Mūsu brīvības un dzīvības cena – mediji
Sallija Benfelde    14.04.2020

 

 

“Jautājums ir par to, kas Krievijai (tai skaitā Ķīnai) ir vajadzīgs. Tās vēlas nostiprināt vai atgūt savu lielvalsts statusu un jūt, ka Rietumu demokratijas ir šī statusa apdraudējums. Īpaši tas ir Krievijas gadījumā, jo Krievija ir ekonomiski vāja, bet vēlas šo vājumu kompensēt ar dažādiem citiem veidiem – tai skaitā militāru varu. Tas nozīmē, ka NATO aliance un Eiropas Savienība patiesībā Krievijai neļauj ieņemt to vietu, kur Kremlis vēlētos sevi redzēt pasaules polītikā. Tādēļ viņi darīs, ko var, lai šķeltu NATO un Eiropas Savienību. Šajos apstākļos, kad mums uzbrūk pandēmija (tāda, kāda nav redzēta kopš 1918. gada), Krievija var arī izmantot dažādas informācijas technikas, lai mēģinātu viest šaubas Rietumu demokratijās par to, kādā veidā mūsu demokrātiskās valdības ar šo pandēmiju tiek galā. Tas tad noved pie tā, ko prezidents kādreiz ir saucis par kognitīvo kaŗu. Nav vairs runa par informācijas kaŗu, kuŗā piemin faktus vai melus un tad tos var apstrīdēt vai izskaidrot. Kognitīvajā karā ir runa par attieksmes izmaiņu, un šī attieksme tiek izmainīta tā, ka Rietumu demokratijas nekam neder un ir vajadzīga spēcīga roka (tāda, kāda ir, piemēram, Kremlī). Ir vajadzīgs vadonis, kas ar to visu tiek galā, un faktiem uzticēties nedrīkst vispār,” nesen intervijā raidījumā “Pasaule kabatā” sacīja Valsts prezidenta padomnieks Nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

 

Mediji, sociālie tīkli un vārda brīvība

 

Protams, cilvēki informāciju iegūst ne tikai no medijiem – daudz viedokļu, pārpublicējumu un diskusiju var atrast sociālajos tīklos. Savu viedokli paust ir atļauts katram, kuŗš to vēlas, kamēr vien netiek pārkāpti galvenie Rietumu sabiedrības principi. Izmantojot dažādus sociālos tīklus, arī Facebook, cilvēki organizē domubiedru grupas, publicē blogus vai reklāmas. Slavenie influenceri reklamē savu dzīvesstilu, pelnot ar kāda produkta reklamēšanu, kas palīdzējis viņiem kļūt jaunākiem, veselīgākiem, skaistākiem vai justies labāk. Jebkuŗā gadījumā nav tik viegli atšķirt reklāmu no patiesiem faktiem pat ikdienas līmenī. Vīrusa izraisītās krizes laikā to izdarīt ir vēl grūtāk, jo pamīšus ar oficiāli apstiprinātiem uztura bagātinātājiem un vitamīniem, arī sportošanu ierobežotos apstākļos, ik pa laikam parādās dažādi „brīnumlīdzekļi” un it kā ļoti viedi ieteikumi. Joprojām ik pa laikam parādās apgalvojumi, ka šis vīruss tāda gripa vien ir, ka jāatceļ vai jāmazina ierobežojumi, jo ekonomikai taču jāattīstās un tml. Arī Latvijā netrūkst cilvēku, kuŗi acīmredzot savtīgu iemelsu dēļ piedalās šajā publiskās telpas duļķošanā. 

 

Dažbrīd tas ir pavisam pārsteidzoši un grūti saprast, kādi ir paziņojumu nolūki. Talantīgs, populārs, varētu pat teikt – slavens ārsts, profesors – piedalās TV videoklipā, kuŗā kopā ar saviem kollēgām aicina palikt cilvēkus mājās, atgādinot, ka vīruss nav spēle, kuŗu var izslēgt jebkuŗā brīdī, kad to gribas. Šajā videoklipā profesora kollēga aicina vecākus atstāt mājās arī bērnus. Un tas pats ārsts kopā ar citu bijušo ārstu, kuŗš jau sen neārstē cilvēkus, bet nodarbojas ar dažādiem (tiesa gan, ar veselību saistītiem) projektiem, aicina valdību mazināt ierobežojumus, jo tie, lūk, ietekmē bērnu veselību. Proti, ārsti Pēteris Apinis un profesors Andrejs Ērglis vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, premjerministra Artūra Krišjāņa Kariņa un Veselības ministres Ilzes Viņķeles ar iniciatīvu atvieglot noteiktos Covid-19 ierobežojumus. Ārsti raksta: “Kāpēc mēs aicinām jūs pieņemt šādu lēmumu?

