Labo ziņu kļūst vairāk
Juris Lorencs    23.05.2023

 

 

 

Divas savstarpēji saistītas ziņas - viena slikta, otra laba. Sliktā ziņa ir tā, ka naktī uz 16. maiju Krievija apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu ar pašiem modernākajiem ieročiem, kas ir tās rīcībā - tuvējās darbības raķetēm S- 400, spārnotajām raķetēm (cruise missiles) “Kalibr” un no iznīcinātājiem palaižamām raķetēm “Kinžal”. Labā ziņa ir tā, ka tās visas tika notriektas. Militārie analītiķi spriež, ka tas izdarīts ar amerikāņu “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu palīdzību, kas jau nonākušas ukraiņu rīcībā. Tātad NATO ieroči darbojas perfekti! Un tā jau ir ļoti laba ziņa. Krieviem nav nekādu izredžu kaŗā pret NATO. Bet kā tad tā?

 

2018. gadā prezidents Putins, uzrunājot Federālo sapulci, demonstrēja datora animācijas filmiņas ar supemodernām raķetēm, kas lido Amerikas virzienā. It īpaši “Kinžal” raķete tika daudzināta kā “nenotriecama”, kuŗai pasaulē “nav līdzīgu”, ka tā it kā lidojot ar ātrumu 13 600 kilometri stundā (11 reizes pārsniedzot skaņas ātrumu) un spējot pārvarēt jebkuŗu pretgaisa aizsardzību. Par laimi, tas viss bijis vien “čiks”, tukša plātīšanās. Tagad izrādās, ka “Kinžal” nav nekas cits kā jau sen pazīstamā tuvās darbības raķete “Iskander”, kas pielāgota palaišanai no iznīcinātāja. Tāpat kopš 2015. gada 9. maija parādēs Maskavā tiek demontrēti tanki “Armata”, kuŗiem arī pasaulē “nav līdzīgu”. Pavisam drīz tie nomainīšot vecos, vēl padomju laikos radītos tankus. Astoņu gadu laikā konveijeru atstājuši vien daži desmiti “Armata”, ko ripināt pa Sarkano laukumu parādēs, atrādīt Putinam un baidīt pasauli. Līdzīgs panīkums vērojams Krievijas kosmosa industrijā. 2022. gadā ASV palaidusi kosmosā 87 raķetes, Ķīna- 64, Krievija- 22. Nu jau bijušais “Roskosmos” vadītājs Dmitrijs Rogozins 2018. gadā lielījās, ka 2030. gadā Krievija sākšot būvēt Mēness bazi. Par šiem plāniem vairs nerunā. Izlietotā nauda- milzīga, rezultāti - vairāk nekā pieticīgi. Bet, ja jau bruņotie spēki un kosmosa industrija atrodas tik bēdīgā stāvoklī, tad rodas pamatotas šaubas par Krievijas kodolieroču un ballistisko raķešu spējām un kvalitāti. Un tā ir vēl viena laba ziņa.

 

Tātad militārajām programmām piešķirtie līdzekļi labākajā gadījumā tikuši iztērēti nelietpratīgi, sliktākajā- izsaimniekoti un izzagti. Uzskatāma illustrācija tam, no kuŗienes aug kājas Krievijas polītiķu, ierēdņu un ģenerāļu greznajai dzīvei, viņu spējai pirkt nekustamos īpašumus, jachtas un vīnogu laukus “sapuvušajos Rietumos”. Un paldies Dievam, ka tā! Bail pat iedomāties, kādā stāvoklī patlaban atrastos Ukraina un pārējā pasaule, ja visa Krievijas armijai iedalītā nauda būtu izlietota godprātīgi. Modernie krievu ieroči tikuši radīti, lai ar tiem izrādītos un baidītu pasauli. 

 

Visā šajā lieliskajā zagšanas shēmā neiederējās viena lieta - kaŗš. Par nelaimi zagļiem, Putins noticēja pasakām par “Kinžal” raķetēm un “Armata” tanku armādām, kas spējīgas soļot “līdz Berlīnei”, un iesāka kaŗu Ukrainā. Tagad redzams, karalis ir kails. Bet kā piesegt šo plikumu, šo Krievijas patieso vājumu? Recepte zināma jau no Katrīnas Lielās (1729-1796) laikiem- ar izlikšanos. Toreiz ķeizarienes favorīts kņazs Potjomkins (vienkāršs virsnieks, kam valdniece bija dāvājusi augsto titulu) Katrīnas ceļā uz impērijas dienvidu provincēm lika sabūvēt paraugciematus, kuŗos saveda speciāli šim pasākuma sagatavotus, labi apģērbtus un uzbarotus zemniekus. Pēdējā laikā no Krievijas valsts budžeta propagandai tiek izlietots ap diviem miljardi ASV dolaru gadā. Saprotams, liela daļa no šīs naudas arī tiek izzagta, iztērēta nevienam nevajadzīgiem pētījumiem, konferencēm, semināriem, honorāriem radiem un draugiem, starpniecības naudām utt. Un tomēr liela daļa nonāk līdz medijiem- sākot no “Russia Today”, “Sputnik’ un beidzot ar interneta vietnēm, kas izplata klaju dezinformāciju. Netiek smādēta pat primitīva uzpirkšana. Pagājušā vasarā Bulgārijas specdienesti atmaskoja shēmu, kā Krievijas aģenti rēgulāri maksāja 2000  eiro mēnesī dažiem polītiķiem, žurnālistiem un kultūras darbiniekiem par Krievijai izdevīgas informācijas sacerēšanu un izplatīšanu.

 

Un tagad divas traģikomiskas ziņas. 16. maijā Sibirijas pilsētā Novosibirskā Krievijas Federālais drošības dienests (agrākā “čeka”) aizturējis jau trešo Teorētiskās un lietišķās mechānikas institūta (aiz šādiem izplūdušiem nosaukumiem parasti slēpjas slepenas militāras iestādes) zinātnieku ar apvainojumu “valsts nodevībā”. Viņi visi bija iesaistīti programmā, kas izstrādāja raķeti “Kinžal”. Vainīgie jāatrod! Tas viss jau sāk atgādināt Staļina laikus ar “kaitnieku”, “valsts ienaidnieku” un “ārstu indētāju” meklēšanu. Tikmēr sociālajos tīklos izplatās Brjanskas apgabala Starodubskas rajona administrācijas aicinājums vietējiem iedzīvotājiem ziedot gumijas zābakus brīvprātīgajiem, kuŗi apkārtnes purvos meklē 13. maijā notriekto Krievijas iznīcinātāju un helikopteru pilotu mirstīgās atliekas. Varenajai Krievijas armijai trūkst zābaku! Protams, iepriekš teiktais nenozīmē, ka Krievija vairs nav spējīga uz jaunām avantūrām. 

 

Šī gada 11. un 12. jūlijā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiks kārtējais NATO samits, kuŗa galvenā tēma būs alianses austrumu flanga drošība. Domājot par Latvijas aizsardzību, mūsu valstī atjaunots obligātais Valsts aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums ir brīvprātīgs. Līdz 15. maijam dienestā varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Saskaņā ar plāniem pirmajā iesaukumā paredzēts iesaistīt 300 jauniešus. Pretēji skeptiķu prognozēm, dienestam brīvprātīgi pieteikušies 470 puiši un dažas meitenes, to skaitā ar vairāki ārzemēs dzīvojošie jaunieši. Tātad runas par patriotisma trūkumu jaunatnē bijušas nepamatotas. Prieks, ka labo ziņu vairāk nekā slikto.