Kas notiks ar koalīciju?
Sallija Benfelde    01.07.2023

 

 

 

Pēc prezidenta ievēlēšanas nerimst spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Jau pirms vēlēšanām tika pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar Jaunās Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu, tomēr gan Apvienotais saraksts, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti. Turklāt jautājums joprojām ir par Aivaru Lembergu,no kuŗa ZZS nav norobežojusies. Kā zināms, Lembergs ir notiesāts pirmajā instancē, ir sankciju sarakstā.

 

Tajā pašā laikā aizejošais Valsts prezidents Egils Levits ir pārliecināts, ka turpmākajos četros gados Latvija būs drošās rokās. Savukārt  Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs ir pārliecināts, ka jaunievēlētais prezidents Edgars Rinkēvičs ir polītiķis ar lielu pieredzi un viens no retajiem polītiķiem, kuŗš var ietekmēt procesus. Ar vārdu sakot, no vienas puses, gandrīz visi, izņemot partijas “Latvija pirmajā vietā” līderi Aināru Šleseru un partijas “Stabilitātei!” līderi Alekseju Rosļikovu, augstu vērtē gan jaunievēlētā Valsts prezidenta pieredzi, nostāju jautājumos par Latvijas neatkarību un rietumnieciskumu, gan arī atzīst, ka personīgie sakari pasaules polītikas elitē nozīmē ļoti daudz.No otras puses, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība ir ļoti neapmierināti – gan tādēļ, ka viņu cerības uz “savējā prezidenta” ievēlēšanu nav piepildījušās, gan tādēļ, ka koalīcijā šim partijām var nākties rēķināties arī ar Jauno Vienotību, jo pretējā gadījumā šo partiju vietā var nākt ZZS un “Progresīvie”. Protams, ja koalīcijai būtu bijis viens prezidenta kandidāts, tad nebūtu ne neskaidrības par koalīcijas nākotni, ne aizvainojuma par to, ka nav “savējā prezidenta”. Kā zināms, NA un JV bija gatavas un vēlējās atbalstīt Egila Levita kandidatūru vēl vienam amata termiņam, bet AS kategoriski pastāvēja uz savu kandidātu Uldi Pīlēnu.Kļuva skaidrs, ka Levitu vēlreiz neievēlēs, ja nebalsos koalīcija, jo pret viņa kandidatūru bija ne tikai Šlesers un Rosļikovs, bet arī ZZS.Un tad JV nosauca savu kandidātu, bet NA nolēma nebalsot ne par vienu no trijām kandidatūrām. Acīmredzot NA cerēja, ka šajās vēlēšanās neiebalsos nevienu, un tad partiju apvienība varēs nākt klajā ar savu, partijai pietuvinātu kandidātu. Par šo kandidātu NA droši vien cerēja pierunāt balsot arī abas pārējās koalīcijas partijas, lai prezidenta vēlēšanas neievilktos mēnešiem ilgi. Tagad AS un NA ir “uzmetušas lūpu” un negrib nekam piekrist. 

 

Tikmēr jaunievēlētais Valsts preizidents Edgars Rinkēvičš saņem apsveikumus no pasaules valstu un organizāciju līdeŗiem. Jau ir zināms, ka  pirmajā vizītē Edgars Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā dosies uz Igauniju, kā to darījuši arī iepriekšējie prezidenti, pēc tam paredzēta vizīte Lietuvā un Polijā.Arī Ukrainas apmeklējums būs darba plānā, protams, saskaņojot vizītes laiku ar Kijivu.

 