 

Trešdaļa bērnu Latvijā sirgst ar adipozitāti vai arī viņiem ir liekais svars. Vairāk nekā puse Latvijas bērnu ikdienā (pirms Covid-19 pandēmijas) nepietiekami nodarbojas ar sportu un fiziskām aktīvitātēm. Šobrīd ir daudz publikāciju par karantīnas negātīvo ietekmi uz sabiedrības psichisko veselību. Fiziskas aktīvitātes ir ne tikai bērnu fiziskās veselības jautājums, bet arī bērnu kognitīvās attīstības jautājums, tās novērš iespējamu psichisku spriedzi, ilgstoši atrodoties vienveidīgā vidē, un iespējamu vardarbību mājās.” Ārstu rakstītajam varētu piekrist un, starp citu, gan mediķi, gan valsts vadītāji aicina cilvēkus doties pastaigās svaigā gaisā, uzmanoties no kontakta ar citiem cilvēkiem. Internetā var atrast dažādu sportisktu un fiziski aktīvu cilvēku padomus un demonstrējumus, kā vingrot mājās vai brīvā dabā. Par organizētām sporta nodarbībām gan jāteic, ka joprojām nav pavisam droši zināms, cik ilgi vīruss ir aktīvs uz virsmām un dažādās vidēs. Tādēļ pagaidām, kamēr saslimušo skaits Latvijā turpina lēni, bet stabili kāpt un kamēr nav droši zināms, kādas ir vīrusa īpašības, saprātīgāk tomēr būtu likteni neizaicināt. Un, jā – dažādu sporta kompleksu īpašniekiem sporta atlikšana uz vēlāku laiku nes milzīgus zaudējumus. 

 

Joprojām tīklos klejo arī kāda, Latvijā ražota, „brīnumūdens” reklāma. Tie, kuŗi apgalvo, ka tāda vīrusa nav, gan ir pamanījušies nozust, toties parādās sociālo tīklu ikdienas lietotāji, kuŗi aizvainotā tonī apgalvo, ka netic nevienam un ka visi melo, jo, lūk, viņiem (jebkuŗu valdību ieskaitot) ir savi slepenie plāni. To lasot, gribas sacīt, ka Krievijas kognitīvais kaŗš diemžēl ir veiksmīgāks nekā mums to gribētos atzīt.

 

Jā, arī mediji ir dažādi, tomēr kopumā tie manuprāt ir uzticamāks ziņu avots, ja neskaita dzelteno presi un tos, kuŗu īpašniekiem ir gluži vienalga, kas notiek, ja vien viņi var gūt peļņu.

 

 

Atbalsts medijiem: vai atbalstīti tiks arī diasporas mediji?

Par mediju zaudējumiem un darbības apdraudējumu mūsu laikraksti jau ir rakstījuši. 7. aprīlī Latvijas valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM), Mediju polītikas konsultatīvās padomes un NEPLP izstrādātos mediju atbalsta pasākumus, to īstenošanai piešķirot 2 040 928 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai plašsaziņas līdzekļi varētu turpināt operatīvas un kvalitatīvas informācijas nodrošināšanu sabiedrībai Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas laikā. Tātad, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā nacionālās un reģionālās nozīmes satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo telpu, paredzēts atbalsts komerciālo mediju – komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, drukātajiem medijiem un komerciālajiem interneta ziņu portāliem – darbības nepārtrauktībai un kapacitātes stiprināšanai 2 040 928 eiro apmērā:

- 599 492 eiro atbalstam drukātās preses un komerciālajiem interneta ziņu portāliem;

- 223 737 eiro (mēnesī) atbalstam abonētās preses izdevumu mēneša piegādes izmaksām ārkārtējās situācijas laikā;

- 217 699 eiro (mēnesī) atbalstam elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu mēneša apraides izmaksām ārkārtējās situācijas laikā.

 

Viens miljons eiro piešķirts Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus Covid-19 krizes pārvarēšanā un valsts informātīvās telpas drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

 

Papildus valdība noteikusi, ka mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām KM un NEPLP būs jāveic aprēķini un jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par Covid-19 ārkārtējās situācijas ietekmi uz sabiedrisko mediju financiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

 

Vai no KM Mediju atbalsta fondam (MAF) paredzētajiem gandrīz 600 tūkstošiem eiro kāds eiro tika atvēlēts arī diasporas medijiem?

