Lielā darvas karote
Sallija Benfelde    12.09.2023

 

 

 

Nereti, runājot par Igauniju un tās sasniegumiem, Latvijā bieži izskan skumja nožēla, sakot, ka igauņi gan prot visu darīt labāk nekā latvieši, un ekonomikas attīstībā, tāpat arī citos jautājumos ir mūs apsteiguši. Arī valsts valoda – igauņu – tur nekad, arī okupācijas laikā, nav bijusi pabērna lomā. Latvieši jau toreiz bija labi iegaumējuši, ka Igaunijā krievu valodā nav vērts neko jautāt, jo gandrīz nekad vai nu vispār nesaņems atbildi, vai tā būs pavisam aplama. Arī Igaunijas ceļi vienmēr tiek slavēti, un lielais jautājums līdz šim ir bijis, kā viņiem izdodas tik labas kvalitātes ceļi, ja Eiropas fondu finansējumu saņem arī Latvija, bet ceļu kvalitāte bieži ir bēdīga?! Tie, kuŗi bijuši ekskursijās uz Igauniju, apgalvo, ka pilsētas, it īpaši Tallina, ir īstas mūsdienu Eiropas pilsētas labākajā nozīmē. Tiesa gan, tie, kuŗi Igaunijā mācās vai strādāt, reizēm teic, ka igauņi, savukārt, mēdzot teikt, ka Latvijā gan neesot tādu problēmu kā pie viņiem.

 

Nesen kopā ar draugiem nolēmām doties ekskursijā uz Pērnavu, pilsētu Igaunijas dienvidos pie Baltijas jūras. Pērnava ir kūrortpilsēta kopš 1838. gada. Igauņi par savu pilsētu saka, ka šai viduslaiku pilsētai piemīt vieglprātīga un romantiska dzirksts. 2020. gada  rudenī Pērnava tika atzīta par Baltijas jūras valstu ilgtspējīgāko galamērķi. 

 

Ceļā uz Pērnavu pārliecinājāmies, ka stāsti par labajiem ceļiem Igaunijā ir patiesi. Pērnavā dienas laikā paspējām izstaigāt vecpilsētu un bijām patīkami pārsteigti par gaumīgi un kvalitatīvi atjaunotajām koka ēkām. Braucot ārā no pilsētas, ceļš veda cauri kvartāliem ar vienstāva un divstāvu koka ēkām, kuŗas arī gandrīz visas bija atjaunotas un sakoptas. Protams, kafejnīcā, pusdienas pasūtinājām angļu valodā. Arī ceļu, kā visātrāk aiziet līdz vecajai pilsētas daļai, vaicājām angļu valodā un visur sastapām laipnu un saprotošu attieksmi. Ar vārdu sakot, braucot prom no šīs pilsētas nolēmām, ka ir vērts atgriezties Igaunijā nākamajā vasarā apmeklēt vēl kādu kaimiņu zemes pilsētu.

 

