Nāves mobilizācija
Sallija Benfelde    11.10.2022

 

 

Mobilizācija Krievijā turpinās, bēgšana arī, un nesen daži no Čukotkas Čukču pussalā pat nelielā laivā devās uz Aļasku. ASV varas iestādes ir ziņojušas, ka divi Krievijas pilsoņi, glābjoties no mobilizācijas, ir piestājušies krastā nelielā pilsētiņā Gembelā. Šo pilsētiņu no Čukču pussalas šķir 58 km, bet bēgļu ceļš pa jūru bijis daudz gaŗāks.

 

Bēgšana masveidā turpinās, un kā mierinājums Krievijas nomalēs un nabadzīgākajos reģionos ģimenēm tiek piedāvāta palīdzība visneticamākajos veidos. Burjatijā mobilizēta vīrieša ģimenei bez maksas tiek izsniegti 10 kubikmetri malkas, bet ziemeļos tālāk dzīvojošas ģimenes var saņemt 20 kubikmetru malkas. Sibirijā, Tuvā, kas tiek uzskatīts par nabadzīgāko Krievijas reģionu, ģimenei tiek solīts dzīvs auns, malka, maiss ar kartupeļiem un milti. Savukārt Sahalīnā par katru mobilizēto ģimenei pienākas pieci, seši kilogrami svaigu zivju, un tādu palīdzību saņemšot 1800 ģimenes. Par šo palīdzību vēsta Krievijas mediji, un pēc neoficiālas informācijas, nabadzīgākajos un nomaļajos Krievijas reģionos tiekot mobilizēts 2,5 reizes vairāk vīriešu, nekā bagātākajos, Maskavā un Sanktpēterburgā. Tiek mobilizēti visi, kuŗus vien var noķert gan mājās, gan darbā, arī uz ielām. Turklāt aprīkojuma, militārās formas, apavu nav vispār vai tie ir pat no piecdesmitajiem gadiem, tādēļ daļai mobilizēto visu nepieciešamo nākas pirkt par savu naudu, un to viņiem pēc tam neatdod.

 

Jāpiebilst, ka mobilizētāji ir izdomas bagāti, jo plāns jāpilda. Tā Vladivostokā tika izmēģināta pavisam „radoša metode”– proti, daudzdzīvokļu ēkā tika ieslēgta ugunsdzēsības trauksmes sistēma, lai iedzīvotāji skrietu ārā no dzīvokļiem un varētu noķert visus mājā dzīvojošos vīriešus. Trauksmes sirēna tika ieslēgta, bet no dzīvokļiem neviens neizskrēja. Neviens! Un laikam lieki piebilst, ka mobilizēti tiek arī cilvēki ar invaliditāti, bez rokas, ar kustību traucējumiem, pusakli. Krievijas iedzīvotāji paši jau atzīst, ka viņi ir tikai lielgabalgaļa, par to raksta neatkarīgie Krievijas mediji, kuŗi emigrējuši, strādā citās valtīs, bet kuŗiem ir palikuši korespondenti un informācijas avoti Krievijā. Tie kuŗiem ir izdevies atgriezties mājās, kaut sakropļotiem, bet dzīviem, stāsta par frontes ikdienu, par to, ko ieraudzījuši Ukrainā: aiz „atbrīvotājiem” paliek iznīcinātas pilsētas un ciemati, nogalināti civiliedzīvotāji un bērni, bet augstāko virsnieku attieksme pret saviem kaŗavīriem ir biedējoša un atklāti nežēlīga. Piemēram, portālā “Meduza” ir kāda Kirila liecība (vārds, protams, mainīts), kuŗš vairākas dienas atradās bēdīgi slavenajā Izjumā. Pēc tam, kad Krievijas artilērija sākusi bliezt pa pašu armijas kaŗavīriem un tikusi dota pavēle doties uzbrukumā, viņš sapratis, ka notiekošais ir absurds un ka tam nav jēgas. Kirils kā pieredzējis kaŗavīrs nav izturējis, iebildis, ka ir patriots, nevis kaut kāda maiņas monēta, kuŗu var bezjēdzīgi izlietot, virsnieks atbildējis: “Jūs esat esi tikai gabals gaļas. Jūs esat jau trešais šī bataljona sastāvs. Ziniet, kur nosprāga pirmie divi sastāvi? Un jūs arī te nosprāgsiet!” Un pavēlējis grupas komandierim: „Sūti savu gaļu uz priekšu!”.

