Kārlis Streips 06.09.2022
Kandidātu sarakstu iesniegšana uz 14. Saeimas vēlēšanām beidzās 2. augustā. Kā zināms, kopumā sarakstus iesniedza 19 polītiskās partijas un apvienības. Mazliet vairāk nekā 1800 kandidāti cierē uz 100 mandātiem mūsu valsts likumdevējā.
Tiesa, kopš sarakstu iesniegšanas kopējais kandidātu saraksts gan mazliet sarucis. Lieta tāda, ka pēc tam, kad visi saraksti iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija tos nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas informācijas centram un Totālitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC), lai pārbaudītu, vai ir kandidāti, kuŗiem kandidēšana ir liegta. Saeimas Vēlēšanu likumā uzskaitīti dažādi iemesli, kāpēc pilsonis nedrīkst kandidēt.
TSDC loma ir ziņot par kandidātiem, kuŗu uzvārdi savulaik atrasti tā dēvētajos čekas maisos. Šogad centrs ziņoja par septiņiem šādiem cilvēkiem. Nevienam no tiem kandidēt nav liegts, jo likumā paredzēts, ka kandidēt nedrīkst okupācijas laika drošības un izlūkošanas dienestu štata darbinieki, bet neviens no septiņiem identificētajiem cilvēkiem tāds nebija, un līdz ar to kandidēšana tiem nav liegta. Var diskutēt par to, vai tas ir pareizi, jo ļoti iespējams, ka šādi ļaudis ziņoja par kolēģiem vai paziņām, taču droši to zināt nevar, tāpēc likums ir tāds, kāds tas ir.
Citādi ir ar likumā paredzēto aizliegumu kandidēt personām, kuŗas ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuŗas ir reabilitētas vai kuŗām sodāmība dzēsta vai noņemta.
12. augustā Centrālā vēlēšanu komisija ziņoja, ka tā no polītiskā spēka Apvienība Latvijai saraksta šī iemesla dēļ svītrojusi kandidātu Tomu Baltaci. 2. septembrī sekoja paziņojums, ka tā paša iemesla dēļ nolemts no partijas Tautas varas spēks saraksta svītrot Mārtiņu Dribu un Ēriku Urtānu. Internetā nespēju atrast neko par to, kā tieši šie trīs kungi ir nogrēkojušies pret likumu, taču acīmredzot viņi kandidātu sarakstu sastādīšanas laikā ir melojuši, un nu pienācis brīdis, kad CVK viņiem pateicis nē.
Vienoti Latvijai ir apvienība, kurā kopā sanākuši tā dēvētie antivakseri un kovidskeptiķi. Partijas programmā solījumu starpā atrodam šādus vārdus:
Vakcinācija zinātniski, nevis polītiski pamatota, bet brīvprātīga.
Interesanti, kā šie ļaudis domā no kurienes nākušas vakcīnas, ja ne no zinātnes pasaules? Tās, kuŗas bijušas pieejamas Latvijā un pasaulē, nākušas no farmaceitiskās industrijas gigantiem Johnson & Johnson, AstraZeneca u.c. To pamatā ir imunoloģijas zinātne, nevis jau polītiska. Par vakcinācijas obligātumu var diskutēt. Latvijā kopš šī gada sākuma vakcinēto personu procents spītīgi turējies zem 70 procentiem, taču pastāv uzskats, ka ievērojami lielāks procents valsts iedzīvotāju ir pārslimojuši Covid-19 un līdz ar to ieguvuši imūnitāti. Nevakcinētām personām tā ne tuvu nav tāda kā vakcinētām. Jā, arī vakcinētas personas var saslimt, bet reti dzirdēts par komplikācijām, kur nu vēl par hospitalizāciju un nāvi. Kopumā ņemot, patlaban katru dienu Latvijā tiek op ziņots par simtiem jaunatklātu infekciju, bet slimnīcas patlaban nav pārpildītas, un mirušo skaits saistībā ar pandēmiju ir minimāls. Vismaz daļēji tāpēc Latvijā jaunais skolas gads 1. septembrī sākās bez obligātas vakcinācijas prasības skolotājiem un skolu personālam. Eiropas zāļu aģentūra nesen ir rekomendējusi jaunu balstvakcīnu, kas aizsargā pret esošiem un arī jauniem vīrusa paveidiem. Kolīdz būs tāda iespēja, es noteikti došos to saņemt. Citi var spriest paši.
Apvienība Latvijai vēlēšanās pieteica tikai 72 kandidātus, kas par milzīgi lielu nopietnību neliecina. Maz ticams, ka šis polītiskais veidojums tiks līdz pieciem procentiem balsu, kādi vajadzīgi mandātu iegūšanai Saeimā. Un nu apvienībai būs jāiztiek ar tikai 70 kandidātiem.
Tautas varas spēks piedāvāja 114 kandidātus (maksimālais skaits 115), no kuŗiem divi tagad noņemti no trases. Tāpat kā Apvienība Latvijai, Tautas varas spēks ir partija ar mazzināmām personām kandidātu sarakstā. Turklāt tai ir ļoti bļaustīga programma, kas sākas ar vārdiem Latvija atrodas uz polītiskās, ekonomiskās un demografiskās katastrofas robežas. Tas draud mūsu tautai ar izmiršanu. Tās ir muļķības! Turklāt tieši šajā sarakstā ir 18 no tiem 33 kandidātiem, kuŗi ir pabeiguši tikai pamata izglītību un tālāk nav tikuši. Kā minēju komentārā pirms pāris nedēļām, portālā Manabalss.lv tiek vākti paraksti par domu, ka kandidēt vajadzētu ļaut tikai personām ar augstāko izglītību. Ne visas personas ar šādu izglītības līmeni ir īpaši viedas, godīgas un tiesiskas, savukārt cilvēks ar labu techniskās vidusskolas izglītību, iespējams, labāk zina, kas ir vajadzīgs tautai. Līdz ar to, es pieteikumu neparakstīšu, bet, ja kāds nāktu ar pieteikumu, aizliegt kandidēt cilvēkiem tikai ar pamatskolas izglītību, zem tā es tomēr parakstītos. Tā vai citādi, arī Tautas varas spēks ir partija, kuŗai, visticamāk, vairāk par procentu vai pusotru 1. oktobrī nesanāks.
Ceru, ka visi Brīvās Latvijas lasītāji gatavojas piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās. 9. septembrī būs (bija) pēdējā diena, kad vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Tas būtu ieteicams tiem, kuŗi dzīvo attālāk no kāda ārvalstu iecirkņa vai dzīvo valstī, kur tādu nav vispār. 2018. gadā kopumā ārvalstīs nobalsoja gandrīz 32 tūkstoši personu ārvalstīs, kas bija 23,69% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem. Būtu jauki, ka šogad šis skaits un procents būtu lielāks. 14. Saeimai būs daudz darbu darāmu, sākot ar nākamā gada valsts budžetu, turpinot ar energoresursu cenu krīzi, kāda šoruden un šoziem draud komunālo pakalpojumu cenas sūtīt debesīs, un beidzot ar tālāku palīdzību Ukrainai. Šis nebūs tas gadījums, kad būtu prāta darbs parlamentā ievēlēt diletantus un ne īpaši gudrus cilvēkus. Un tāpēc balsojot ņemsim talkā veselo saprātu!
Atpakaļ
.jpg)
