“Nevienam es Rīgas nedodu...”
Sallija Benfelde    10.01.2017

 

Raiņa sacītais: “Nevienam es Rīgas nedodu, tik tiem, kas cēla tās stiprumu”, nāk prātā, skatoties, kā partijas gatavojas Rīgas pašvaldības vēlēšanām un liek jautāt, vai tiešām Rīga ir nolemta “Saskaņai” un tās atbalstītājiem? Nesena aptauja liecina, ka 42% galvaspilsētas iedzīvotāju par Rīgas mēru atkal gribētu Nilu Ušakovu. Korupcijas skandāli, skandalozais Rīgas ielu remonts pagājušajā gadā, kuru šoreiz pat pilsētas mērs Ušakovs ir atzinis par sliktu un neveiksmīgu, cilvēku attieksmē neko nav mainījis. Par to jau esmu rakstījusi, ka iedzīvotāji, no vienas puses, ir neapmierināti un dusmīgi, bet, no otras puses, atkal grib vēlēt par pašreizējo mēru un viņa partiju, paradoksālā kārtā it kā nesaistot Rīgas mēru ar nebūšanām pilsētā.

 

Nepatika pret pašreizējo valsts varu un partijām ir milzīga, daudzi, nešķirojot un nedomājot, vienkārši saka – visi viņi ir zagļi un domā tikai par sevi un savas partijas izdevīgumu. Nesen kādu laiku nācās pavadīt kopā ar visdažādākajiem cilvēkiem no visas Latvijas, un pārliecinājos, ka, skatoties TV ziņas, dzirdami tikai dusmīgi un nikni komentāri. Visi polītiķi esot zaglīgi, savtīgi vai vienkārši dumji, un patiesībā ne pašvaldību vēlēšanās Rīgā, ne nākamā gada Saeimas vēlēšanās nebūšot par ko vēlēt. Tāpēc vēlēšot vai nu par “Saskaņu”, vai uz vēlēšanām neiešot vispār. “Nu kā es varu vēlēt par Vilni Ķirsi Rīgas pašvaldību vēlēšanās, par kuŗu patiesībā neko nezinu, izņemot to, ka viņš pārkāpis likumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un ka partijai tādēļ nācās maksāt sodu? Tas, ka viņš partijai kaut kādu naudu atdevis, neko nenozīmē. Un Saeimas vēlēšanās izsvītroju Āboltiņu, to bija darījuši daudzi, bet viņa tik un tā ielīda Saeimā. Kā lai es eju uz vēlēšanām un kā lai tagad balsoju par “Vienotību”? Un nevienas citas sakarīgas partijas taču nav,” sacīja kāds no TV ziņu vērotājiem. Savukārt vairāki citi rīdzinieki sacīja, ka neesot nekāda pamata domāt, ka cits galvaspilsētas mērs būs godīgāks un labāks, jo agrākie mēri no citām partijām arī neesot ne ar ko labu izcēlušies.

 

Šiem viedokļiem grūti iebilst, jo, piemēram, Nacionālā apvienība domājot par vairākiem mēra kandidātiem un esot uzrunājusi arī pašreizējo Rīgas domes deputāti Baibu Broku, kura savulaik bija spiesta atstāt tieslietu ministres amatu, jo neieguva pieeju valsts noslēpumiem. Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašreiz izvēlas kandidātu mēra amatam, bet tie daži uzvārdi, kas neoficiāli publiski izskanējuši, lielu uzticību neraisa. Tas liek domāt, ka vai nu tā dēvētās varas partijas nemaz negrib cīnīties par Rīgu, vai arī bīda cilvēkus, kuri kaut kādā veidā izdevīgi (vai tieši otrādi – neko nenozīmē) pašām partijām kaut kādos darījumos un norunās. Eksperti jau tagad teica, ka Rīga tā arī paliks saskaņiešu un viņu līdzgaitnieku, Andra Amerika partijas, ziņā. Šķiet, ka vēlētāju nostāju nevar mainīt pat daži pēdējā laika “izciālākie” notikumi.

 

Proti, kāds “Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) klients uzvarējis uzņēmumu tiesā par ūdens skaitītāju atšķirībām, bet apsaimniekotājs tiesāšanās izdevumus atguvis no pašiem lietas ierosinātājiem, iekļaujot tos rēķinos. Tātad klients tiesā uzvarēja RNP par nepamatotiem ūdens rēķiniem, taču kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem bija spiests samaksāt apsaimniekotāja nolīgtos juristus. Absurds? Protams, bet tāds ir Rīgas domes saimniekošanas stils. Tāpat kā domes uzņēmums “Rīgas satiksme” uzskata, ka viss ir pilnīgā kārtībā, ja sabiedrisko transporta līdzekļu mazgāšanai tiek izmantots parasts ūdens, par kuŗu tiek maksāts kā par nanotehnoloģijām. Rīga korupcijas un attieksmē pret cilvēkiem strauji kļūst par “mazo Krieviju”, bet neizskatās, ka partijas tas uztrauc.

