EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Neticēsim krokodila asarām
129574
Foto: Reuters/Scanpix

Juris Lorencs    15.08.2023

 

 

 

Sausa, birokratiska rakstura informācija, kas parādījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā šī gada 15. martā: “Informācija Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuŗi pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu. 2023. gada 2. septembrī visas Krievijas Federācijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, kļūs nederīgas. Personai, kuŗa vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu, līdz 2023. gada 1. septembrim jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Lai pieprasītu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz pieteikums: brīvas formas iesniegums; pases kopija; dokuments, kas apliecina nokārtotu valsts valodas pārbaudi (līmenis A2, apliecinājums izsniegts, sākot no 01. 02. 2001.) vai dokuments, kas apliecina, ka valsts valodas pārbaude nav jākārto.”

 

Paskaidrojot vienkāršā valodā, daļai Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu, kuri agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kuŗi arī turpmāk vēlēsies pastāvīgi uzturēties Latvijā, būs jāprot latviešu valoda vismaz sarunu valodas līmenī. Atbilstošs polītisks lēmums tika pieņemts pagājušā gada septembrī Saeimā. Valsts valodas prasmi nevajadzēs pierādīt divos gadījumos. Pirmais - ja cilvēks beidzis skolu vai augstskolu latviešu valodā. Otrais - ja ārsts ir konstatējis garīgu atpalicību, kuras dēļ nav iespējams apgūt valodu. Tāpat no pārbaudes atbrīvoti bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, un seniori, kas ir vecāki par 75 gadiem. Pavisam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūtījusi informātīvas vēstules 24 505 Krievijas pilsoņiem, kuŗi patlaban uzturas Latvijā un uz kuŗiem, iespējams, varētu attiekties jaunie likuma grozījumi. Ja viņi neiesniegs atbilstošu pieteikumu līdz šī gada 1. septembrim, tad no 2. septembŗa pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku un līdz 2023. gada 2. decembrim šiem cilvēkiem būs jāatstāj Latvija. Pastāv gan vēl viena iespēja palikt Latvijā- pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai. Tādu var saņemt gadījumā, ja uzturēšanās mērķis Latvijā ir darbs, studijas vai ģimenes apvienošanās. Ja neviens no šiem nosacījumiem neizpildās un vienlaikus cilvēks nevēlas kārtot latviešu valodas eksāmenu, tad viņš Latvijā uzturas nelikumīgi. Un tas gan nozīmē, ka Latviju nāksies atstāt 90 dienu laikā. Cik zināms, līdz augusta sākumam aptuveni 9000 cilvēku vēl nebija nebija pieteikušies valodas pārbaudei. Vai nu nolaidības, vai spītības un arogances dēļ. Vēl citi labāk izliekas par dumjiem, gatavi pat sagādāt atbilstošus dokumentus, lai tikai nebūtu jāmācās latviešu valoda.

 

Var rasties jautājums - kāpēc gan bijušie Latvijas pilsoņi un īpaši jau nepilsoņi savulaik izlēma pieņemt Krievijas pilsonību? Viens no iemesliem ir pavisam banāls - iespēja braukt uz Krieviju un Baltkrieviju bez vīzas. Vēl viens iemesls - Krievijas pensija. Pirms gadiem divdesmit vīrieši Krievijā varēja doties valsts garantētā pensijā 60, bet sievietes - pat 55 gadu vecumā. Tagad pensijas vecums pakāpeniski tiek pacelts arī Krievijā. Bet vislielāko vilšanos piedzīvojuši tie, kuŗi cerēja uz “lielajām” Krievijas pensijām. Vidējā valsts apmaksātā vecuma pensija Krievijā 2023. gadā ir 21 900 rubļi, kas ir tikai 219 ASV dolari jeb 200 eiro. Salīdzinājumam- vidējā pensija Latvijā 2023. gadā ir 527 eiro. Un, lai arī cenu līmenis Krievijā ir nedaudz zemāks nekā Latvijā, maciņš senioriem Krievijā ir ievērojami plānāks nekā Latvijā. Bet ir vēl viena cilvēku katēgorija, kuŗi Latvijas pilsonības vietā izvēlējušies Krievijas pasi. Tie, kuriem nav pieņemama ne Latvijas neatkarība, ne latviešu valoda. Kuŗi grib dzīvot Latvijā- un vienlaikus to ienīst. Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā patlaban dzīvo ap 55 000 Krievijas pilsoņi. Daļa no tiem ir bijušie PSRS armijas virsnieki ar ģimenēm, vēl citi ieguvuši uzturēšanās atļaujas pēc nekustamā īpašuma iegādes. Tomēr lielākā daļa no viņiem ir bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā Latvijā nobalsoja 20 800 vēlētāji. No tiem par Putinu- 19 608 cilvēki jeb 95 %. Tas ir krietni vairāk nekā pašā Krievijā, kur Putinu atbalstīja 78 % no balsotājiem. Tobrīd Ukrainas austrumos jau notika kaŗš, Krievija bija okupējusi un anektējusi Krimu, bet Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi absolūtā vairākumā atbalstīja Putinu un viņa agresīvo, impērisko polītiku. Vai Latvijai viņi ir vajadzīgi? Diezin vai. Tad jau labāk lai brauc uz valsti, kur viņi jūtas gaidīti. Šajās dienās sociālajos tīklos izplatās video, kas nesen ierakstīts  Veļikijnovgorodas pilsētā Krievijā, ap 250 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Alūksnes. Tajā vairākas krievu  ģimenes stāsta, ka esot pārcēlušās uz Krieviju no Latvijas un Vācijas. Cik te viss esot “labi, mājīgi, sirsnīgi”. Viss esot “kā mājās”!

 

Nesmiesimies par šiem cilvēkiem! Var jau būt, ka viņi beidzot atraduši savu sapņu zemi, kur neviens neliek mācīties svešu un netīkamu valodu. Diemžēl tādu kā viņi ir mazākums. 

 

Jo tuvāk nāks 1. septembris un īpaši jau 1. decembris, jo skaļākas būs vaimanas par “cilvēktiesību pārkāpumiem” un “genocidu” Latvijā. Mums jābūt gataviem tam, ka Krievijas un droši vien arī Rietumu medijos parādīsies sižeti ar “nelaimīgiem” cilvēkiem uz Latvijas un Krievijas robežas, kuŗiem “ļaunā Latvija” parāda durvis, liek atstāt valsti, kuŗā šie cilvēki dzīvojuši visu mūžu. Neklausīsimies šajās vaimanās, neticēsim krokodila asarām! Viņiem bija doti vairāk kā trīsdesmit gadi laika, lai saprastu, ka Padomju Savienības vairs nav, bet Latvija ir neatkarīga valsts.


 

Atpakaļ