Ko darīt ar korupcijas „zirnekli” Rīgā?
Sallija Benfelde    12.03.2019

 

 

Tā dēvētā „Rīgas satiksmes” (RS) korupcijas lieta, šķiet, ir lielākā, ko Latvija piedzīvojusi kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Gandrīz katru dienu publiski kļūst zināmi aizvien jauni fakti, un jāteic, ka „mati ceļas stāvus”, to visu uzzinot, un nu jau var teikt, ka RS ir kā „zirneklis” Rīgas domes radītā korupcijas tīkla centrā. Par to, ka cinisms un vēlme „slēpt galus ūdenī” tikai palielinās, manuprāt, liecina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēža Anrija Matīsa atkāpšanās no amata. Ja no amata atkāpjas „Saskaņas” deputāta kandidāts (gan neievēlēts) 13. Saeimas vēlēšanās, tad tas acīmredzot liecina par to, ka par iespējamās kukuļošanas un korupcijas apjomu sabiedrībai nav ne jausmas un to var tikai iztēloties. Pēc Matīsa publiski paustā var saprast, ka uzņēmums ir tā izsaimniekots, ka ieķīlātas pat tramvaja sliedes un maksātnespēja nav stāsts no fantastikas sērijas, bet Rīgas dome joprojām tā īsti neko darīt negrib.

 

Ne velti šobrīd ieceltais pagaidu valdes priekšsēdis Ernests Saulītis paziņojis, ka „Ernst&Jung” audits esot tukši vārdi un ka tas nav jāredz pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Šobrīd gan ar auditu amatpersonas varot iepazīties, tikai jādodas uz RS. Kā zināms, Saulīša karjēra ir bijusi saistīta tikai ar Rīgas domi, viņš bija Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs, kuŗu Ušakovs iecēla par RS pagaidu valdes priekšsēdi pēc Matīsa atkāpšanās no amata. Izrādās, tieši Īpašuma departaments ir bijis galvenais "Rīgas satiksmes" finanču uzraugs no domes puses uzreiz aiz Ušakova un rekomendāciju sniedzējs mēram. Pat Matīss jau paudis bažas par to, kā interesēs Saulītis darbojas. Vēl jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanu lidostā aizturēja partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) biedru, uzņēmuma "Rīgas karte" valdes locekli un pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" amatpersonu Aleksandru Brandavu, kurš acīmredzot grasījās pamest valsti. Nākamajā dienā Brandavs gan tika atbrīvots pret 200 000 eiro lielu soda naudu.

 

Ne mazums jau ironizēts par to, ka tagad Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks grasās Eiroparlamentā kārtot Rīgas komunālos jautājumus un izteikti minējumi, ka patiesībā tā ir bēgšana no grimstoša kuģa. Cerība, ka Ušakovs atkāpsies no amata, kā tas notiek demokratiskās un civilizētās valstīs, ja pār polītiķi krīt nopietnu aizdomu ēna, ir vismaz naiva. Un Ušakova apgalvojumi, ka viņš neko neesot zinājis un viņam par notikušo nav nekādas atbildības, izklausās nevis pēc muļķīga joka, bet pēc ņirgāšanās par valsti, likumiem un nodokļu maksātājiem. Toties iespēja, ka par mēru varētu kļūt Andris Ameriks, kurš taču atkāpās no vicemēra amata un kurš tagad to ne noliedz, ne apstiprina, liek domāt, ka „lietu sakārtošanai” vajadzīgs pietiekami pieredzējis un šādos darījumos zinošs cilvēks. 

 

Protams, rūgtumu vieš tas, ka polītiķi, pār kuriem krīt nopietnu aizdomu ēna, vienā mierā var kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Vēl vairāk, pat ja pret Nilu Ušakovu un Andri Ameriku tiks sākts kriminālprocess un pēc tam arī kriminālvajāšana, viņi varēs kandidēt vēlēšanās. Protams, par kāda vainu vai nevainīgumu lemj tikai tiesa, bet, kā jau esmu rakstījusi agrāk, ir arī polītiskā atbildība un arī vienkārši atbilstība savam amatam. 

 

Vai VARAM ministrs Juris Pūce uzdrošināsies atcelt Ušakovu no amata? Izskatās, ka RS tiešām ir kā „zirneklis” liela tīkla vidū, kuŗā grozījušies, iespējams, ne tikai miljoni, bet arī daudz lielākas summas. Ja atceramies, dažādos darījumos iejaukti cilvēki Latvijā ir gan nokrituši no balkona, gan bites izrādījušās ļoti indīgas un galu galā autoavārijas notiek, reizēm uzbrūk narkomāni. 

