Latvijai vērtīgs portfelis
Ligita Kovtuna    16.09.2014

 

10. septembrī Eiropas Komisijas prezidenta kandidāts Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker)  nāca klajā ar savu piedāvājumu Eiropas komisāru portfeļu sadalījumam. Atbilstoši Ž. K. Junkera piedāvājumam Latvijas izvirzītais Eiropas komisāra kandidāts Valdis Dombrovskis ieņems ietekmīgo Eiropas Komisijas viceprezidenta amatu – vienu no septiņiem, un viņa amats sauksies – Eiro un sociālā dialoga komisārs. Valža Dombrovska pārraudzībā būs ekonomikas un monētārās savienības jeb eirozonas jautājumi, nodokļu un muitas jautājumi, finanču stabilitātes jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

 

Drīz pēc amatu sadalījuma publiskošanas, tiekoties ar Latvijas žurnālistu grupu – ap 20 avīžu, radio un TV korespondentiem, kuŗu vidū bija arī Laika un Brīvās Latvijas redaktore, Valdis Dombrovskis sacīja: "Junkera kunga piedāvātais Eiropas Komisijas viceprezidenta amats ir  gan liels gods, gan arī liela atbildība. Šajā darbā būs jārisina jautājumi, kas ir vistiešāk saistīti ar finanču stabilitāti un ekonomikas izaugsmi. Nākamajos piecos gados būtiskākais ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Jānovērš riska faktori, kas var ievirzīt Eiropas ekonomiku ilgstošā ļoti lēnas izaugsmes un pat stagnācijas scēnārijā. Atslēgas vārds ir konkurētspēja, kas aktuāla visām dalībvalstīm, tostarp skaitā Latvijai, kas daudz paveikusi tautsaimniecības pārstruktūrēšanā pēdējos gados un vairākās pozicijās uzrāda straujāko izaugsmi ES. Ir jāstiprina gan visas Eiropas savienības, gan arī atsevišķu valstu konkurētspēja. Jāstiprina ES iekšējais tirgus, jāīsteno nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu visi ES iedzīvotāji, mazinot ienākumu nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm, kā arī pašās dalībvalstīs. Esmu gatavs risināt šos jautājumus, strādājot ciešā kontaktā ar atbildīgajiem komisāriem, un darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu ES financiālo stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi." 

 

Savukārt Ž. K. Junkers, iepazīstinot ar savu jaunizveidoto komandu, sacīja: „Esmu portfeļus piešķīris cilvēkiem, nevis valstīm. (..) Viceprezidenti (..) ir pieredzējuši Eiropas polītikas pārzinātāji  vai premjēri, kuŗiem ir pieredze valstību vadīšanā. Viņi cīnīsies pret birokratizāciju, un ir jāizmanto bijušo premjēru pieredze darba koordinēšanā un vadīšanā. (..) Viceprezidenti būs darba organizētāji, komandas vadītāji (team leaders), nevis priekšnieki. Viņi strādās komandā kopā ar komisāriem. (..) Dombrovskis izveda savu valsti no bīstamas situācijas un būs atbildīgs par eiro un sociālo polītiku.”

 

Vispirms gan V. Dombrovskim būs jānokārto „eksāmens”, proti,  rakstveidā jāatbild uz pieciem jautājumiem par savas atbildības jomas pārzināšanu un arī par morālo stāju. Pēc tam notiks publiska noklausīšanās, kuŗā Dombrovskim trīs stundas būs jāatbild uz deputātu jautājumiem. Droši vien tostarp arī uz polītisko konkurentu provokātīviem vaicājumiem. „Aizkulišu dzīve” arī Eiroparlamentā ir aktuāla, te tiek apspriesta arī Junkera (59) kaislība uz vīnu un šampanieti, gan piebilstot, ka viņam nevienu nevajag pārliecināt par savu poziciju un spējām, – galu galā Junkers 17 gadus bijis plaukstošas un ziedošas valsts Luksemburgas valdības vadītājs un pie sava jaunā amata ticis ar pārliecinošu atbalstu eiroparlamentāriešu vidū. Polītikas veterāns ar savu labo reputāciju var  taču atļauties kādu nelielu atkāpīti no perfekcijas. Nav nekāds noslēpums, ka arī Dombrovska lauciņā tiek iemests pa akmentiņam sakarā ar viņa dzīvesbiedres darījumiem nekustamo īpašumu biznesā. Eiroparlamenta darbinieki gan zina stāstīt, ka deputātu pastkastītēs „aprunājošas” vēstules un ziņojumi neesot nekas neparasts. Kā jau tas citkārt notiek, kad uz spēles ir likti augsti amati.

