Latvija Covid-19 spogulī
Sallija Benfelde    05.01.2021

 

 

Latvijā ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. No 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada 4. janvārim un no 2021. gada 8. janvāra līdz 2021. gada 10. janvārim aizliegta iedzīvotāju pārvietošanās laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00. Citiem vārdiem sakot, ir izsludināta komendantstunda, lai ierobežotu cilvēku satikšanos. Tomēr 3. janvāŗa skaitļi ir skarbi – kopš pagājušā gada februāŗa Latvijā miruši 680 cilvēki, kuŗi saslimuši ar Covid-19. Slimnīcās pašlaik atrodas 1180 slimnieki, bet pēdējās nedēļās inficēto skaits svārstās no aptuveni 18 līdz 10 procentiem no testēto skaita. Kā zināms, tiek uzskatīts, ka slimība sabiedrībā izplatās nekontrolēti, ja pozitīvo testu īpatsvars pārsniedz 4%. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests norāda, ka kritiska situācija ir jau pavisam tuvu, sāk izsīkt iespējas nodrošināt  smagi slimo pacientu aprūpi. 

 

Salīdzinot ar daudzām Eiropas valstīm, Latvijā situācija tomēr nav ļoti slikta – 13 Eiropas valstīs kumulatīvais jeb kopējais saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielāks nekā Latvijā. Protams, slimnieku un arī Viņsaulē aizgājušo tuviniekiem tas nav mierinājums.

 

Traģiska vēsts izskanēja gada pēdējā dienā: 2020. gada 31. decembŗa vakarā Mūžībā devies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts infektologs Pauls Aldiņš, kuŗš kopš pandēmijas pirmsākumiem aktīvi iesaistījās Covid-19 slimnieku ārstēšanā, taču pats zaudēja cīņā ar šo slimību.

 

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu Pfizer un BioNTech izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES). Vakcīnu piegāde vienlaikus notika visās ES valstīs, nenotika šķirošana, vai valsts ir liela, maza, turīga vai mazāk turīga. Labā ziņa ir: pagājušā gada 28. decembrī Latvijā pirmie cilvēki saņēma vakcīnu – tie bija Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķi. Vispirms vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuŗi strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuŗiem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem. Pēc tam vakcīnu saņems pansionātu darbinieki un iemītnieki, tad citi seniori un ar chroniskām kaitēm slimojošie. 

 

Vakcinācija nav obligāta, to pilnībā apmaksā valsts, bet diemžēl ne visi iedzīvotāji vēlas vakcinēties, un arī starp mediķiem ir tādi, kas to nevēlas. Iespējams, ka daudzi grib nogaidīt, lai pārliecinātos, vai vakcīna tiešām ir droša. Ārsti un medmāsas gan lielākoties atsaucas šai iespējai, un starp tiem, kas katēgoriski atsakās, pamatā ir aprūpes darbinieki un cits personāls. Savdabīgs antirekords vērojams Daugavpils slimnīcā – reģionālajā slimnīcā pieteikušies vakcīnai ir vien 10% darbinieku. Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs vēl pirms vakcinācijas sākuma medijiem sacīja, ka „pašlaik tie ir pirmie 10%, kas piekrituši. Bet kādas divas nedēļas bija tikai 3%. Līdz ar to tā aktīvitāte un atsaucība pieaug”. Grūti spriest, vai ļoti piesardzīgo attieksmi rada Krievijas tuvums, kas, protams, pastiprina arī tās ietekmi informātīvajā telpā. 

 

Protams, piesardzīga attieksme pret vīrusu nav nekas jauns – sabiedriskās domas aptauju dati liecina, ka dažādās pasaules valstīs ir atšķirīga attieksme pret vakcināciju. Piemēram, pētījumu centra “Ipsos” un Pasaules ekonomikas foruma veiktajā aptaujā tikai 40% Francijas iedzīvotāju pauda gatavību vakcinēties. Pret imūnizāciju noskaņoti arī 43% Krievijas un 55% procenti Dienvidāfrikas iedzīvotāju. Savukārt Ķīnā gatavību saņemt poti pauda 80% procenti, bet Lielbritanijā – 77% iedzīvotāju. Attieksme gan mainās, un minētie dati nav “akmenī cirsti”.

