Netīrumu satīrīšana
Kārlis Streips    08.08.2017

 

Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents Maiks Penss pagājušajā nedēļā viesojās Igaunijā, Gruzijā un Melnkalnē. Gruzīniem viesis apliecināja, ka Amerika turpina nosodīt to, ka Krievija joprojām okupē daļu no minētās valsts, kā arī to, ka Vašingtona ir kopā ar Tbilisi centienos izrauties no lielā kaimiņa ķetnām. Melnkalnieši, savukārt, no M. Pensa saņēma apgalvojumu, ka Rietumu Balkānu valstu nākotne ir saistāma ar Rietumiem, viņš pieminēja apstākli, ka Krievija nesen it kā mēģināja Melnkalnē sarīkot valsts apvērsumu, lai novērstu minētās valsts iestāšanos NATO. Kā zināms, Melnkalne ir viena no sešām (septiņām, ja pieskaita ne visur pasaulē atzīto Kosovu) valstīm, kādas tika izveidotas pēc bijušās Dienvidslavijas sabrukuma pagājušā gadsimta 90. gados. Vistālāk Rietumu integrācijā tikušas Chorvatija un Slovēnija, tās abas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Melnkalne par NATO dalībvalsti tapa šā gada jūnijā, taču tā vēl nav Eiropas Savienībā.

 

Mums, latviešiem, protams, būtiskākais ir tas, ko Amerikas viceprezidents pateica Tallinā. Konkrēti: “Šodien nav lielāku draudu par agresijas rēgu no jūsu neprognozējamā kaimiņa Austrumos. Krievija turpina meklēt iespējas mainīt starptautiskās robežas ar spēku, graut suverēnu valstu demokratijas un šķelt Eiropas brīvās nācijas, nostādot tās vienu pret otru. Stipra un vienota NATO šodien ir nepieciešama vairāk nekā jebkad kopš komūnisma sabrukuma pirms ceturtdaļgadsimta. Amerikas Savienotās Valstis noraida jebkādus mēģinājumus lietot spēku, draudus, iebiedēšanu vai ļaunprātīgu ietekmēšanu, kas vērsta pret Baltijas valstīm vai pret jebkuŗu no mūsu līguma sabiedrotajiem, un stingri turas pie mūsu 5. panta kollektīvās aizsardzības solījuma, ka uzbrukums vienam no mums ir uzbrukums mums visiem.”

 

Tie nav tikai vārdi. Jau esam informējuši,  Lasītāji zinās, ka šovasar mūsu valstī ieradās liels kontingents NATO kaŗavīru, komandas funkcijas veic kanadieši, kuŗi, starp citu, Latvijā  ieradušies ar slidām un hokeja ekipējumu, cer ziemas mēnešos vismaz pāris reizes uzspēlēt. Būs interesanti ‒ latviešiem arī hokejs patīk. Taču galvenais, protams, ir tas, ka šis spēks veic atturēšanas funkcijas, ja nu kaimiņiem uznāktu nieze mazliet pabikstīt mūsu drošību un suverenitāti. Kā zināms, jau daudzu gadu gaŗumā Baltijas valstu gaisa telpu monitorē NATO gaisa spēki no dažādām dalībvalstīm, teju vai katru dienu to lidmašīnām jāpaceļas, jo Krievija bezkaunīgā kārtā turpina taranēt mūsu (un ne tikai mūsu) gaisa telpu un robežas. Nekādi nevaru saprast, kāpēc Latvijā joprojām ir „gudrinieki”, kuŗi uzskata, ka būtu labāk, ja Latvija nebūtu NATO...

 

Amerikas viceprezidenta teiktais Igaunijā bija sevišķi svarīgs ņemot vērā to, kas patlaban saimnieko Baltajā namā. Lasītāji atcerēsies, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps, starp citu, paziņoja arī, ka NATO ir novecojis jēdziens un Amerika uzņemas pārāk lielu aizsardzības lomu pasaulē. Turklāt dalībvalstis ne vienmēr maksā savu pienācīgo daļu, paliekot Amerikai parādā. Te piebildīšu, ka ne visām NATO dalībvalstīm ir vienāda rocība, turklāt, ja arī katra valsts nudien izdos norunātos divus procentus no iekšzemes kopprodukta, vienalga mazās valstis, tādas kā Baltijas valstis,  maksās krietni mazāk nekā, piemēram, Vācija un Lielbritānija. Taisnības labad gan jāmin, ka, būdams Eiropā, Tramps savā uzrunā apliecināja, ka Amerika atbalsta NATO līguma 5. pantu.

 

Jāteic gan arī, ka ik reizi, kad Donalds Tramps nāk klajā ar kādu no saviem piepešajiem paziņojumiem, to pēc tam kādam nākas satīrīt. Tieši  tā brīžiem izskatās arī viceprezidenta Pensa vizīte Igaunijā – neraugoties uz to, ko kuŗo reizi pasaka prezidents, Amerikas valsts turpina saprast, kas ir  NATO kā tāda nemainās, tās turpina saprast, kas ir NATO un kādas ir tiesības un pienākumi tās dalībvalstīm. 

 

Un visbeidzot ‒ nu mēs visi  zinām, ka pērn Krievija Amerikas vēlēšanās iejaucās plaši un efektīvi. Amerikas pilsoņiem nākamās nacionālās vēlēšanas būs pēc gandrīz 15 mēnešiem, un viņi noteikt negribēs dzīvot tādā valstī, kuŗā Krievija atkal var iejaukties.