Ļaunuma apokalipse
Sallija Benfelde    12.06.2023

 

 

 

 

1943. gadā nacistu reihsfīrers Heinrichs Himlers savā vēstulē toreizējam Ukrainas komisāram pirms hitleriešu kaŗaspēka atkāpšanās rakstīja: “Mums aiz sevis jāatstāj izdedzināta zeme, nogaliniet visus, arī dzīvniekus.”

 

Acīmredzot Putins un viņa kliķe ir centīgi hitleriešu skolēni, rūpīgi apguvuši viņu metodes un domāšanas veidu. Patiesībā “izdedzinātās zemes” polītiku Krievija ir izmantojusi un izmanto jau sen, ne tikai Ukrainā, tāpat kā visa dzīvā nogalināšanu. Jau drīz pēc plašā mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā publiski parādījās fotografijas, ar kuŗām “atbrīvotāji” lepojās – nogalināti mājdzīvnieki, nogrieztām ķepām, pienagloti pie šķūnīšiem vai kāpnēm. Īpašu populāritāti pagājušajā gadā ieguva Krievijas valstij piederošā kanala “Russia Today” (RT) televīzijas raidījumu vadītāja Antona Krasovska paziņojums, ka ukraiņu bērni ir jānoslīcina vai jāsadedzina. Uz brīdi pat it kā izraisījās skandals, Krasovski uz laiku atstādināja no darba, bet vēl pēc kāda laika viņš atgriezās it kā nekas nebūtu noticis. Nesen, agrā 6. jūnija rītā Krievijas armija uzspridzinājusi uz Dņepras upes esošo Kahovkas hidroelektrostaciju (HES), kas atrodas Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos. Applūdināti vismaz 600 kvadratkilometri territorijas, septiņdesmit apdzīvotās vietas, ieskaitot Hersonas pilsētu. Lai saprastu, cik milzīga bija Kahovkas ūdenskrātuve, tad visu trīs Latvijas lielo HES ūdenskrātuvju tilpums kopā nav pat ne puse no Kahovkas. Kā zināms, Dņipras kreisais krasts it Krievijas okupantu rokās, un viņi pat nav mēģinājuši palīdzēt iedzīvotājiem, glābušies paši. Labajā upes krastā, kas ir atrodas Ukrainas kontrolē, notiek glābšanas darbi, palīdz gan paši iedzīvotāji, gan armija un valsts. Glābj ne tikai iedzīvotājus, bet arī mājdzīvniekus. Diemžēl Krievijas armijai uzspridzinot Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu, nogalināti arī vairāk nekā 260 dzīvnieki Nova Kahovkā. Atpūtas parkā “Kazkova dibrova” jeb “Pasaku birzī” mitinājās gandrīz 300 dažādi zvēri, bet plūdos izglābušies vien daži gulbji un pīles, ar skumjām savā Facebook lapā vēsta parka pārstāvji. Applūdinātie apgabali, protams, ir bez elektrības, bez dzeramā ūdens, bez pārtikas un jāglābj tūkstošiem cilvēku. Lielākajai iedzīvotāju daļai nav laivu, viņi glābjas uz māju jumtiem, ja tie vēl ir virs ūdens un ja ūdens vilnis mājas nav sagrāvis. Sociālajos tīklos lasāmi daudzi ieraksti, kuros radinieki vai bērni, kuŗi dzīvo citur, lūdz palīdzēt pensionāriem, tuviniekiem, kuŗiem izdevies paglābties uz māju jumtiem un kuŗi netiek prom.

 

8. jūnijā Hersonas apgabalu apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, satikās ar izglābtajiem cilvēkiem, apmeklēja slimnīcu. Tikmēr okupanti turpina apšaudīt appludinātās territorijas, cenšoties trāpīt glābējiem, ierīko apšaudes posteņus uz māju jumtiem.