 

Infektologs Uga Dumpis: “Es esmu pārliecināts, ka jaunais gads būs krietni labāks jau pavasarī vai ap gada vidu – tāpēc, ka ir vakcīnas. Tās ir vienīgais atrisinājums”. Dumpis arī skaidro, ka imūnitāti iespējams iegūt tikai tad, ja ir vakcinēta lielākā daļa iedzīvotāju. Vakcīna būs nepieciešama no 60% līdz 75% iedzīvotāju atkarībā no vīrusa lipīguma. Ja tiešām Lielbritanijā atklātais vīrusa paveids ir lipīgāks, tad varētu būt, ka vakcīna būs nepieciešama 85% iedzīvotāju.

 

Gada nogalē arī Valsts prezidents Latvijas Radio pauda savu viedokli par vakcināciju – līdz ar vakcīnas pret Covid-19 saņemšanu Latvijā sistēmai jāstrādā “kā pa diedziņu” un vakcināciju nedrīkstam ievilkt uz vairākiem gadiem. Prezidents apliecināja, ka vakcinācija pret Covid-19 būs brīvprātīga: “Neviens netiks piespiests. ”

 

Jāpiebilst, ka vīrusa izraisīto krizi medijos un sociālajos tīklos aktīvi cenšas izmantot arī tie, kuŗi vēlas palielināt savu populāritāti vai gluži vienkārši pilda pasūtījumus – proti, aizvien skaidrāk var saskatīt vairāku “ekspertu” saites ar Krieviju un tās interesēm. Protams, savas intereses neapšaubāmi ir arī Latvijas polītiķiem, kuŗi nav tikuši varai tik tuvu, kā to gribētos. 

 

Ārlietu eksperts un Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns ziņu aģentūrai LETA skaidro, ka ka Krievijas propaganda nav mazinājusies. Tai pat laikā Covid-19 ir “atrāvis vaļā slūžas” neapmierinātajiem.” Informācija, kas pieejama sociālajos tīklos un īpaši Facebook, parādīja, ka viltus ziņas vai puspatiesības ir pārsteidzoši viegli spējušas ietekmēt daudzus cilvēkus Latvijā. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās pasaules valstīs,” sacīja Kapustāns.

 

Eksperts saka –  ja iepriekš uzmanības centrā bija Krievijas, vietējo krievu aktīvistu vai viņiem simpatizējošo personu aktivitātes dezinformācijas jomā, tad 2020.gadā dezinformāciju ir plaši izmantojuši arī atsevišķi pašmāju politiķi, uzņēmēji un sabiedriski aktīvi cilvēki. Vērojama tendence, ka viltus ziņas vai puspatiesības izmantojuši arī cilvēki, kas sabiedrībā pozicionē sevi kā ekspertus. Viņu aktīvitātes sociālajos tīklos norāda uz informatīvo kaŗu. Pie personām, kas pieslējušies viltus vai nepārbaudītām ziņām, eksperts kā piemēru minēja Saeimas deputātu Aldi Gobzemu, komentētāju, kas sevi dēvē par “žurnālistu” Sandri Toču, uzņēmuma “Primekss” izpilddirektoru Jāni Ošleju un Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Pēteri Apini.

 

Jāpiebilst, ka mūsu laikraksts jau ne reizi vien ir rakstījis par dezinfprmāciju un apzinātiem meliem saistībā ar pandēmiju un daudziem citiem jautājumiem. Atliek paturēt možu prātu un kritisku domāšanu, lai viltus ziņas un stāsti nejauc mums galvu 2021. gadā!