Juris Lorencs 29.09.2020
Nesen kāds trimdas latvietis, kuŗš nu jau krietnu laiku dzīvo Latvijā, man atsūtīja interesantu norādi internetā. Uzmet acis, paskaties, kā attīstās Igaunija! Kur ir Lietuva un Latvija, kur Ukraina un Krievija. Un kas notiek ar Ameriku. Ieteiktā saite veda uz domnīcas Social Progress Imperative mājaslapu www.socialprogress.org, kur publicēts jaunākais pētījums par pasaules valstu salīdzinošo attīstību. Social Progress Imperative ir 2012. gadā dibināta, ASV bāzēta nevalstiskā organizācija, kas iedvesmojusies no pazīstamu ekonomistu, Nobela prēmijas laureātu Duglasa Norta (Douglass North), Amartijas Sena (Amartya Sen) un Jozefa Štiglica (Joseph Stiglitz) idejām. Šie pētnieki uzskata, ka, izvērtējot valstu attīstības līmeni, nepieciešams izmantot ne vien ekonomiskos datus (iekšzemes kopprodukta lielums, tā pieauguma tempi, vidējā alga utt.), bet arī citus labklājību un dzīves kvalitāti raksturojošus lielumus. Piemēram, pārtikas, mājokļa, veselības aprūpes un izglītības pieejamība, brīvība, līdztiesība, dzīve bez korupcijas, drošība, ekoloģija, dzīves ilgums. Pētījumā publicēti dati par 163 pasaules valstīm. Saraksta sākumā ar 92, 7 punktiem atrodas Norvēģija. Tālāk seko Dānija, Somija, Jaunzēlande, Zviedrija, Šveice, Kanada, Austrālija, Islande, Nīderlande, Vācija un Īrija. Sarakstu noslēdz Somālija, Eritreja, Centrālāfrikas republika, Čada un Dienvidsudāna, kuŗai pētnieki devuši vien 31 punktu. Saprotams, šo punktu lielums ir visai nosacīts. Daudz svarīgākas ir valstu savstarpējās attiecības, to vieta rindas kārtībā un izmaiņas gadu gaitā. Un te mēs varam ievērot vairākas interesantas lietas. Izrādās, Social Progress Imperative eksperti uzskata, ka Igaunija šobrīd ir attīstītāka valsts par ASV! Lūk, dažu valstu pozīcijas: Igaunija (87, 3 punkti, 24. vieta), ASV (85, 7 punkti, 28. vieta), Lietuva (84 punkti, 32. vieta), Latvija (83, 2 punkti, 35. vieta). Pārējās bijušajā padomju impērijā iekļautās zemes atrodas tālu iepakaļ.
Vai Igaunijas, Lietuvas un Latvijas salīdzinoši augstās vietas ir pārsteigums? Nebūt ne! Saskaņā ar The Freedom House (dibināta 1941. gadā, mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā) jaunākajiem datiem, kas pieejami tās mājaslapā (freedomhouse.org/countries/freedom-world/scores), visās trīs Baltijas valstīs esot vairāk brīvības un demokratijas nekā ASV. Bet demokratija, kā mēdz teikt, ir relātīva lieta. Kas vienam ir demokratija, tas otram izskatās pēc anarchijas un chaosa. Kas vienam autoritārs režīms, citam elementāra kārtības ieviešana. Man kā fiziķim tuvāki ir eksakti lielumi. Viens no tādiem ir nauda. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, visbagātākā pasaules valsts patlaban ir Katara. Tās iekšzemes kopprodukts, rēķināts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (Purchasing Power Parity), 2020. gadā būs 139 000 tā saucamo starptautisko ASV dolaru (US international dollars). Un tomēr Social Progress Imperative pasaules valstu attīstības reitingā Katarai dod tikai 81. vietu. Iespējams, vēl objektīvāks dzīves kvalitātes rādītājs ir cilvēka dzīves ilgums. ASV bāzētā pētnieku grupa Worldometer prognozē (www.worldometers.info), ka visaugstākais dzīves ilgums 2020. gadā sagaidāms Honkongā un Japānā - 85 gadi. Seko Makao, Singapūra, Italija un Spānija (84). Visai neparasti cipari, ja ievēro faktu, ka daudzi Honkongas iedzīvotāji dzīvo vien dažu kvadrātmetru lielos dzīvokļos, kas vairāk atgādina palielu drēbju skapi nekā cilvēka mājokli, bet spāņu un italiešu ikdiena nav iedomājama bez vīna. Citi mūs interesējoši skaitļi: Polija un Igaunija - 79, Lietuva un Latvija - 76, Baltkrievija - 75, Krievija un Ukraina - 73. Interesanti, ka ASV un Kubā cilvēki dzīvo vidēji vienlīdz ilgi - 79 gadus. Vēl viens apliecinājums tam, ka ne vienmēr nauda ir sinonīms labklājībai un dzīves kvalitātei.
