EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Neskati dāmu no cepures
115989
FOTO: Getty images

Juris Lorencs    23.02.2021

 

 

It kā ikdienišķa ziņa - 11. februārī no Albionas sieviešu cietuma Ņujorkas štatā izlaista kāda Anna Delvija (Anna Delvey). Patlaban pasaule pārņemta ar Covid-19 pandēmiju un ekonomisko krizi, tāpēc šī vēsts neguva īpašu ievērību. Bet pirms gadiem diviem, kad 2019. gada maijā Ņujorkas tiesa skatīja pazīstamās “sabiedrības dāmas”, “salonu lauvas” un “viltus mantinieces” (fake heiress) Annas Delvijas lietu, noteiktās aprindās tā izraisīja pamatīgas tenkas un viļņošanos. Delvija tika apsūdzēta krāpšanā un pakalpojumu zādzībā. Spriedums - vairāki gadi cietumā un naudas sods 24 000 ASV dolaru apmērā. Tāpat tiesa uzlika par pienākumu Delvijai atmaksāt no paziņām izmānītos 200 000 dolarus. Lieta sevišķi interesanta ar to, ka daudzi upuri naudu krāpniecei atdeva labprātīgi, faktiski uzdāvināja. Vai arī aizdeva uz “godavārda”, neprasot parādzīmes. 200 000 dolaru ir tikai aisberga redzamā daļa, zaudējumi, par kuriem cietušie griezušies policijā un kurus izdevies pierādīt. Kā tas iespējams? Izrādās - ir.

 

Patiesais Annas Delvijas vārds ir Anna Sorokina. Dzimusi 1991. gadā Krievijā. Kad meitenei aprit 16 gadu, ģimene pārceļas uz Vāciju. Nedaudz pamācījusies Londonas Dizaina skolā, Anna ierodas Parīzē un atrod darbu modes žurnālā “Purple”. Meitene centīgi apmeklē modes skates un modernās mākslas izstādes, kur “tusiņos” cenšas fotografēt “selfijus” jeb “pašiņus” ar “bagātajiem, skaistajiem un slavenajiem”. Uzņemtos attēlus viņa centīgi izliek sociālajā tīklā “Instagram”, un drīz vien tiek pamanīta. Annu sāk aicināt uz vēl lepnākām pieņemšanām, jaunie paziņas izmaksā restorānus, lidmašīnas biļetes, viesnīcas un ceļojumus. Viss tiek rūpīgi dokumentēts “Instagram” - “es Venēcijā”, “es privātā lidmašīnā”, “es uz jahtas Vidusjūrā”. Cilvēkiem Anna (kas no Sorokinas gluži nemanot jau pārtapusi par Anna Delvey) stāsta, ka esot krievu oligarcha un miljardiera meita, kurai patlaban radušās īslaicīgas grūtības pārskaitīt  savus “kabatas naudas” miljonus no Krievijas uz Rietumiem. Jūs jau zināt, kā bankas tagad pēta, no kurienes nauda… Cita leģenda- Vācijā saņemts mantojums, vēl tikai jānokārto daži papīri… Un viņai tic. Nu, kā var neticēt! Tik liels ir attēlu spēks. Pēc Parīzes Anna iepeld dziļākos ūdeņos. Viņa ierodas Ņujorkā, kur veiklajai krāpniecei izdodas saņemt no kādas bankas 100 000 dolaru lielu kredītu it kā “mākslas galerijas atvēršanai”. Dīvainākais ir tas, ka ar savu izturēšanos, apģērbu un valodu viņa dažās minūtēs spējusi apvārdot bankas darbinieku. Iegūtā nauda gan esot ātri iztērējusies. Annas Sorokinas pēdējās dienas brīvībā jau atgādināja amoka skrējienu- sieviete pārceļas no vienas greznas viesnīcas uz otru, no kuŗām aizbēg, nesamaksājusi rēķinus. Viņu aizturēja pēc maltītes dārgā restorānā brīdī, kad Anna mēģināja izlavīties ārā pa durvīm.