 

Notikušais ir ekocīds, tas ir ne tikai kaŗa noziegums, tas ir noziegums pret cilvēci, jo sekas ir neaprēķināmas un katastrofālas. Kahovkas HES nodarītie postījumi ir tik lieli, ka to nebūs iespējams atjaunot,  paziņojis Ukrainas valsts uzņēmums "Ukrhidroenergo". Pēc aizsprosta uzspridzināšanas izskanēja bažas, ka tas varētu apdraudēt Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), jo Kahovkas HES rezervuārs nodrošina ūdens piegādi AES dzesēšanas sistēmai. Kahovkas HES iznīcināšana novedīs pie tā, ka lauki Ukrainas dienvidos jau nākamgad var pārvērsties par tuksnesi, prognozē Ukrainas Agrārās polītikas un pārtikas ministrija. Ministrija lēš, ka pēc Krievijas veiktās Kahovkas HES aizsprosta saspridzināšanas Hersonas apgabalā applūdīs 10 tūkstoši hektaru lauksaimniecības zemju Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā, kā arī vairākas reizes plašākas territorijas okupētajā Dņepras kreisajā krastā. Technogēnā katastrofa apturēs ūdens piegādi 31 lauku apūdeņošanas sistēmai Dņipropetrovskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos. 2021. gadā šīs sistēmas nodrošināja apūdeņošanu 584 tūkstošiem hektaru, kur tika novākti graudaugi un eļļas augi aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, bet 2023. gadā Dņepras labajā krastā darbojas tikai 13 apūdeņošanas sistēmas. Krievijas terrorakts Kahovkas HES faktiski atstājis bez ūdens avota 94% apūdeņošanas sistēmu Hersonas apgabalā, 74% Zaporižjas apgabalā un 30% Dņipropetrovskas apgabalā. Jau neilgi pēc Krievijas īstenotā terrora akta kļuva skaidrs, ka upē nokļuvušas vismaz 150 tonnas mašīneļļas, bet iespējams vēl lielāks šādu ķīmisku vielu piesārņojuma risks. Skaidrs, ka nodarīts neatgriezenisks kaitējums upes un reģiona ekosistēmai, bet tā apmēru varēs precizēt tikai pēc kāda laika. Plūdi un strauji plūstošais ūdens var pārvietot mīnas un sprādzienbīstamu munīciju uz jaunām zonām, kas iepriekš tika novērtētas kā drošas, tādējādi pakļaujot briesmām vairāk cilvēku. Turklāt zem ūdens ir nonākusi gan kanalizācija, gan atkritumi. Īsi sakot, Kahovkā draud ekoloģiskā katastrofa, kas var nest arī slimības, infekcijas, parazītkukaiņu savairošanos, un tas var skart arī kaimiņvalstis.

 

Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) uzspridzināšanas rezultātā Ukraina var zaudēt daudzas Sarkanajā grāmatā ietvertās augu un dzīvnieku sugas, kas ir unikālas tieši dienvidu reģionam, norādīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš uzsvēra, ka pastāv draudi, ka konkrētās Sarkanajā grāmatā ietvertās augu un dzīvnieku sugas vairs nebūs iespējams atjaunot vispār. Hersonas, Mikolajavas, Zaporižjas un Dņepropetrovskas apgabalos jau ir novērojama zivju bojāeja.

 

Marina Daniluk-Yarmolaeva raksta: “Mūsu cilvēkus noceļ no jumtiem, pēc mūsu cilvēkiem peld pat zem artilērijas uguns. Mēs glābjam dzīvniekus, skaidri saprotot, ka tas mazītiņais kaķēniņš, kas pieķēries pie sienas, tie esam mēs visi. Katrs.”

 

Atliek vien piebilst, ka Krievija neievēro un negrasās ievērot neko, pat ne elementāras cilvēcības normas. Tās mērķis ir iznīcināt ukraiņu tautu un padarīt Ukrainas zemi neapdzīvojamu.

 

Tas, ko varam darīt mēs – neļaut sev pierast pie kara Ukrainā kā pie ikdienišķas norises, atbalstīt, cik un kā katrs varam atļauties. Jāteic, ka Latvijas cilvēki tagad atbalsta un ziedo vairāk. "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja Latvijas radio, ka   pēc tam, kad Krievijas okupācijas spēki Ukrainā uzspridzināja Kahovkas HES, un applūda plašas territorijas, Latvijas cilvēku ziedojumi Ukrainai ir pieauguši.