 

Tikmēr piespiedu mobilizācija Krievijā turpinās, un armijas rīcība kļūst aizvien nežēlīgāka, ļoti daudz tiek izmantotas raķetes un artilērija, jo profesionālās armijas gandrīz vairs nav, kaŗavīri ir neapmācīti un ar desmitiem gadu veciem ieročiem. Piemēram, pirmdienas rītā Ukraina vēsta, ka no rīta notikusi Kijivas centra raķešu apšaude, gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, bet ievainoti – vismaz divdesmit. Apšaudēs bojātas gan Tarasa Ševčenko Universitātes gan mūzejs. Masīva raķešu apšaude pirmdien notikusi visā Ukrainā, sprādzieni dzirdami pat Ļvivā, kas atrodas Ukrainas rietumos, apmēram 80 km no Polijas. Ļvivā ir elektrības traucējumi, bet daudzviet austrumu un dienvidu pierobežā tās nav vispār. Jau vairākas dienas notiek smagas apšaudes Zaporižjā, pēdējās diennakts laikā tā apšaudīta ar vismaz 16 raķetēm, ievainoti ne tikai pieaugušie, bet arī 11 nepilngadīgie, viens bērns gājis bojā. Dažu dienu laikā bojā gājuši vairāk nekā trīsdesdesmit cilvēki, cietutušo ir vairāk par simtu. Augsta bīstamība joprojām saglabājas Zaporižjes AES. 

 

Kremlis ir paziņojis, ka par jauno Kreivijas kaŗaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts armijas ģenerālis Sergejs Surovikins. Militārās karjeras sākumā Surovikins dienējis padomju specvienībā Afgānistanā. 1991.gada augusta puča laikā tobrīd 24 gadus vecais kapteinis Surovikins komandēja Tamaņas divīzijas bataljonu, kuŗa sadursmēs ar protestētājiem Maskavas centrā tika nogalināti trīs protestētāji. Surovikinam tika izvirzītas kriminālapsūdzības, un viņš vairākus mēnešus pavadīja apcietinājumā, taču Maskavas prokuratūra apsūdzības atcēla, norādot, ka Surovikins “pildījis komandieŗu pavēles”. Surovikins piedalījies bruņotajā konfliktā Tadžikistānā 90.gados un otrajā Čečenijas kaŗā, kas notika pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā. No 2017.gada maija līdz oktobrim Surovikins komandēja Krievijas kaŗaspēku Sīrijā. Citiem vārdiem sakot, Krievija Ukrainā plosās aizvien nežēlīgāk un, lai gan ukraiņu kaŗavīri lēnām atbrīvo vienu territoriju aiz otras, Putina režīms ir nolēmis izrēķināties ar Ukrainu, cik vien tas vispār iespējams, nerēķinoties ar sekām Krievijai.

 

Pēc sprādziena un ugunsgrēka uz Krimas (Kerčas) tilta – tilta, kas bija Putina lepnums un prieks, Krievija ir paziņojusi, ka tas ir Ukrainas veikts terrorakts. Amerikāņu fantastikas autors Stīvens Kings, kuŗš jau kopš kaŗa sākuma Ukrainā ir paudis tai atbalstu, pēc šī Kremļa paziņojuma, ierakstīja tviterī: “Pēc deviņu mēnešu slepkavošanas, pēc daudziem mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanas gadījumiem un pilsētu pilnīgas iznīcināšanas, krievi nosauc sprādzienu uz tilta par terroraktu. Tas ir neiedomājami!” (Oriģinālā šis ieraksts gan nav tik literārs: “After nine months of killing and in many cases torturing civilians; after razing whole towns; the Russians call blowing up a bridge "terrorism." That takes the fucking cake.”) 

 

Jebkuŗā gadījumā – kaŗš vēl nesīs daudz upuŗu, brīvības cena Ukrainā ir ļoti augsta un nežēlīga, un pēc sprādziens uz tilta, kas Putinam neapšaubāmi bija kā spļāviens sejā, slepkava atriebsies vēl skarbāk. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts pēc Kijivas apšaudēm un bombardēšanas 10. oktobrī sacīja: „Krievijas uzbrukumu Kijivai mērķis ir radīt maksimāli daudz cilvēku ciešanas. Krievijas uzbrukumu mērķis ir Kijivas pilsētas centrs laikā, kad lielākā daļa cilvēku būtu ielās, uzbrukums Kijivai ir Kremļa reakcija uz sprādzienu uz Kerčas tilta.” Viņš arī piebilda: „Pēdējos mēnešus Krievija ļoti taupīja savas precīzās raķetes. Šodien (10. okt. – aut.) izlietoja minimums 100 (ne)precīzās raķetes bez jebkāda militāra efekta. Tāpēc nav šaubu, kurš deva pavēli uzbrukumiem un kuram Krimas tilts bija ļoti svarīgs.”