 

Atliek cerība, ka, pirmkārt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paspēs savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu ne tikai kriminālprocesu un pēc tam kriminālvajāšanu, bet tiktu piemērots arī apcietinājums kā drošības līdzeklis. Otrkārt, gribas jautāt, kādēļ valsts neieceļ savus pilnvarniekus RS pārvaldīšanai, jo ir skaidrs, ka pagaidu valde neko īsti nedarīs. Galvaspilsētas satiksmes uzņēmums ir pietiekami nozīmīgs visai valstij, lai valsts to pārņemtu savā uzraudzībā, līdz visas lietas tiks noskaidrotas un vismaz daļēji uzņēmumā tiks ieviesta kārtība. Tam ir vajadzīga polītiskā griba un zināma drosme. 

 

Par to, vai valsts nevar iecelt savus pilnvarniekus, jautāju vairākiem 13. Saeimas deputātiem, jo kādā dienā Rīga tiešām var pamosties bez sabiedriskā transporta – kā jau minēju, Rīgas dome ir ņēmusi aizdevumus bankās, ieķīlājot transporta līdzekļus un, uzzinot, kā saimniekots RS, bankas kredītus var pieprasīt atpakaļ daudz ātrāk. Pagājušajā gadā RS ir bijuši vajadzīgi 137 miljoni eiro, un nupat, lai uzņēmums nenonāktu bankrota situācijā, no Rīgas domes budžeta tika prasīti kārtējie miljoni. Jurists, 13. Saeimas deputāts no „Jaunās Vienotības” (JV) Andrejs Judins atbildēja īsi: „RS ir pašvaldības uzņēmums (SIA). Valsts institūciju pienākums ir reaģēt uz pārkāpumiem uzņēmumā, nevis iejaukties tā pārvaldīšanā. Tiesībaizsardzības institūcijām jāveic savs darbs (operatīvais darbs, kriminālprocesu uzsākšana, izmeklēšana). Rīgas domi var atlaist – darbs VARAM ministram Pūcem.” 13. Saeimas frakcijas „Attīstībai/Par!” (A/P!) priekšsēdis un Nacionālās drošības komisijas sekretārs Daniels Pavļuts arī paskaidroja, ka valsts nevar tā vienkārši pārņemt pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības vadību un ka šobrīd tiek virzīti apjomīgi grozījumi Publisko kapitāldaļu pārvaldības likumā, kas „palīdzēs sakārtot arī lielo pašvaldības uzņēmumu darbu. Skaidru pienākumu veidot padomes, iekļaut neatkarīgus un profesionālus padomes locekļus, publiskot informāciju par uzņēmuma darbību un daudzas citas lietas”. 

 

Tātad šobrīd visas cerības ir uz KNAB un ministru Juri Pūci, jo valsts nevar un nedrīkst rīkoties ārpus likuma ietvariem. Ja likuma grozījumus izdosies ātri nodot Saeimā izskatīšanai un tā tos pieņems, tad, protams, tie nedarbosies ar atpakaļejošu datumu. Gan jāteic, ka grozījumi, manuprāt, ir vajadzīgi arī ar vēlēšanām saistītajos likumos, jo kandidēt nevar tikai tie, kuŗu vainu ir atzinusi tiesa, bet kriminālvajāšanā esošas personas, arī tās, kuŗām jau ir celta apsūdzība, var kandidēt. Spilgts piemērs ir Aivars Lembergs, kuram ir liegums būt Ventspils mēram, bet kurš var kandidēt un kandidē pašvaldību vēlēšanās. Protams, formāli Ventspils mērs ir cits cilvēks, bet Lembergs kā deputāts piedalās visās domes sēdēs, un nedomāju, ka Latvijā kāds šaubās par to, ka patiesībā Lembergs vada Ventspili joprojām. Vai tāda situācija vairo Latvijas iedzīvotāju uzticību valstij un tās tieslietu sistēmai? Ja Nilu Ušakovu ievēlēs Eiroparlamentā – un tas ir gandrīz droši – tad pieprasījums Eiroparlamentam noņemt deputāta imūnitāti un izdot viņu tiesībsargājošajām institūcijām var prasīt pat gadu un vairāk. 

 

Par to, kā to paveikt juridiski korekti, jārūpējas juristiem. Šobrīd, uzzinot šokējošos faktus par to, kā saimniekojusi Rīgas domes vadošā koalīcija un saprotot, ka Ušakovs vienkārši var „aizlaisties” uz Briseli, pārņem bezspēcības sajūta, bet tik ļoti gribas ticēt savai valstij!