26.01.2021
2021. gada 26. janvārī atzīmējam Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadi. Tieši pirms 100 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās panākt Pirmā Pasaules kaŗa uzvarētāju jeb Antantes Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Italijas, Japānas Augstākās padomes lēmumu par Latvijas atzīšanu de iure, tādējādi Latvijai kļūstot par starptautiski atzītu valsti. Panāktā starptautiskā atzīšana noslēdza ļoti smagu un sarežģītu Latvijas valsts veidošanās procesu. Starpkaŗu periodā 26. janvāris Latvijā bija brīvdiena un svētku diena, ko plaši atzīmēja gan ģimenēs, gan sabiedrībā.
Pirms 100 gadiem pēc neatlaidīgiem Latvijas diplomātu pūliņiem divu gadu gaŗumā Pirmā Pasaules kaŗa uzvarētāji jeb Antantes valstis Lielbritanija, Beļģija, Francija, Italija un Japāna pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisku atzīšanu. Šajā dienā Latvija tika atzīta par starptautisko tiesību subjektu un kļuva par pilntiesīgu un līdzvērtīgu pasaules valstu saimes dalībnieci. Tas bija nozīmīgs brīdis mūsu tautas vēsturē noslēdzās Latvijas valsts dzimšana un piepildījās mērķis, par ko sapņoja mūsu valsts dibinātāji, norāda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons atgādināja, ka ilgo minstināšanos ar Latvijas atzīšanu de iure radīja rietumvalstu nogaidošā attieksme pēc revolūcijas Krievijā, baidoties no iespējamajām polītiskajām un ekonomiskajām sekām. Tādēļ pēc 1918. gada 18. novembŗa Latvijai nācās turpināt cīņu gan Neatkarības kaŗā, gan diplomātiskajos gaiteņos. Tikai caur starptautisku atzīšanu varēja cerēt uz neatkarības stabilitāti un vietu starptautiskajā sabiedrībā, uzsvēra Jēkabsons.
Tas tika panākts ļoti sarežģītā, smagā diplomātiskā cīņā, runājot, sēžot pie rakstāmgaldiem, prasoties uz audiencēm, mēģinot pārliecināt un tā tālāk. Šo diplomātisko cīņu personiski vadīja ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, kuŗš arī 26. janvārī pirms simt gadiem personiski saņēma šo paziņojumu, ka Antantes valstu bijušo Pirmā pasaules kaŗa sabiedroto lielvalstu Augstākā padome Parīzē tomēr ir negaidīti izšķīrusies atzīt Latvijas, Igaunijas un arī Gruzijas demokratisko republiku de iure. Gruzijai gan tas neatkarību neglāba, jo pēc divām nedēļām viņus būtībā iznīcināja padomju Krievija. Bet Latvija šajā brīdī ieguva atzīšanu, kas ļauj pilnvērtīgi iekļauties starptautiskajā sabiedrībā, slēgt līgumus, būt pilnvērtīgam spēlētājam starptautiskajās attiecībās 20 gadus līdz pat Otrajam pasaules kaŗam, starptautiskās atzīšanas nozīmi skaidroja vēsturnieks.
Lai godinātu Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra, ievērojamā polītiķa un diplomāta, kuŗš sekmēja Latvijas starptautisko de iure atzīšanu, piemiņu, 25. janvārī Valsts prezidents Egils Levits un Ingrīda Meierovica kundze nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa Tukuma vecpilsētā.
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades rītā, 26. janvārī, plkst. 8.30 laukumā pie Rīgas pils svinīgi tiks pacelti piecu toreizējās Antantes valstu Beļģijas, Francijas, Italijas, Japānas, Lielbritanijas karogi.
Lai uzsvērtu valsts starptautiskās de iure atzīšanas nozīmi, Latvijas Banka ir emitējusi speciāla dizaina de iure simtgades divu eiro piemiņas monētu, savukārt Latvijas pasts ir izveidojis šai gadskārtai veltītu īpašu pastmarku un aploksni. 21. janvārī videokonferences formātā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs simboliski pieņēma abas dāvanas.
Svētku ieskaņā 20. janvārī valsts sekretārs Andris Pelšs attālināti nodeva Ārlietu ministrijas un diplomātisko pārstāvniecību darbinieku dāvinājumu de iure simtgadē Latvijas Nacionālajai bibliotēkai grāmatas ar individuālu vēstījumu Tautas grāmatu plauktam.
Godinot Latvijas diplomātu ieguldījumu valsts atzīšanas panākšanā 1921. gada 26. janvārī, Ārlietu ministrijā ir atklāts De iure kabinets. Novērtējot augsto profesionālo sniegumu par mūža ieguldījumu Latvijas valsts ārpolītikā apbalvojums ir piešķirts ilggadējam diplomātam Dr. Mārtiņam Virsim. Ārlietu ministrijas balva par mūža ieguldījumu tika iedibināta 2019. gadā, un pirmā to saņēma vēstniece Aina Nagobads-Ābola.
Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure priekšvakarā kā ik gadu ārlietu ministrs E. Rinkēvičs 24. janvārī nolika ziedus Zigfrīda Annas Meierovica, Jāņa Čakstes un Gunāra Meierovica atdusas vietās Meža kapos.
Izšķirīgie brīži Parīzē
1921. gada 28. janvārī Latvijas delegācijas vadītājs Parīzē saņēma Aristīda Briāna uz Sabiedroto konferences veidlapas 1921. gada 26. janvārī parakstīto notu par Latvijas valsts atzīšanu de iure.
Lai atzīmētu 100. gadadienu kopš dienas un stundas, kad Latvijas diplomāti Parīzē saņēma vēsti par Latvijas atzīšanu de iure, Valsts prezidents Egils Levits arī aicinājis visu kristīgo konfesiju dievnamus plkst.18 skandēt baznīcu zvanus. Aicinājumam atsaukušies visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze.
Atpakaļ
.jpg)