 

Ja uz partijām Latvijā tā īsti vairs nevar paļauties, atliek cerēt, ka nekā nedarīšanas sienu izdosies sagraut cilvēku kopām, kas spēj vai ir apvienojušās, lai novērstu bezjēdzības un atgādinātu par savām tiesībām. Manuprāt, labs piemērs tam, ka apvienojoties var daudz paveikt, ir Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīva, aicinot parakstīties par iespēju no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus bez dubulta nodokļu sloga un nesamērīgiem administratīviem šķēršļiem. Parakstu vākšana portālā ManaBalss.lv portālā. Iniciatīvas mērķis ir Saeimā panākt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), kas pašlaik paredz, ka uz Latviju noteiktā apmērā pārskaitīti naudas līdzekļi saņēmējiem ir jādeklarē un var tikt aplikti ar nodokli 23% apmērā. Droši vien jāpaskaidro, ka pašreizējā sistēma rada trīs problēmas.

 

Pirmkārt, uz Latviju sūtītajiem līdzekļiem nodokļus piemēro divkārt: par ārvalstīs nopelnīto jau ir nomaksāti nodokļi sūtītāja mītnes zemē. Otrkārt, nodokļa piemērošana naudas saņēmējiem, kas nav laulātie vai tuvi radi, faktiski īpaši smagi skar sociāli mazaizsargātus tuviniekus. ELA apkopotās liecības no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas cilvēkiem rāda, ka iztikas līdzekļi no ārvalstīm uz Latviju bieži tiek sūtīti izpalīdzīgiem tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem, lauku pastniekiem. Viņi naudiņu Latvijā tālāk nodod aprūpētajiem saņēmējiem – sirmgalvjiem, bērniem, lauku cilvēkiem, kam vecuma, slimības vai attāluma dēļ naudas saņemšana bankā vai bankomātā nav risinājums. Paredzot 23% nodokli šādos gadījumos, tiek īpaši smagi skarti šie jau tā sociāli mazaizsargātie cilvēki, par ko uz vietas Latvijā palīdz rūpēties kāds līdzcilvēks. Šis nodoklis jāmaksā arī ārvalstīs strādājošo neprecētiem dzīvesbiedriem, kas palikuši Latvijā. Visbeidzot, pienākums deklarēt saņemto atbalstu, kas gadā pat nesasniedz minimālās algas apmēru, ir nesamērīgs birokratisks šķērslis cilvēkiem, kas bieži vai nu paši ir mazaizsargāti, vai par šādiem cilvēkiem izpalīdzīgi gādā.

 

Nupat ELA ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka ir gandarīta par lielo diasporas atbalstu šajā jautājumā. ELA prezidija pārstāve un iniciatīvas vadītāja Elīna Pinto: “Mēs esam gandarīti, ka iniciatīva ir apliecinājusi diasporas spēju strauji mobilizēties un sev sāpīgus jautājumus risināt konstruktīvā pilsoniskas iniciatīvas ceļā. Turklāt arī valsts pārstāvji – VID un Saeima – parādījuši gatavību zibenīgi reaģēt un iesaistīties dialogā ar pilsoņiem. Šī turklāt ir pirmā reize, kad diasporas izvirzīts jautājums dažu dienu laikā nonāk divu nozīmīgu Saeimas komisiju dienas kārtībā.” 

 

Tiesa gan, jāpiebilst, ka ierēdņi pagaidām vēl nesaprot, par ko ir runa, un Tieslietu ministrija uzskata, ka tas ir mēģinājums legalizēt apšaubāmas izcelsmes ienākumus. Tomēr galvenais ir tas, ka problēma ir pamanīta un tiks risināta. Protams, jautājums, kam piederēs Rīga, nav tik vienkārši risināms un pirmajiem savas galvaspilsētas aizstāvībai būtu jādarbojas Rīgā un Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem, jo pašvaldību vēlēšanās ārzemēs dzīvojošie nebalsos. Tomēr varbūt ir vērts mēģināt? Varbūt ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un latviešu organizācijām vajadzētu atgādināt partijām, ka Saeimas vēlēšanās var arī nebalsot par tiem, kuri tikai izliekas, ka viņiem rūp galvaspilsētas liktenis? Atkal atdot Rīgu tiem, kuriem nerūp Latvija, bet tikai nauda pašu kabatās un Krievijas atbalsts, ir bīstami.