Maskava ir gatava izspēlēt pilsonības kārti Igaunijā un Latvijā
Paul Goble (Tulkojis Pēteris Bolšaitis)    07.10.2014

 

Stauntonā 28. septembrī. Tāpat kā jau notika Ukrainā, Maskava atkal gatavojas izspēlēt pilsonības kārti, bet šoreiz Igaunijā un Latvijā. Šādi tā domā saduļķot ūdeņus jautājumā, kas ir „krievs” un tālab Vladimira Putina „krievu pasaulei” piederīgs, lai Maskava zinātu viņus aizsargāt neatkarīgi no tā, vai viņi paši šādu aizsardzību vēlas.

 

Ukrainas gadījumā Krievijas valdība dažādās reizēs pēdējo sešu mēnešu laikā  pie „krievu pasaules” ir pieskaitījusi, „Krievijas Federācijas pilsoņus”, „etniskus krievus neatkarīgi no viņu pilsonības”, „krievvalodīgos” un citus neatkarīgi no viņu etniskās piederības, mātes valodas vai pilsonības.

 

Tagad, pakāpeniski pastiprinot spiedienu pret Baltijas valstīm, Maskava atkal lieto ļoti elastīgu „Krievu pasaulei piederīgo” definīciju. To ir svarīgi saprast un atzīt, lai Baltijas valstis un to atbalstītāji spētu atvairīt Maskavas centienus destabilizēt šo valstu valdības vai citādi tām uzbrukt.

 

Nadežda Jermolajeva rakstā ar virsrakstu „Liels skaits Latvijas iedzīvotāju pieņem Krievijas pavalstniecību”, kas parādījās pagājušajā nedēļā izdevumā  Rosijskaja Gazeta,  rāda virzienu, kādā Krievijas valdība rīkojas, un lokano Putina „krievu pasaules” jēdzienu, ko tā izmanto, lai noteiktu, kas tai ir piederīgs.

 

Vērtīgi ir uzzināt, lai gan tas droši vien nebūs bijis Jermolajevas nodoms, vadlīnijas, kuŗām Baltijas valstu valdībām un to atbalstītājiem Eiropā būtu jāseko, lai neļautu Kremļa vadonim ūdeņus saduļķot tādā mērā, ka kļūtu neiespējami pretoties viņa agresijai.

 

Jermoljevas ieskatā „katrs piecdesmitais Latvijas iedzīvotājs ir Krievijas pilsonis” un šis skaitlis ar katru gadu pieaug. Viņa apgalvo, ka eksperti šajā jautājumā norādot, ka tiklab Latvijas pilsoņi, tā nepilsoņi piesakoties uz Krievijas pavalstniecību. Viens no šiem ekspertiem teicis, ka „par to Latvijas valdībai derētu padomāt”.

 

Daži Krievijas  pilsonību pieņemot  aiz tīri praktiskiem apsvērumiem: pensionēšanās vecumu Latvijā paaugstina, un, mainot pavalstniecību, cilvēki, var pensiju iegūt agrāk. Bet tas nav vienīgais apsvērums. Lielākais to ļaužu skaits, kuŗi pieprasa Krievijas pavalstniecību, norāda Jermolajeva, dzīvo Latgalē, „trūcīgākajā reģionā valsts austrumos”. 

 

Jermolajeva uzrāda statistiku, ka 13%  Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi. Kopā tas ir 288 000 personas. Vairākums šo cilvēku ieradušies Latvijā Padomju Savienības okupācijas laikā un tāpēc uz starptautisku likumu pamata nekvalificējas  automatiskai  pavalstniecībai.

 

Daudzi no šiem ļaudīm ir Latvijai lojāli, bet jūtas aizvainoti, ka viņiem jāpiesakās uz pilsonību un jānokārto pieprasītie valodas un vēstures eksāmeni. Dīvainā kārtā tie ir reģiona „visprivilēģētākie cilvēki”, jo var brīvi ceļot pa Eiropu un bez vīzas arī uz Krieviju.

 

„Kaimiņvalstī Igaunijā,” Maskavas žurnāliste stāsta, „nepilsoņu skaits ir mazāks nekā Latvijā – tikai 7 procenti iekļaujas šajā katēgorijā. Toties Krievijas pilsoņu skaits ir lielāks – arī 7 procenti, pēc Baltijas Sabiedrisko zinātņu institūta datiem.

 

Šo atšķirību iemesls, Maskavas žurnāliste skaidro, ir dažādie lēmumi, ko abās valstīs pieņēma pag. gs. 90. gados. Tiem ir bijušas nozīmīgas sekas: Igaunijā nav „spēcīgas un neatkarīgas krievvalodīgo partijas”, bet Latvijā tāda ir.