēmu būs izsituši no sliedēm.

Rietumu pasaules novecošanās problēma, protams, ir atrisināma tā, ka jāpaaugstina gadu skaits, no kuŗa cilvēks var pensionēties. Tāpat jāpārveido uzkrājumu un ietaupījumu procesi, kas prasīs no strādājošiem, lai viņi paši gādā, vismaz daļēji, par savu vecumdienu nodrošinājumu. Kā sociāli, tā financiāli tas prasīs diezgan lielas pārmaiņas pašreizējā dzīves kārtībā un nākotnes plānošanā.

Lielākā problēma bijušās t.s. sociālisma valstīs (PSRS imperijā) ir tā, ka šī impērija sabruka un neatstāja pakaļpalicējiem nekādus uzkrājumus viņu vecumdienu nodrošinājumam. Lielākajai daļai cilvēku pat izčibēja iekrātā „zārka nauda”. Arī Latvijā vecākā paaudze pag. gs. 90. gados palika bez jebkāda vecumdienu nodrošinājuma. Krievija, kas it sevišķi Putina valdīšanas posmā, ir deklarējusi sevi par PSRS mantinieci, kategoriski  izvairās no atbildības, ja šādas pretenzijas tai izvirzītu pašas  bijušo iedzīvotāju vecumdienu aprūpēšanai. Radītā problēma toties uzkrauj Baltijas valstīm atbildību par PSRS sabrukumā radušos situāciju. To līdz galam nesaprot arī bagātie Rietumi. Mūsu priekšrocība tomēr ir tā, ka esam Eiropas Savienības valsts un baudām labumu no dažāda veida palīdzības, kas no ES pienākas tās nabadzīgajam galam. Latvija jau ir saņēmusi daudzus miljardus no ES un saņems palīdzību arī turpmāk, un tas  mūsu valstij nogludinās ceļu uz lielāku turību un labklājību.

Nevarētu teikt, ka nokļūšana „eiro draudzē”, kas sāksies ar 2014. gadu, atrisinās visas pašu financiālās problēmas, bet šī zona ir stingrs plecs, uz ko Latvija varēs balstīties. Tā nu ar smagu sirdi drīz šķirsimies no sava iemīļotā lata labā cerībā, ka šis solis mums palīdzēs ceļā uz turīgāku nākotni.

Ojārs Celle