Sallija Benfelde 23.05.2023
Ir saprotami un cilvēcīgi, ka no Valsts prezidenta gaidām, ka par spīti visam, viņš vai viņa nāks ar kādu brīnumnūjiņu, kas atrisinās ja ne visas, tad daudzas problēmas. Un, protams, brīžiem piemirstam, ka prezidenta galvenais uzdevums ir pārstāvēt Latviju ārpolītikā, bet prezidents nevar noteikt ne pensiju, ne algu lielumu. Patiesībā jau to tā īsti nevar izdarīt neviens, jo valsts budžetā naudas ir tik, cik tās ir, un arī aizņemties nevar bezgalīgi. Iekšpolītikā prezidenta uzdevums drīzāk ir iedvesmot, runāt par to, ko mēs varam, aicināt cilvēkus darīt arī pašiem, negaidot vienu lielo priekšnieku, kā partijām nereti patīk solīt. Sak“, atnāks mūsu pareizais cilvēks un visu izdarīs. Domāju, ka, runājot par iedvesmu un redzējumu, spilgts piemērs bija Vaira Vīķe-Freiberga. Tikmēr vismaz dažas partijas, kuŗas šogad izvirzījušas savu Valsts prezidenta amata kandidātu, sola laimes zemi un pārticību, jo vien pārējie deputāti nobalsos par viņu kandidātu. Šobrīd skaidrības par to, kāds varētu būt balsojums, nav, jo koalīcija nav vienojusies par vienu kandidātu, tiek izteikti savstarpēji pārmetumi par to, ka slepus tiekot meklēti domu biedri starp opozīcijas partijām. Tiesa gan, Nacionālā apvienība joprojām neatbalsta nevienu no trijiem kandidātiem, acīmredzot cerot uz nākamajām vēlēšanām, kuŗās varbūt izdosies pierunāt partnerus balsot par amata kandidātu, kas ideoloģiski NA būtu ļoti tuvs. Pašlaik izskatās, ka visvairāk cerību tiek likts uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuŗu balsis varētu izrādīties izšķirošās. Tāpat jau izskan minējumi, ka NA nākamajās vēlēšanās varētu virzīt ilggadējo Saeimas priekšsēdētāju, tagadējo aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci, kuŗa atbilstu gan brīžiem izskanējušai prasībai, ka Latvijai vajag prezidenti sievieti, gan pildītu NA vēlmes ideoloģiskajos jautājumos, necenšoties kaut ko darīt citādāk.
Sabiedrībā jau izskan dažas dusmīgas balsis, ka polītiskais tirgus jau apnicis un ka šo Saeimu vajadzētu atlaist. Tas gan pašlaik nav iespējams, jo Satversmes 14. pantā rakstīts, ka: Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu..
Par Latvijas iedzīvotājiem vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka mēs tomēr gaidām kādu brīnumu, kas padarīs mūs turīgākus un laimīgākus. Interesants jautājums ir, vai diasporā dzīvojošie tautieši domā tāpat? Par to tika spriests Latvijas radio raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Uz sarunu tika aicināti diasporas aktīvisti, lai pastāstītu, ko no Valsts prezidenta gaida ārzemēs dzīvojošie, pārskatu par raidījumā runāto var izlasīt arī sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
Izrādās, daļa Vācijā dzīvojošo, tāpat kā daudzi Latvijā, saka, ka neko negaida. Tomēr tā nedomā visi, daudzi saka, ka, izraugoties Valsts prezidentu, ir divi uzsvari pirmkārt, viņam ir jābūt tādam, kuŗš prezentē valsti starptautiskā arēnā runā vairākās svešvalodās, ir ar stingru mugurkaulu un patriotisku domāšanu. Otrkārt, prezidentam svarīgai ir jābūt arī diasporas interešu aizstāvībai, virzot diasporai svarīgus jautājumus dienas kārtībā.
Latvieši Dānijā cer, ka prezidents būs gatavs pārmaiņām un mainīsies arī viņa tradicionālais darba stils. Tiek gaidīts izteikts līderis, kuŗš spēj vadīt valsti, vienlaikus saglabājot empātiju, cilvēciskumu, nebaidoties iziet pie tautas un būt kopā ar cilvēkiem, ka tas būs jauns, enerģisks cilvēks, kuŗš uz priekšu dzītu cilvēkus gan Latvijā, gan diasporā.
Savukārt Amerikā tautieši uzskata, ka prezidentam noteikti būtu jābūt divām īpašībām, bet trešā būtu vēlama. Viņam jābūt izcilai personībai, kuŗa spēj izcili prezentēt mūsu valsti, padarot to pamanāmu starptautiskā arēnā. Prezidentam jābūt tādam, kuŗš spēj aizraut un iedvesmot tautu augstāku mērķu sasniegšanai nākošajam kandidātam jābūt harismātiskam. Kā trešā prasība no Amerikas latviešiem prezidentam būtu 21. gadsimta lūzums domāšanā prezidentam jāspēj parādīt, ka esam moderni, intensīvi un enerģiski.
Atšķirības vēlmēs droši vien ir arī tādēļ, ka Latvijā daudziem neklājas viegli un ikdienā nākas domāt par visvienkāršākajām lietām rēķinu apmaksu, pārtiku, bērnu skološanu un cilvēki tiešām gaida pārmaiņas. Nereti cerības saistās ar Valsts prezidentu, ka viņš vai viņa būs tas, kuŗš pratīs izvest Latviju no stagnācijas un atpalicības. Manuprāt vispirms gan vairāk būtu jāprasa no Saeimas, kura savukārt var prasīt darbus no valdības, gan neaizmirstot, ka arī valdībai nav brīnumnūjiņas un bezgalīgs naudas maks. Lai sāktos pārmaiņas, pirmkārt, ir jābūt polītiskai gribai godīgi strādāt Latvijai un nevis domāt tikai par savas partijas reitingu. Un tad Saeima, valdība un Valsts prezidents kopā patiešām var panākt Latvijas izkāpšanu no vecajām kurpēm.
Atpakaļ
.jpg)