Pārdomām vēl daži skaitļi. Sagaidāms, ka nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2020. gadā būs: ASV- 67 000, Lietuvā- 39 000, Igaunijā- 38 000, Latvijā- 33 000, Krievijā- 31 000, Baltkrievijā- 21 000, Ukrainā- 10 000 ASV dolaru. Tātad vismaz ekonomiskā ziņā Lietuva kļuvusi par Baltijas līderi. Šo faktu aptumšo bēdīgā patiesība, ka katoliskā Lietuva ir pasaules rekordiste pašnāvību skaita ziņā. Šeit gada laikā no katriem 100 000 iedzīvotājiem brīvprātīgi no dzīves aiziet 32 cilvēki, seko Krievija ar 31 pašnāvniekiem. Diemžēl arī Latvijai šis rādītājs ir visai augsts- 21, kas mūs ierindo 10. vietā pasaulē. Vēl kāds interesants rezultāts- kā liecina Gallup pētījums par reliģijas nozīmi dažādu valstu iedzīvotāju dzīvē, tad visneticīgākā pasaules valsts ir Igaunija. Tikai 16% igauņu uzskata, ka reliģija ir svarīga. Līdzīgi domā zviedri, dāņi, čechi un norvēģi. Latvijā reliģija ir svarīga ap 39 % iedzīvotāju, Lietuvā- 42 %, ASV- 69 %.
Neraugoties uz visām nebūšanām un problēmām, Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir izdevies atrauties no bijušās PSRS telpas ne tikai polītiski, bet ar visos svarīgākajos labklājības un attīstības rādītājos. Lieliska atbilde vaimanātāju korim, kuŗi dzied: Latvijā viss ir slikti, te jau nekā nebūs. Man ir savs skaidrojums šim nepamatotajam pesimismam - jo mēs sevi nemitīgi salīdzinām ar tuvākajiem Rietumu kaimiņiem, ar Skandināviju. Bet Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā valda pasaules augstākie standarti teju visās dzīves jomās. Var tikai iztēloties, kāda šodien izskatītos Latvija, ja nebūtu Hitlera- Staļina pakta un padomju okupācijas 1940. gadā. Tolaik mēs bijām vienā līmenī ar Somiju. Lai arī šodien atpaliekam, mūsu izvēlētie orientieri ir pareizi.
Bet ir vēl viens kritērijs, un tas ir svarīgs tieši man. Es to nosauktu par interesantumu. Visgarlaicīgākās vietas uz pasaules, kur man nācies būt, ir Zviedrija, Somija un Dānija. Savukārt visinteresantākās - Indija, Etiopija, Gana, Togo, Jemena. Tātad zemes, kas atrodas teju vai visu attīstības un labklājības indeksu pašā lejasgalā. Protams, tas ir mans subjektīvais viedoklis. Un tomēr vietā ir jautājums- vai attīstība un labklājība vienlaikus nav sinonīms garlaicībai? Vai tā ir savdabīga maksa par iekļūšanu izredzēto zemju klubiņā, kas neparādās avīžu virsrakstos? Ne velti saka - no news is good news. Atliek vien dzīvot ar pārliecību, ka attīstoties Latvija spēs saglabāt savu nacionālo savdabību, neizšķīstot globalizācijas kausējamā katlā. Pagaidām mums tas izdodas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
.jpg)