 

Katrā ziņā mūsu Valdis Dombrovskis ir polītiska figūra, ar ko Eiropā rēķinās. Apliecinājumus varējām savām acīm skatīt laikraksta European Voice  4. septembŗa numurā, kur Dombrovskis līdz ar kollēgu no Igaunijas Andrusu Ansipu iekļauts analitiķu nosauktā grupā The hard to ignorē jeb „nevar neņemt vērā”. Mūsu kaimiņš Ansips ieņems Digitālā vienotā tirgus komisāra posteni.

 

Kāds no mūsu valsts pārstāvja nokļūšanas augstajā Eiropas amatā būs labums Latvijai?     

Latvijas pārstāvja atrašanās augstā amatā pati par sevi ir labums Latvijai – pirmām kārtām mūsu valsts atpazīstamības pēc. Turklāt -, strādājot pēc jaunās kārtības daudz vieglāk ir vienoties septiņiem cilvēkiem (lasi – viceprezidentiem) nekā divdesmit astoņu valstu pārstāvjiem. Tas, kā Latvijai nozīmīgi jautājumi tiks risināti Eiropas citadelē, galvenokārt ir atkarīgs no mūsu pārstāvja personības. Vai Dombrovskis „eiropizēsies” līdzīgi kā Andris Piebalgs augstajā Eiropas amatā, rādīs laiks. (Cita starpā - Piebalgs nule paziņojis par savu pievienošanos Vienotībai, lai gan pavasarī teicās to darīt pēc vēlēšanām. Piebalgs arī bildis, ka strauji nemetīšoties polītika, vēl kādu laiku pavērošot, kas notiek.) Latvijā analitiķi apspriež V. Dombrovska spējas un iespējas kā taupības polītikas piekritējam un norāda uz trūkumiem sociālaja dialogā, tauta apspriež viņa lielo algu jaunajā amatā...

 

Atbildot uz Laika/BL jautājumu par mūsu valsts astoņiem deputātiem Eiroparlamentā, kas pieslējušies astoņām polītiskajām grupām ( 4 no Vienotības – lielākajai Eiropas Tautas partijai, 1 (A. Mamikins) – otrai lielākajai   - EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai. R. Zīle – Eiropas konservātīvo un reformistu polītiskajā grupā, I. Grigule – Brīvības un tiešās demokratijas Eiropas grupā, T. Ždanoka – Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupā. 

 

V. Dombrovskis paskaidroja, ka teorētiski ir pat ļoti pozitīvi, ka Latvijas pārstāvji ir dažādas grupās, tādējādi radot iespēju savu kollēgu vidū proponēt Latvijas intereses. Protams, ja vien ikviens no viņiem to godprātīgi darītu. Kā zināms, Ždanoka pārliecinoši strādā pret Latviju, savukārt „zemniece” Iveta Grigule darbojas eiroskeptiķu grupā, kas pat Eiropas himnas atskaņošanas laikā  pagriež muguru pret Eiropas karogu...     

 

Eiropas komisāru kandidātu noklausīšanās Eiropas Parlamentā tiek plānota septembŗa beigās un oktobŗa sākumā, bet Eiropas Parlamenta balsojums par jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšanu - oktobŗa otrā pusē. Paredzēts, ka jaunā Eiropas Komisija sāks darbu 1. novembrī.