Ko prezidents atvedis no Šveices?
Kārlis Streips    21.01.2020

 

 

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ ir Šveicē. Pirmdien viņš viesojās Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN, kas atrodas Ženēvā (tas ir saīsinājums jēdzienam Eiropas kodolpētījumu konsīlijs franču valodā). Organizācija dibināta 1954. gadā un tajā ir 23 dalībvalstis, sešas asociētas valstis un vēl divas, ar kuŗām patlaban notiek sarunas par asociētās valsts statusu. Patlaban mūsu valsts nav šajā sarakstā, taču Latvija cer par asociētu valsti kļūt nākamgad, 2021. gadā. Visticamāk tas bija viens no prezidenta galvenajiem mērķiem, tiekoties ar organizācijas pārstāvjiem. Latvijā 1961. gadā atklāts Salaspils kodolreaktors, kuŗā zinātnieki veica radiācijas pētījumus par enerģijas pārvēršanos, jonu kristalliem, gamma stariem, starojuma dozimetriem, beta spektrografiem un citiem procesiem, kuŗi man, lai arī analītiskā ķīmiķa dēlam, ir tumšākā no tumšākajām bildēm. Esmu ābols, kuŗš šajā ziņā krita tālu, tālu no koka.

 

Taču PSRS okupācijas laikā Salaspils reaktora ļaudis sadarbojās ar pētnieciskām iestādēm gan Padomju Savienībā, gan arī citur. Okupētās Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā darbojās praktikanti no Irākas, Ziemeļkorejas un Lībijas, savukārt atsevišķi kodolfiziķi no Latvijas pavadīja laiku Irākā un Lībijā. Salaspils kodolreaktors apturēts 1998. gada jūnijā, jo valsts to prieku vienkārši nevarēja atļauties. Tā pārbūvēšana atbilstoši modernai izpratnei par drošību būtu maksājusi apmēram 20 miljonus ASV dolaru. Kodoldegviela no Salaspils tika izvesta uz Krieviju, lai gan apmēram 1200 kubikmetru radioaktīvo atkritumu joprojām atrodas turpat uz vietas un zem stingras apsardzes. Taču zinātnisks darbs sakarā ar kodolenerģiju saistītiem jautājumiem arī mūsu valstī turpinās. Jau tagad ir starpdisciplināra darba grupa sadarbībai ar CERN organizāciju. Tajā pārstāvētas vairākas universitātes, institūti, ražotāji un nozaru asociācijas. Galvenais mērķis ir veidot jaunus kontaktus, kas, iespējams, nākotnē varētu nozīmēt kopprojektus un arīdzan kopfinancējumu.

 

No Ženēvas Valsts prezidents devās uz Davosu, kur otrdien, 21. janvārī sākās 50. Pasaules Ekonomiskā foruma konference. Cita starpā, Levita kungs bija viens no trim galvenajiem runātājiem diskusijā par Centrālās un Austrumeiropas ekonomisko attīstību. Foruma laikā viņš arī piedalījās vairākās apaļā galda diskusijās par Eiropas savienības nākotni un ilgtspēju. Tāpat prezidentam bija vairākas divpusējas tikšanās ar citiem Davosas grandiem. Mūsdienu Pasaules ekonomiskais forums dibināts 1971. gadā kā Eiropas menedžmenta forums. Tā dibinātājs ir biznesa profesors Ženēvas universitātē Klauss Švābs, un šogad, 50. pasākumā, viņš joprojām ir možs un aktīvs. Uz pirmo forumu viņš uzaicināja 444 Rietumeiropas uzņēmumu pārstāvjus, un galvenais mērķis bija palīdzēt tiem labāk saprast amerikāņu biznesa un menedžmenta principus. Taču drīz vien notikumi pasaulē piespieda Švāba kungu paplašināt fokusu, un jau 1974. gadā blakus biznesmeņiem forumā grozījās pirmie polītiķi. Par Pasaules ekonomisko forumu organizācija pārtapa 1987. gadā. Jau nākamajā gadā Davosā tikās Grieķijas un Turcijas pārstāvji, lai parakstītu Davosas deklarāciju un tādējādi novēršot kaŗu starp abām pusēm.

 

1989. gadā Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja Davosā sarīkoja pirmo tikšanos valdības ministru līmenī. Tajā pašā gadā tur tikās Austrumvācijas premjerministrs Hanss Modrovs un Rietumvācijas kanclers Helmūts Kols, lai apspriestu Vācijas apvienošanu. Tiesa, 1989. gada janvārī Berlīnes mūris nebija vēl pat sācis krist, taču acīmredzot abas puses jau tad bija gatavas sākt, tā teikt, viena otru apostīt. 1992. gadā pirmoreiz publiski un kopā parādījās Dienvidāfrikas prezidents Frederiks Deklērks un cilvēktiesību leģenda Nelsons Mandela. Un pērn Davosā pirmoreiz septiņu gadu laikā aci pret aci tikās Grieķijas premjers Aleksis Ciprass un Maķedonijas premjers Zorans Zaevs. Tapa nolemts, ka Maķedonija atteiksies no Aleksandra Lielā vārda lietošanas attiecībā uz valsts galveno lidostu. Visos minētajos gadījumos saruna Davosā ar laiku noveda pie kaut kā plašāka. Vācija nudien apvienojās. Dienvidāfrikā nudien beidzās baisā aparteīda sistēma. Un Maķedonija sevi pārdēvēja par Ziemeļu Maķedoniju un tādējādi atrisināja ilgstošo strīdu ar kaimiņvalsti, lai varētu uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

 

Dalība Davosas forumā notiek tikai un vienīgi uz ielūguma pamata. Galvenokārt tie ir pasaules bagātākie uzņēmumi, kuŗi īstenībā ir apvienojušies ar mērķi uzlabot pasauli. Polītiķi, aktieri un citi ļaudis tiek aicināti tāpēc, ka foruma organizētāji uzskata, ka viņiem varētu būt sakāms kaut kas tāds, kas arī citiem būtu interesants un svarīgs. Tā, piemēram, šogad forumā bija diskusija par klimata maiņu, kuŗā piedalījās zviedru pusaudze Grēta Tunberga, kuŗa pāris gadu laikā ir kļuvusi par globāli slavenu meiteni. Forumā Grēta sūri pasmīnēja un atzina, jā, par uzmanības trūkumu viņa nav varējusi sūdzēties. Drošības līmenis Davosā ir visaugstākajā līmenī, jo tur arī, piemēram, šogad piedalījās ASV prezidents Donalds Tramps, Vācijas kanclere Angela Merkele, Lielbritanijas princis Viljams un citi grandi.

 

Nav tā, ka no Latvijas katru gadu kāds tiktu aicināts uz Davosu. Pērn janvārī, piemēram, polītiķi jaunievēlētajā Saeimā joprojām kašķējās par koalīcijas veidošanas jautājumiem, līdz ar ko premjers Māris Kučinskis bija tā dēvētā "klibā pīle." Arī valsts prezidenta Raimonda Vējoņa termiņš tuvojās beigām. Toties iepriekšējā, 2018. gadā, Davosas forumā piedalījās i premjers Kučinskis, i tālaika finanču ministre Dana Reizniece-Ozola. Kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uz Davosu tika un joprojām tiek aicināta rēgulāri, jo ārpus prezidentes karjeras, protams, viņa ir globāli pazīstama psicholoģe un folkloras eksperte. Šis ielūgums uz Pasaules ekonomisko forumu ir gods valstij.