Tādēļ jo šokējošāks ir ar Igaunijas premjeri Kaju Kallasu saistītais skandals, kas uzvirmoja augusta izskaņā. Līdz šim Kallasa bija ļoti populāra ne tikai Igaunijā, par viņu runāja kā par jaunās paaudzes Reformu partiju pārstāvošo polītiķi. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR paziņoja, ka Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīram Arvo Hallikam daļēji piederošais loģistikas uzņēmums “Stark Logistics” turpina darbību Krievijā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzņēmums tur nopelnījis vairāk par miljonu eiro. Kā zināms, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa iepriekš asi kritizējusi uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar Krieviju. Sarunā ar igauņu sabiedrisko mediju ERR Kallasa norādīja, ka viņas vīram Arvo Hallikam daļēji piederošais uzņēmums neveic darījumus ar Krievijas klientiem un ka  viņa ir pārliecināta, ka vīram piederošie uzņēmumi nerīkojas amorāli, taču sīkākus komentārus viņa atteicās sniegt. Vēlāk uzņēmuma “Stark Logistics” izpilddirektors plašsaziņas līdzekļiem nosūtītā rakstiskā komentārā paziņoja, ka uzņēmums šogad septembrī pārtrauks pārvadājumus uz Krieviju.  Savukārt laikraksts  ziņoja, ka “Stark Logistics” ieņēmumi no darbības Krievijā 2022. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, bet šogad – gandrīz 475 000 eiro. Uzņēmums medijiem vairākkārt norādījis, ka runa esot bijusi vien par dažiem sūtījumiem no Krievijas, palīdzot tur esošajam Igaunijas uzņēmumam “Metaprint” slēgt ražotni. “Metaprint” Krievijas partneŗuzņēmuma jaunākais gada pārskats gan nerada iespaidu, ka uzņēmums būtu plānojis darbību slēgt. Tieši otrādi – to bija plānots paplašināt, vēstīja laikraksts. Pretrunas uzņēmuma sacītajā un Kallasas apgalvojums, ka vispār viņa par vīra biznesu neko nezina, jo viņi mājās par to nerunājot, izraisīja asu reakciju. Parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas frakcijas ārkārtas sanāksmē tika nolemts sākt sarunas ar citām partijām par neuzticības izteikšanu Kallasai. Partijas ieskatā skandāls izraisījis valdības krizi un būtiski kaitējis valsts reputācijai, bet  opozīcijā esošās partijas “Tēvzeme” līderis Urmass Reinsalu paziņoja, ka Kallasai vajadzētu atkāpties nekavējoties. Savukārt Igaunijas premjērministre Kaja Kallasa publiski atvainojusies par to, ka viņas vīram daļēji piederošais uzņēmums turpināja darbu Krievijā arī pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viņa arī pavēstīja, ka demisionēt negrasās. Kallasas vīrs sev piederošās uzņēmuma daļas jau ir pārdevis. Reformu partijas valde savā sēdē atbalstīja premjēres atrašanu amatā. Turklāt Kallasa  teica, ka šoruden, kad beigsies viņas pilnvaru termiņš Reformu partijas priekšsēdētājas amatā, viņa plāno uz šo amatu kandidēt atkārtoti.

 

Tikmēr Igaunijā pagājušajā nedēļā veiktajā aptaujā vairāk nekā divas trešdaļas respondentu norādīja, ka premjerministrei Kajai Kallasai vajadzētu atkāpties no amata, turklāt šādi domājošo pilsoņu skaits ar katru nedēļu aug, vēstīja Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR, atsaucoties uz pētījumu kompānijas “Norstat” jaunākās aptaujas rezultātiem. 

 

Neapšaubāmi, skandals ar Igaunijas premjeri met nopietnu ēnu uz valsts reputāciju un liek vaicāt, kā polītiķe, kuŗa atbalsta Ukrainu tās cīņā par savu brīvību un neatkarību un kura nosoda uzņēmējus, kuŗi turpina sadarboties ar Krieviju, arī tad, ja šie Krievijas uzņēmumi nav sankcionēto sarakstā, var attaisnot sava vīra uzņēmuma darbību? Tas, ka vīrs savas uzņēmuma daļas tagad jau pārdevis, drīzāk liek domāt, ka uz to pamudināja skandals, nevis principiāla nostāja. Protams, par premjēres aplikšanu vai nepalikšanu amatā lems Igaunijas polītiķi un nākamajās vēlēšanās to darīs arī iedzīvotāji, tomēr notiekošais liek domāt par to, cik patiesi reizēm ir polītiķi un cik īsta ir viņu morāle? Un, protams, tos pašus jautājumus bieži pelnījuši arī Latvijas polītiķi, kuŗi nereti skaisti un pareizi runā, kritizē citus, bet paši rīkojas pēc pavisam citiem kritērijiem. Un nav tā, ka vēlētāji nekad neko neredz un nesaprot.