Esot prezidenta amatā, Rinkēvičs esot gatavs kritizēt līdzšinējos partijas biedrus, par to jau viņš esot viņus brīdinājis, jo “amats uzliek pienākumus” un esot gatavs runāt arī publiski par lietām, kas viņam šķitīs netaisnīgas. Vaicāts par koalīcijas paplašināšanu, Rinkēvičs bilda, ka jau pēc vēlēšanām valdības veidošanas process bijis sarežģīts. Pašreizējai koalīcijai esot jāizrunā, “kur mēs šodien esam” - vai prezidenta vēlēšanas ir simptoms pretrunām koalīcijā un kāpēc koalīcijai nebija vienots prezidenta kandidāts. Savukārt ministru prezidents ir tiesīgs runāt par koalīcijas paplašināšanu. Jāpiebilst arī, ka jaunievēlētais Valsts prezidents, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tuvākajās dienās noliks Jaunās Vienotības biedra karti. Jau ir zināms, ka Edgars Rinkēvičs nolēmis Valsts prezidenta kancelejas vadītājas pienākumus uzticēt līdzšinējai Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Gundai Reirei (JV). Plānots, ka jaunā Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos būs Mārtiņš Drēģeris, kuŗš arī patlaban ir Rinkēviča padomnieks.

 

Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Rinkēvičs pateicās Saeimas deputātiem par dāvāto uzticību, - gan tiem, kas viņu atbalstīja, gan tiem, kas viņu neatbalstīja un sacīja, ka Valsts prezidenta vēlēšanu debates, diskusijas ar sāncenšiem parādīja, ka Latvijas demokratija ir ļoti augstā līmenī.

 

"Gribu no savas puses solīt to, ka es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka," uzsvēra Rinkēvičs. Tāpat topošais Valsts prezidents apņēmies cieši sadarboties ar Saeimu un valdību.

 

Protams, minējumi par iespējamu jaunu valdību un koalīcijas izjukšanu nerimst. Atlikušajā pilnvaru termiņā līdz 8.jūlijam aizejošais Valsts prezidents Egils Levits ir gatavs nominēt vadītāju jaunai valdībai, ja esošā, kuŗā darbojas Jaunā vienotība (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), kritīs, - to viņš atzina pēc tikšanās ar 31. maijā ievēlēto nākamo prezidentu Edgaru Rinkēviču.

 

Kā teica Levits, amatpersonas "vispārējos vilcienos" pārrunājušas polītisko situāciju valstī. "Situācija ir nepārskatāma. Partiju un Saeimas frakciju uzdevums ir skatīties, kā valdība varētu turpmāk darboties," teica prezidents. Viņaprāt, pašlaik ir iespējams gan pilnīgi jauns valdības modelis, gan iespējams turpināt pašreizējās valdības darbu, taču tas esot jāizlemj partijām un frakcijām. "Ja situācija to prasīs, es izdarīšu savu izvēli pirms 8.jūlija. Pēc tam tas būs jaunā Valsts prezidenta uzdevums to darīt," teica Levits. Arī Rinkēvičs norādīja, ka partijām pašlaik šis jautājums jāizrunā "krustām šķērsām". Viņaprāt, labākais, kā situāciju risināt, būtu partijām savā starpā runāt nepastarpināti, nevis to darīt caur masu medijiem.

 

Vien atliek piebilst, ka gan AS, gan NA koalīcijā jūtas pietiekami labi un negrib zaudēt ne vietas pie koalīcijas galda, ne ministru amatus, tādēļ apgalvo, ka nekas nemainīsies. Piemēram, izmaiņas valdošajā koalīcijā, kurā pašlaik strādā Jaunā vienotība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, nav gaidāmas strauji un, visticamāk, nenotiks šīs nedēļas laikā, apgalvo NA līderis Raivis Dzintars. Dzintaram subjektīvi partiju piektdienas, 2. jūnija,  sarunu laikā neesot radies iespaids, ka premjēra Krišjāņa Kariņa vēlme pārliecināt partnerus par koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību un “Progresīvajiem” būtu “ļoti patiesa”. Viņaprāt, tagad esot iespējami trīs scenāriji, kā situācija atrisināsies, - JV varētu nepildīt solījumus ZZS un “Progresīvajiem”, kas esot doti prezidenta vēlēšanu laikā, Kariņš demisionētu un tiktu veidota jauna valdība vai arī valdības maiņa tiktu atlikta uz kādu tālāku nākotni, līdz tam valdības vadītājam “torpedējot” paša vadītā Ministru kabineta darbu, piemēram, pretnostatot ministrus vienu pret otru vai kā tamlīdzīgi. NA polītiķis domā, ka ticamākie esot pirmais un trešais scenārijs, taču reālās norises pilnībā esot atkarīgas no JV lēmumiem.