 

Kamēr veiklā mahinatore sēdēja cietumā un gaidīja tiesu, psichologi, mediju eksperti un kriminālisti pētīja “Annas Delvijas gadījumu”. Kāpēc viņai tik viegli noticēja, kāpēc uzķērās uz lētajām makšķerēm? Atbilde ir paradoksāla - tāpēc, ka ārēji šīs makšķeres nepavisam nebija lētas. Tas, ko cilvēki redzēja sociālajos tīklos, bija zīmolu apģērbi, dārgu viesnīcu istabas, Venēcijas kanāli, privātas lidmašīnas un jachtas. 

 

Mēs dzīvojam laikmetā, kad ticam nevis cilvēkam, bet gan virtuālajā skatlogā izliktam un bieži vien mānīgam tēlam. Visbanālākais piemērs ir iepazīšanās portāli, kuŗos reklamētā “prece” ne vienmēr atbilst īstenībai - un tas vēl būtu maigi teikts. Nekas jauns jau tas nav. Visai ikdienišķs noziegums padomju laikos – braši, aizlienētā virsnieka formā tērpušies vīrieši Krimas kūrortos savaldzina vientuļas atpūtnieces “labākajos gados” un izkrāpj no viņām naudu. Atšķirība tikai tā, ka technoloģijas un mērogi kļuvuši pavisam citi.

 

Labā ziņa ir tā, ka krāpniece un “viltus miljonāre” Anna Delvija vismaz neradīja draudus ASV drošībai. Pavisam cita lieta - Marija Butina. Lūk, viņas stāsts. 1988. gadā Sibirijas pilsētā Barnaulā dzimusī daiļava un šaušanas sporta entuziaste ap 2012. gadu sāk bieži ceļot uz ASV, kur uzņem kontaktus ar Strēlnieku asociāciju (National Rifle Association). Kopš 2016. gada viņa jau pastāvīgi uzturas ASV, kur meklē un atrod jaunus paziņas (draugus, mīļākos- kas to lai zin) labējās polītiskajās aprindās. Butina nefotografē slepenus dokumentus, nemēģina iestāties darbā valsts iestādēs vai pētniecības laboratorijās. Viņas ieroči - pievilcība un šarms. Butinu arestē 2018. gada vasarā ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Izvirzītā apsūdzība - darbojusies kā ārvalstu aģente. Tiesā Butina atzīst, ka “piedalījusies sazvērestībā pret ASV” un “rīkojusies pēc Krievijas varas iestāžu norādījumiem”. 2019 gada aprīlī viņai piespriež pusotru gadu ilgu cietumsodu, tomēr jau pēc sešiem mēnešiem atbrīvo un deportē uz Krieviju. Tur Butinu sagaida kā varoni, ieceļ Sabiedriskajā palātā (konsultatīvs iestādījums ar padomdevēja tiesībām), nozīmē par eksperti Krievijas Cilvēktiesību birojā un uztic vadīt programmu Krievijas propagandas TV kanalā “Russia Today”. 2020. gadā Butina izdod “Cietuma dienasgrāmatu”, savas atmiņas par uzturēšanos ASV. Marijas Butinas vārds pazibēja medijos pavisam nesen, februāŗa sākumā, kad viņa sarīkoja piketu pie Latvijas vēstniecības Maskavā. Bijusī aģente protestēja pret “krievvalodīgo žurnālistu vajāšanu Latvijā”. Jauni plāni ir arī Annai Delvijai. Kompānija “Netflix” viņai jau samaksājusi 320 000 ASV dolarus par tiesībām izmantot Annas neparasto dzīvesstāstu seriāla uzņemšanai. Lielākā daļa no šīs summas gan pienākšoties apkrāptajiem upuŗiem. Tikmēr Maskavā esot nopērkams neparasts pakalpojums- iespēja uztaisīt “selfiju” privātas lidmašīnas salonā. Tas nekas, ka lidaparāts sen norakstīts un atrodas lūžņu placī pilsētas nomalē. “Instagram” jau tādas lietas neredz! Jaunas Annas Sorokinas un Marijas Butinas steidz iekarot pasauli. Ak, kā te noder latviešu paruna - neskati vīru (šajā gadījumā- dāmu) no cepures!

 


 

Atpakaļ