Kļūdas cena – cilvēki un valsts
Sallija Benfelde    09.03.2021

 

 

Rēķinot vakcinēto cilvēku daudzumu procentos no iedzīvotāju skaita, Latvija (kopā ar Bulgāriju) ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā.

 

Viens no iemesliem ir tas, ka vakcinācijas plāns sākotnēji bija vairāk teorētisks, bez izpratnes par reālu rīcību, par situāciju ārpus Rīgas. Acīmredzot plāna rakstītāji uzskatīja, ka jebkurš iedzīvotājs var nokļūt līdz vietai, kurā paredzēta vakcinācija. Tikai vēlāk nāca apjausma, ka ne visi ģimenes ārsti piedalīsies vakcinācijā, ka  ne visur laukos sabiedriskais transports ir pieejams un galu galā – ne katrs gados vecāks cilvēks spēj iziet ārpus mājām un doties ceļā veselības stāvokļa dēļ.

 

Tomēr galvenais iemesls, kādēļ vakcinācijā esam pēdējā vietā, ir vakcīnu trūkums. Ražotāju piegādes dažādu iemeslu dēļ kavējas visur pasaulē, arī Eiropā. Latvija līdz šim ir saņēmusi ļoti maz vakcīnu. Tiek gan apgalvots, ka marta beigās varēšot sākties masveida vakcinācija. Un ir kļuvis skaidrs, ka vakcīnu trūkumu Latvijā būtiski ir ietekmējis kļūdains vakcīnu pasūtījums – Latvija kā galveno ir izvēlējusies AstraZeneca vakcīnu, kas Eiropas Savienībā tika apstiprināta tikai 29. janvārī. 

 

Kādēļ tā noticis? Kā zināms, premjers Krišjānis Kariņš janvāŗa sākumā pieprasīja veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju, ministre atkāpās no amata, un par ministru kļuva viņas partijas biedrs Daniels Pavļuts. Saistībā ar vakcīnu pasūtinājumu ministrs ierosināja dienesta pārbaudi un tika sākta disciplinārlieta pret vairākiem ierēdņiem, pārbaudes laikā netika atrasti pierādījumi prettiesiskai rīcībai. Publiski gan kļuva zināms, ka darba grupa, kuŗa spriedusi par vakcīnu pasūtīšanu, darbojusies pavisam neformāli, nav rakstīti sanāksmju protokoli  un nepavisam nav skaidrs, kuŗš ieteicis Pfizer vakcīnas pasūtīt nelielā daudzumā, vēl vairāk –  nekļuva skaidrs, kāpēc Latvija atteicās pasūtīt visu pieejamo Pfizer vakcīnu daudzumu. Publiski izskanējušie argumenti gan izklausījās saprotami un pamatoti. Proti, laikā, kad notika vakcīnu izvēle un pasūtīšana, tika gaidīts, ka pirmo apstiprinās AstraZeneca vakcīnu un Pfizer vakcīnas uzglabāšanai un pārvietošanai jānotiek mīnus 70 grados pēc Celsija. Dīvaini gan bija tas, ka vēl decembrī, kad kļuva skaidrs: AstraZeneca apstiprinašana kavējas un ir iespējams pasūtīt papildus devas Pfizer, valdība par to vispār netika informēta. Situāciju pavisam nejauši izglāba Lietuvas ārlietu ministra telefona zvans Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam ar jautājumu, vai tiešām Latvija atsakās no papildus Pfizer vakcīnām? Rinkēvičs, protams, zvanīja Veselības ministrijai un premjeram. Tā valdība uzzināja par šo iespēju un tika nolemts pasūtīt pieejamās papildus vakcīnas.

 

Atzinums, ka nekas nelikumīgs nav izdarīts, bet tā vienkārši gadījies, sabiedrībā radīja krietnu sašutumu. Apstākļu izpētīšanā iesaistījās žurnālisti, un Re: Baltica pēc slēgto valdības sēžu ierakstu noklausīšanās un plašākas izpētes publicēja trīs rakstu sēriju, kas atklāja aplamo un kļūdaino lēmumu tapšanu. Plašāk ar rakstiem var iepazīties Re: Baltica mājaslapā. Pēc rakstu izlasīšanas veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēma sākt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu iepirkumiem. 

