Kārlis Streips 25.10.2016
Pirms pāris nedēļām Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs KNAB, kā to savulaik teica ilggadīgā KNAB darbiniece Juta Strīķe, “aizgāja pakaļ” Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, miljonāram un smalkās dzīves aprakstu neiztrūkstošam dalībniekam Jūlijam Krūmiņam un vēl pāris cilvēkiem. Notika kratīšana un pēc tam aresti. Kā tas mēdz mūsu valstī gadīties, i Truksnis, i Krūmiņš attiecīgajā brīdī saslima (vai “saslima”) un nonāca slimnīcā. Pēdējais no slimnīcas gultas sparīgi sniedza intervijas.
Stāsts ir skumji nogurdinošs, runa ir par polītisko partiju financēšanu. Knābim ir aizdomas, ka nelikumīgi un caur trešo personu rokām nākuši ziedojumi Trukšņa pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai un, ka šī procesa organizētājs varētu būt bijis Krūmiņš. Un vēl – Truksnis, kā izrādās, mitinās dzīvoklī ļoti ekskluzīvā Jūrmalas celtnē, kuŗa pieder Jūlija Krūmiņa meitai, tā radot jautājumu, vai nebija noticis “roka roku mazgā” darījums. Katrā gadījumā Trukšņa alga pašvaldībā nebija tāda, ka viņš varētu atļauties īri minētajā namā. Krūmiņš un viņa meita “zaļajiem zemniekiem” katrs ziedojuši maksimālo summu – 15 tūkstošus eiro gadā.
Šis arī būs nogurdinoši gaŗš process. Ja Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas rezultātā lieta nonāks tiesā, tad visticamāk kārtējo reizi Temīdas dzirnas mals lēni, jo lēni. Piemēri nav tālu jāmeklē – Ventspils bosu Aivaru Lembergu par dažādiem smagiem noziegumiem tiesā jau kuŗo gadu, bet līdz rezultātam joprojām nav nonākts. Acīmredzot, cerot, ka iestāsies tā sauktais noilgums. Savukārt partiju financēšanas jomā taču bijis stāsts par nu jau nebūtībā aizgājušo Tautas partiju, kuŗa ar financēšanu krāpās tik apjomīgi, ka KNAB piesprieda vairāk nekā miljonu latu naudas sodu, kā rezultātā partija vienkārši pašlikvidējās. Otra partija, kuŗa iekrita tajā pašā grēkā, bija kādreizējā Satiksmes ministra Aināra Šlesera dīvaini nosauktā Latvijas Pirmā partija. Pirmā tiesas sēde par pretlikumīgu rīcību pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām, ja varat ticēt, notika... pēc 2010. gada Saeimas vēlēšanām! Visticamāk, ja Truksnis, Krūmiņš un citi nonāks tiesas priekšā, tāpat rezultātu varēsim gaidīt ļoti ilgi, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka Krūmiņš ir ļoti turīgs cilvēks un varēs sev noalgot pulku advokātu.
Latvijā jau labu laiku polītiskām partijām tiek piešķirts valsts financējums, un tāpēc ir ļoti stingri ierobežojumi attiecībā uz citu financējumu. Juridiskas personas partijām ziedot nedrīkst vispār, fiziskām personām ir ierobežota naudas summa gada laikā, kā arī nav atļauta ziedošana caur trešajām personām. Ar šo sistēmu gan ir pāris problēmas. Pirmkārt, valsts financējumu saņem tikai tās partijas, kuŗas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir saņēmušas vismaz 2% balsu. Praksē tas ir nozīmējis, ka pie financējuma tiek tikai tās partijas, kuŗas pārvar 5% barjēru un iegūst mandātus parlamentā.
Otrkārt, valsts financējums nekāds dižais nav. Kopumā valsts katru gadu attiecīgo partiju starpā sadala aptuveni 600 tūkstošus eiro. Tā var likties ievērojama summa, taču tikai līdz tam brīdim, kad top zināms, ka patlaban to saņem piecas partijas – tās, kuŗas pagājušajās vēlēšanās ieguva mandātus Saeimā. 600 tūkstoši dalīts ar pieci ir 120 tūkstoši eiro, bet partijas uzturēšana tomēr ir gana dārgs prieks. Līdz ar to ir skaidrs, ka bieži vien partijas un polītikāņi meklē tumšākus ceļus, kā iegūt papildu financējumu. Vai tas tā bijis šoreiz, to rādīs laiks. Taču kārtējo reizi ir situācija, kuŗa smird pa gabalu.
Knābim Trukšņa un Krūmiņa aizturēšana bija liels ķēriens. Laikā kopš par biroja direktoru kļuva Jaroslavs Streļčenoks, galvenais, kas par šo iestādi bijis zināms ir tas, ka direktors kašķējas ar saviem darbiniekiem. Jau minētā Juta Strīķe vairākkārt tika no biroja padzīta un tad atkal atjaunota darbā ar tiesas spriedumu. Citi atlaistie darbinieki stāstījuši briesmu lietas, tostarp kādreizējais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs ir teicis, ka viņam piedāvāts miljons eiro kukulī saistībā ar jau pasen arestēto kādreizējo Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni, kuŗš pats apsūdzēts kukuļa ņemšanā. Kukulis Jurašam piedāvāts it kā ar cerību, ka apsūdzību pret Magoni varētu mīkstināt no kukuļņemšanas uz „tirgošanos ar ietekmi”, par ko sods ir daudz mazāks. Jurašs apgalvojis, ka viņš Streļčenokam par to ir pastāstījis, bet nekāda izmeklēšana nav sekojusi. Patlaban tuvojas Streļčenoka termiņa beigas amatā, un, ja tā ir taisnība, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tādam cilvēkam Latvijas pretkorupcijas iestādes vadībā nav ko meklēt. Katrā gadījumā pieredzējušu pretkorupcijas ekspertu padzīšana tāpēc, ka priekšniekam kaut kas nepatīk, neko labu neliecina par KNAB profesionālitāti. Uz KNAB direktora amatu pieteikusies grupiņa cilvēku. Es ceru, ka Streļčenokam tiks parādītas durvis.
Un vēl – šis ir mans pēdējais komentārs, pirms ASV prezidenta vēlēšanām 8. novembrī. Vēlreiz gribu visus lasītājus aicināt labi pārdomāt savu izvēli – vai balsot par cilvēku, kas apšauba to, ka Amerikai būtu jāpalīdz Baltijas valstīm Krievijas iebrukuma gadījumā, vai tomēr par, varbūt pavisam ne tīkamu, bet Latvijai pārliecinoši draudzīgu kandidātu.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
