Lielo vēlēšanu gads
Sallija Benfelde    17.01.2024

 

 

 

Kaŗš Ukrainā turpinās, un jau ne reizi vien ir rakstīts un runāts par to, ka neviens pašlaik nevar prognozēt, kad tas beigsies. Krievijas Federācija militārajam un represīviem pasākumiem paredzētajiem izdevumiem šogad plāno iztērēt gandrīz 40 procentus no sava gada budžeta. Turpinās arī Izraēlas un “Hamās” kaŗš, spriedze nav mazinājusies starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šogad arī notiks trīs “lielās vēlēšanas”, kas būtiski ietekmēs šos kaŗus un daudzviet valdošo spriedzi: prezidentu vēlēšanas Krievijā un ASV, un Eiroparlamenta vēlēšanas, arī Pārstāvju palātas un vietējo deputātu vēlēšanas Baltkrievijā. Krievijas un Baltkrievijas vēlēšanu rezultāti patiesībā ir zināmi jau tagad. Neatkarīgi no tā, kā vēlētāji balsos, ir skaidrs, ka agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 17.  martā tiks ievēlēts vēlreiz. Arī totalitārajā Baltkrievijā 25. februārī tiks ievēlēti tikai diktatoram Lukašenko vajadzīgie cilvēki – pēdējā gada laikā ir grozīti daudzi un pieņemti arī jauni likumi, lai nostiprinātu Lukašenko varu un vēlēšanas padarītu par formālu pasākumu. Arī represijas joprojām pastiprinās.

 

5. novembrī notiks ASV prezidenta vēlēšanas, un tajās atkārtoti plāno piedalīties bijušais prezidents Donalds Tramps un pašreizējais ASV prezidents Džozefs Baidens. Eksperti Trampa ievēlēšanu vērtē skarbi, sakot, ka Trampa iespējamā atgriešanās Baltajā namā padara nākamo gadu par potenciāli sprādzienbīstamu globālajā polītikā, kā arī par pārbaudījumu demokratijas noturībai. Vēl vairāk, piemēram, CNN saka, ka Eiropa baidās no Trampa, bet Eiropas polītiķi atceras Trampa 2020. gadā Eiropas Komisijas priekšsēdētajai Ursulai Laienai sacīto kādā privatā sarunā, ka NATO neiejauksies un neko nedarīs, ja Krievija iebruks Baltijas valstīs. Vēlāk šī saruna kļuva  zināma plašāk, un daudzi polītiķi teic, ka Tramps savus uzskatus nav mainījis. Jautājums numur viens, protams, ir Ukraina, kuŗai šobrīd ļoti nepieciešams atbalsts. Tas daļēji ir saistīts ar ES nespēju — pateicoties Ungārijas obstrukcionismam — decembŗa vidū vienoties par 50 miljardu eiro finansiālās palīdzības paketi uz pieciem gadiem. Un to vēl papildināja ASV Kongresa nespēja apstiprināt ASV atbalstu Kijevai 61 miljarda doaāru apmērā.   Turklāt nav skaidrs, kā Kongress varētu rīkoties 2024. gadā. Un kā prezidenta kandidāts Tramps par saviem plāniem runā pretrunīgi - palīdzēt Ukrainai, solot gan  pārtraukt minēto palīdzību , solot gan "dot viņiem vairāk, nekā viņi jebkad ir dabūjuši". Ja Ukraina kaŗu zaudēs, agrāk vai vēlāk Krievija uzbruks atkal, un pat ļoti ticami, ka tās būs Baltijas valstis. Arsēnijs Jaceņjuks, Ukrainas eksperemjers, savā blogā 2. janvārī rakstīja: “Šodien notika viens no vismasveidīgākajiem raķešu triecienuzbrukumiem pasaules vēsturē. Slepkavu valsts, ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle Krievija uzbruka Ukrainai, kas ir viena no Eiropas valstīm, kandidē kļūt Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti un ir viena no valstīm, kas izveidoja ANO. Krievija uzbruka Eiropas valsts galvaspilsētai un vēl citām Ukrainas pilsētām. Un ko es redzu pasaules medijos? Informācija par barbariskajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai nav mediju pirmajās lapās un lielāko tiesu ir vien ir informācija dažās rindiņās. Skaidrs, ka pasaule dzīvo savu dzīvi. Bet nav saprotams, kā var tā dzīvot. Un uz to arī cer diktatori un kaŗa noziedznieki, tādi kā Putins. Un tieši pret to mums ir jāvēršas. Mūsu cīņa par izdzīvošanu ir cīņa par cilvēces izdzīvošanu, par brīvas, nevis verdzībai pakļautas cilvēces izdzīvošanu”.

 

Protams, Latvijas pilsoņi nebalsos Krievijas, ASV un Baltkrievijas vēlēšanās. Tiesa gan, latvieši, kuŗi ir gan ASV, gan Latvijas pilsoņi, varēs balsot gan ASV, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un, neapšaubāmi, tikai mūsu, Latvijas pilsoņu ziņā ir attieksme pret Eiropas Savienību, piedalīšanās jūnija vēlēšanās un izvēle, par ko balsot. Protams, Latvijā tas ir vienkāršāk, jo nav jābrauc ļoti tālu uz vēlēšanu iecirkņiem.  Tātad, 8. jūnijā notiks Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas, kuŗās varēs piedalīties visi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, neatkarīgi no tā, kurā valstī un kontinentā dzīvo. Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 51 procents balsstiesīgo vēlētāju, bet Latvijā – 33,53 procenti. Eksperti teic, ka EP vēlēšanās šogad plašāku atbalstu nekā iepriekš varētu gūt eiroskeptiķi un galēji labējie polītiskie spēki. Ar vārdu sakot, „lielo vēlēšanu” rezultātu un to seku prognozes nav mierinošas.

 

Visu minēto iemeslu dēļ šogad Eiroparlamenta vēlēšanas un balsotāju izvēle ir ļoti svarīga, tāpat kā ir svarīgi, lai piedalītos vairāk pilsoņu. Jo Eiropas Savienības lēmumi, kas saistīti drošības jautājumiem, būs ļoti svarīgi arī Latvijai. Daudzi polītiķi, kā parasti, solis zelta kalnus, ja viņus ievelēsim aizmirstot vai izliekoties nezinot, ka Eiroparlaments nepieņem lēmumus par Latvijas algām vai par to, cik maksā maize vai desa veikalā, jo tas atkarīgs no katras valsts ekonomikas un iespējām, ko nereti nosaka pašu pilsoņu attieksme un izpratne par vietējiem jautājumiem. Pavisam aplama, Latvijai pat kaitīga ir nostāja, kas jau brīžiem izskan no dažiem polītiķiem, proti, mēs rūpēsimies par Latviju un nevis par Eiropu. Tā faktiski Latvija tiek nolikta pret Eiropu un atgādina Putina nostāju, ka Eiropa ir slikta un nepareiza. Patiesībā tas ir absurds, tā netiešā veidā padarot Eiropu par ienaidnieku. Turklāt kandidēs arī polītiķi, kuŗi vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā runāja par to, ka jādraudzējas ar Krieviju, ka tas ir izdevīgi utt. Tagad, protams, par to viņi klusē, runā par to, kā glābs Latviju un latviešus, bet nav nekāda pamata domāt, ka savus uzskatus par Krieviju viņi ir mainījuši. Tādēļ katra pilsoņa balss, kuŗš ir īsts patriots, šajās Eiroparlamenta vēlēšanās ir svarīga.