 

Jautājām KM un saņēmām atbildi no ministrijas Mediju polītikas nodaļas vadītāja Kristera Pļešakova: “Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursus sabiedrībai nozīmīga satura veidošanā, kā arī abonētās preses piegādes un apraides izmaksu atbalstam administrēs Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), konsultējoties ar Kultūras ministrijas Mediju polītikas konsultatīvo padomi, KM noteiks atbalsta piešķiršanas kritērijus un sadarbībā ar SIF izstrādās konkursu nolikumus. Savukārt konkursa nolikumus apstiprinās SIF padome.

 

Tātad skaidrības šobrīd vēl nav, vai diasporas mediji atbalstu saņems.

 

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) jau 8. aprīlī visām lemšanā iesaistītajām pusēm nosūtīja vēstuli “Par diasporas mediju atbalstu saistībā ar Covid-19 krizes ietekmi”. Vēstulē, ko parakstījusi ELA Prezidija priekšsēdē Elīna Pinto, sacīts: 

1) ELA atbalsta kultūras ministra un valdības centienus nodrošināt ārkārtas situācijai atbilstošu atbalstu Latvijas mediju nozarei, izdevumiem un profesionāļiem, tā gādājot par Latvijas mediju telpas izturētspēju un pienesumu krizes pārvarēšanai visā Latvijas sabiedrībā, t.sk. ar diasporas informēšanu un iesaisti. 

2) ELA ieskatā, lai uzturētu un stiprinātu Latvijas informatīvo telpu, ir būtiski arī diasporas medijiem piemērot krizes risinājumus un atbalsta mechānismus. 

 

Saskaņā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra datiem, diasporas mediji ir viens no būtiskiem informācijas avotiem diasporas kopienās, kas turklāt bauda augstu uzticēšanās pakāpi. Diasporas mediji ir neatņemama daļa no Latvijas informācijas telpas pasaulē, krizes apstākļos ar augošu auditoriju, lomu sabiedrības informēšanā un līdz ar to ar augošām prasībām par noturīga, kvalitatīva satura gatavošanu un izplatīšanu diasporā un Latvijā. Diasporas mediju izturētspēja un ilgtspēja ir nozīmīga gan augstāk minēto motīvu dēļ, gan arī hipotētisku valsts stratēģisko apdraudējumu kontekstā, mobilizējot diasporas kopienas Latvijas labā un tās interešu starptautiskai aizstāvībai. 

 

Atbilstoši Diasporas likuma 2.pantam atbalsts diasporas medijiem ļaus stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, gādāt par diasporas un mobilo Latvijas piederīgo informēšanu un iesaisti saistībā ar krīzi un tās seku mazināšanu, dezinformācijas mazināšanu, kā arī diasporai arī šajos apstākļos dot situācijai pielāgotu informāciju par iespējām sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības veselības, saliedētības, informētības, pilsoniskās līdzatbildības, kultūrtelpas un tautsaimniecības attīstībā.

 

Līdz ar to atkārtoti aicinām diasporas medijus līdztiesīgi iekļaut vienotā atbalsta un attīstības ietvarā ar citiem Latvijas medijiem, kuru vidū diasporas mediji ir radniecīgi reģionālajiem medijiem (diaspora kā “piektais novads”). 

 

Arī Kristaps Grasis, diasporas pārstāvis NEPLP padomē, piekrīt ELA prezidija vēstulē rakstītajam un ir atbalstījis tās tapšanu: „Svarīgi nodrošināt, ka nevis Latvijas mediji atspoguļo diasporu un tiem tiek garantēts papildu atbalsts ziņot arī diasporai, bet gan, ka tieši diasporas mediji, kā latviešu mediju pasaules neatņemama sastāvdaļa, paši tiek stiprināti šajos visiem grūtajos laikos”.

 

Atliek vien cerēt, ka visas jautājuma risināšanā iesaistītās institūcijas darbos apliecinās, ka diaspora ir neatņemama Latvijas tautas daļa.

 

 

No redakcijas.

Redakcija no sirds pateicas PBLA par vienreizējo piešķīrumu laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija atbalstam 1000,- eiro apmērā! Līdz ar to tika ietaupīts viena mēneša honorāru fonds abām minētajām diasporas avīzēm – BL digitālajai un Laiks – drukātajai. Ir patīkami turpināt darbu, šai sarežģītajā laikā, sajūtot atbalstu – kā morālu, tā arī materiālu.

 

Paldies arī visiem Jums, cienījamie lasītāji, kas ar savām abonentu maksām nodrošināt laikrakstu iznākšanu!

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem