Laipotāji
Sallija Benfelde    10.05.2022

 

 

Pēdējie partiju reitingi liecina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā partija „Saskaņa” zaudējusi pirmo vietu sarakstā, kuŗā atradās teju mūžīgi, un palikusi 4. vietā. Toties Latvijas Krievu savienība (LKS) reitingos pakāpusies un, ja balsstiesīgie nobalsotu tā, kā solījuši marta aptaujā, arī LKS iekļūtu Saeimā. Pirmajā brīdī tas var šķist savādi – vai tad „Saskaņa” nav zaudējusi balsis tādēļ, ka vienmēr ir bijusi vairāk vai mazāk par Krieviju un tās polītiku, un Krievija ir sākusi asiņainu un nežēlīgu karu, iebrūkot neatkarīgā valstī?! Tā teikt, balsis ir zaudējuši tie, kuŗi nereti, slēptā veidā, atbalstījuši agresora polītiku un domāšanas veidu. Izrādās, tieši otrādi, „Saskaņas” vēlētājiem Krievija ir galvenais ideoloģiskais balsts un tas, ko saka Putins, tiek uztverts kā īstā patiesība. Un, protams, 9. maijs kā Uzvaras diena un monstrs Rīgā ar nosaukumu Uzvaras piemineklis ir svēts.

 

Reālā situācija ir cita – „Saskaņa” balsis zaudē tieši tādēļ, ka partijas līderi – gan Jānis Urbanovičs, gan Nils Ušakovs ir sacījuši, ka ir pret kaŗu, par mieru. Kaŗa pirmajā dienā Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, viens no partijas “Saskaņa” līderiem Ušakovs, komentējot Krievijas agresiju Ukrainā, sacīja, ka Maskavas iebrukums Ukrainā ir noziedzīgs brāļu kaŗš, tāpēc visai pasaules sabiedrībai ir jāapvienojas pret Kremli. Arī Urbanovičs, kaŗam sākoties, pauda: „Mūsdienu Krievijas vara ir apzināti izvēlējusies sākt kaŗu Eiropā. Ar ieročiem vērsties pret saviem brāļiem un māsām Ukrainā. Veselais saprāts nav uzvarējis. Es sagaidu, ka visa Eiropa vienoti un bez vilcināšanās nostāsies kopā Ukrainas atbalstam”. Protams, mazliet vēlāk gan viens, gan otrs polītiķis mazliet palaipoja, bet viņu pamatnostāja pret kaŗu nemainījās, bet 9. maijs arī abiem līderiem joprojām ir svēts un monstru, kuŗš patiesībā ir Latvijas okupācijas simbols, viņi gan neaiztiktu.

 

Toties “Saskaņas” vēlētāju pamatvērtība ideoloģiski lielākoties nav mainījusies, viņu simpātijas galvenokārt pieder Krievijai un Putinam. Turklāt, kopš Ušakovs vairs nav Rīgas mērs, ir beigusies izdabāšana saviem vēlētājiem visdažādākajos veidos, arī drukātās bezmaksas “avīzītes” ar slavinājumiem partijai un tās polītiķiem vairs neiekrīt balsotāju pastkastītēs. Arī ļoti daudzi Krievijas TV kanali Latvijā vairs nav tik vienkārši pieejami. Daudzi no “Saskaņas” atbalstītājiem ir vīlušies un meklē citu partiju, par kuru balsot, droši vien ir daļa vēlētāju, kuŗi vienkārši ir apmulsuši, zaudējot savu “vadzvaigzni”.

 

Tiesa gan, nav tā, ka partija pēkšņi kā cirkā – lēcienā – būtu veikli apmainījusi kažoku uz otru pusi. Partijas kongresā 1. maijā kļuva zināms, kuŗi būs vadošie polītiķi tās sarakstā. Proti, 14. Saeimas vēlēšanās no partijas "Saskaņa" saraksta ar pirmajiem numuriem startēs Saeimas deputāti Regīna Ločmele, Valērijs Agešins, bijušais deputāts Ivars Zariņš un pašreizējais Rīgas domes deputāts Andris Morozovs. Un, pretēji Urbanovičam un Ušakovam, Regīna Ločmele savu nostāju vismaz dažos jautājumos nav mainījusi. Saeimas vēlēšanās viņa būs pirmā Rīgas sarakstā. Kongresā viņa paziņoja, ka 9. maijā dosies pie pieminekļa un sacīja, ka aug Latvijā pieņemto “kaŗa likumu” skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā baiļu un polītiskās konjunktūras ietekmē. Tajā pašā laikā saistībā ar kaŗu Ukrainā, viņa publiski ir slavējusi latviešus, ka tagad viņi ir toleranti un kopā ar krievu tautības cilvēkiem palīdz ukraiņu bēgļiem, bet izvairās vērtēt Daugavpils iedzīvotāju negātīvo attieksmi pret ukraiņiem – kā zināms, Daugavpils nereti izskatās kā 5. kolonnas mājvieta un lieki jautāt, vai militāra konflikta gadījumā tā nekļūtu par kaut ko līdzīgu “neatkarīgajai Luhanskas vai Doņeckas republikai”? Deputāte Ločmele uzsver to, ka beidzot, lūk, latvieši vairs neesot naidīgi un kļūst labi un pareizi, jo darbojas kopā ar krieviem. Ar vārdu sakot, Latvijā viss šajos jautājumos ir kārtībā, bet naidu parasti ceļot latvieši, bet tagad labojoties.

 

Grūti spriest par to, ko patiesībā Saeimas deputāte domā, bet ar vārdiem viņa vienmēr pratusi žonglēt pietiekami veikli, tāpat kā vienmēr pratusi atrasties “cilvēku aizstāvju” lomā – savulaik viņa izveidoja un vadīja arī biedrību “Zolitūde 21.11”, kas bija domāta Zolitūdes traģēdijas upuŗu tuvinieku un arī cietušo tiesību aizstāvībai. Atkal jāteic, ka grūti spriest, vai viņas skaļā darbošanās sniedza cilvēkiem reālu palīdzību, bet polītiķes populāritāti tas vairoja. Protams, var sacīt, ka Regīnas Ločmeles attieksme nepārsteidz, jo viņa dzimusi PSRS flotes virsnieka ģimenē. Tiesa gan, viņas tēvs, Jānis Ločmelis, iespējams, bija latvietis, un viņa piedzimusi Ukrainas ostas pilsētā Sevastopolē, kuru faktiski kopš 2014. gada kontrolē Krievija. Lai kā tur būtu ar šīs deputātes uzskatiem, mērķis ir skaidrs – ievēlēšana 14. Saeimā, un viņa, tāpat kā Urbanovičš un Ušakovs, ir pietiekami veikla, lai izmantotu spriedzi un kaŗa radīto krizi.

 

Manuprāt ir skaidrs, ka jautājumā par Krieviju un karu partijas biedru vidū viedokļi atšķiras. Paradokss ir tas, ka acīmredzot daļa polītiķu bažījas, ka, turpinot aizstāvēt Krieviju un kaŗu, viņiem var nākties saskarties ar Latvijas drošības iestādēm, bet, to nosodot, var zaudēt vēlētājus, jo jau tagad mēnešā laikā “Saskaņa” ir zaudējusi aptuveni trīs procentus atbalstītāju. Tādēļ “Saskaņa” atrodas šaurā bezizejā.

 

Tikmēr radikālāk noskaņotā LKS savu reitingu ir pieaudzējusi no 2,4 līdz 3,2 procentiem. Jāpiebilst, ka partija pēc Valsts Drošības dienesta (VDD) brīdinājuma saviem biedriem liegusi sociālajos tīklos dalīties ar nepārbaudītu informāciju un ziņām par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Savukārt Saeimā par valsts drošību atbildīgo komisiju vadītāji uzskata, ka partijas biedru līdz šim paustais būtu pietiekams pamats runāt par tās slēgšanu. Piemēram, LKS ir organizējusi t.s. “nakts sardzi” Uzvaras parkā. VDD vērtējumā partijas aktīvitātes ir vērstas uz Krievijas īstenotās ārpolītikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu. Pēc brīdinājuma saņemšans partija gan esot pierimusi, jo pretējā gadījumā sekotu tiesas darbi un partijas aizliegums.

 

Laiks rādīs, cik lielu atbalstu Krievijas polītikai paudīs viena vai otra partija, bet ir naīvi domāt, ka Krievijas atbalstītāji tā vienkārši sapratīs (vai gribēs saprast), kāda ir šī polītika un mainīs savus uzskatus.