 

Kādi ir secinājumi, izlasot Re:Baltica noskaidroto?

 

Pirmkārt, kā neprofesionālu un paviršu rīcību var vērtēt to, ka visas apspriedes par vakcīnu iepirkumu notika neformālā gaisotnē, bez protokoliem. Otrkārt, acīmredzot ne visiem šo apspriežu dalībniekiem bija pilnīgi vienāds viedoklis par to, kā jārīkojas, bet ziņojums par pretrunīgajām nostādnēm netapa uzrakstīts, valdība par to netika informēta. Treškārt, pamazām par noteicošo balsi šajās apspriedēs kļuva Valsts Zāļu aģentūras (VZA) direktors Svens Henkuzens. Direktors, par spīti tam, ka viņam bija pieejami visu vakcīnu ražotāju dokumenti to mājaslapās un viņam bija tiesības prasīt arī papildu informāciju, sanāksmēs un vēlāk arī valdībā sniedza nepilnīgu, brīžiem pat, maigi izsakoties, ne visai patiesu informāciju. Pēc pirmās dienesta pārbaudes ierosināšanas Henkuzens kļuva žurnālistiem praktiski nesasniedzams. Acīmredzot, vairāki ierēdņi ir rīkojušies vismaz neprofesionāli un ir jautājums, vai viņi var tupināt darbu savos amatos. Tikmēr sabiedrībā aug aizdomas par apzinātu Astra Zeneca lobēšanu. Visus pārmetumus saņem premjers Krišjānis Kariņš, kuŗš šobrīd tiek vainots par visu – gan par to, ka ir vīruss, gan par to, ka vakcīnu trūkst. Daļa sabiedrības uzstāj, ka jāpastiprina ierobežojumi, savukārt otra sabiedrības daļa ir nikni un pieprasa beidzot atcelt vismaz daļu ierobežojumu, jo tiekot iznīcināta tauta un valsts. Neapmierinātību un spriedzi vairo arī Krievijas ļoti veiksmīgā savas vēl Eiropā neapstiprinātās vakcīnas SputnikV reklamēšana – ne tikai atsevišķas ļaužu grupas, bet nu jau arī Saskaņas vadītā Rēzeknes pašvaldība pieprasa Krievijas vakcīnu, jo tā esot vienīgā drošā un labā vakcīna pasaulē. Vēl vairāk – polītikas aizkulisēs ir sākusies valdības šūpošana. Nupat ar absurdu un smieklīgu publisku paziņojumu klajā nācis Aldis Gobzems – Saeimas deputāts un bijušais KPV LV premjera kandidāts, kuŗš tagad nodibinājis savu partiju “Likums un taisnība”. Gobzems publiski vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita ar aicinājumu nominēt viņu par Ministru prezidentu, jo pašreizējā valdība esot jāatlaiž. Gobzems, lūk, glābšot tautu un valsti!

 

Par notiekošo var paraustīt plecus, bet Latvijas stabilitāti tas nevairo, un aizdomas par korupciju saistībā ar vakcīnu iepirkumu tikai vairo. Veselības ministram būtu jāveic ļoti nopietna dienesta izmeklēšana, vajadzības gadījumā piesaistot arī tiesībsargājošās iestādes un jāpieļauj arī doma, par VZA direktora atlaišanu. Droši vien tas nebūs vienkārši, jo ļoti iespējams, ka Svens Henkuzens zināmā mērā ir farmācijas biznesa interešu pārstāvis vismaz dažos jautājumos. Henkuzenasm gan ir pieklājīgs CV – laba izglītība un pieredze dažādās ar veselības aprūpi un arī ar farmāciju saistītās starptautiskās institūcijās. Amatā viņu 2015. gadā iecēla veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kuŗš pats nāca no farmācijas biznesa un tajā atgriezās pēc demisijas. Henkuzens tapa par VZA direktoru jau divus mēnešus pēc tam, kad sāka strādāt VZA par direktora vietnieku.

 

Iespējams, ierēdņu darbība bijusi tikai pavirša un galēji neprofesionāla. Tomēr skaidrība ir vajadzīga, jo sabiedrības aizdomas un neapmierinātībā šūpo valsti un grauj tās pamatus.