Kas notiek pēc Brexit?
Dr. Kārlis I. Āboliņš    30.08.2016

 

Latvija var sniegt zaļās revolūcijas priekšzīmi

 

Britu izstāšanos varu raksturot kā dusmu un nesapratnes maisījumu. Nesapratne attiecas uz faktu, ka izstāšanās  jūtami attieksies uz ļoti daudziem britiem. It sevišķi uz tiem, kuŗi nedzīvo bagātnieku rajonos. Ja  Bagātnieku rajonu pamatā ir Eiropas Savienības (ES) brīvais tirgus. Ir maz šaubu, ka britu izstāšanās nozīmē nodokļu ieņēmumu samazināšanos, un tas mazinās galvenokārt izglītības un veselības iestāžu attīstību Lielbritanijā. Nesapratni veicināja izstāšanās kampaņa (LEAVE!) ar nepatiesu informāciju par ES darbību, ar dusmu vairošanu pret esošiem un nākamiem migrantiem un ar nepatiesiem apgalvojumiem, kā līdzšinējos maksājumus ES varēs izmantot veselības aprūpes uzlabošanai. Dusmas neapšaubāmi kāpināja neizpratne par to, kāpēc ES budžetā lielākā daļa vēl visu laiku ir veltīta lauksaimniecībai? Tāpat pamatotas dusmas raisa naudas izšķērdēšana sakarā ar to, ka ES parlaments darbojās Briselē un tad par lielu naudu tiek pārcelts uz Strasbūru Francijā.

 

Žēl, ka palikšanas kampaņa (REMAIN!) bija tik slikti organizēta, ka nespēja šo dusmu un nesapratnes maisījumu atspēkot. Jābrīnās, ka  polītiķi tik nepareizi novērtēja vēlētājus. No 46 miljoniem britu balsstiesīgiem kādi 17 miljoni balsoja par izstāšanos, kādi 16 miljoni ‒ par palikšanu un 13 miljoni nebalsoja vispār. Ja saskaita „par” balsotājus un nebalsotājus, tad par izstāšanos balsoja tikai viena trešdaļa balsstiesīgo.

 

Sekas,  līdz izstāšanās notiks

 

Līdz būs notikusi izstāšanas, kas ilgs vismaz divus gadus, visvairāk no nedrošības cietīs finanču tirgi. Londona ir viens no pasaules vadošajiem finanču tirgiem ar izteiktu nozīmi ES. Lielbritanija ES paliks vēl vismaz divus gadus. Tātad vismaz divu gadu gaŗumā būs brīvais tirgus ar Lielbritaniju. Taču investīcijas, kuŗas plānojamas ilgāk par diviem gadiem,  noteikti saruks. Tās atsāksies tad, ja noskaidrosies, ka arī ar jauniem muitas noteikumiem būs izdevīgi ražot ES brīvajam tirgum. Turklāt vēl nedrošība kā par Lielbritanijas,  tā par ES turpmāko pastāvēšanu. Kā būs ar Skotiju, kā būs ar ES?

 

Sekas pēc izstāšanās

 

Negātīvās sekas pēc izstāšanās būs daudz aptverošākas. Šodienas tautsaimniecības ir saistītas zināšanu,  ražošanas, innovāciju palielināšanas un risku mazināšanas jomās. Tikai ar spēcīgiem un drošiem dalībniekiem šīs saistības var  novest pie panākumiem: vairāk innovāciju, lielākas investīcijas, vairāk drošu darbavietu, lielāki ienākumi. Lielbritanija ir/bija spēcīga un droša ES dalībvalsts. Bez Lielbritanijas mazināsies ES devums pasaules ekonomikai no patlaban 22% uz 18%. Lielbritanija veido 18% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir ES otrs lielākais IKP devums aiz Vācijas (ar 22%).

 

Lielbritanija dod ES ap 20% ekonomisko izaugsmi – gandrīz tikpat daudz kā Vācija. Brexit nozīmē arī negātīvas sekas Vācijai, jo Lielbritanija ir Vācijas trešais lielākais tirgus. Tātad ar Brexit ekonomiski pamatīgi cietīs kā Lielbritanija,  tā arī Vācija. Taču Brexit sekas ir vēl tālejošākas. Varētu negatīvi mainīties ES ekonomiskā virzība uz brīvā tirgus un konkurences ekonomiku, jo Lielbritanija un Vācija ir/bija šīs ekonomikas virziena „smagsvari”. Tā varēja aizkavēt Francijas un Italijas,  un it sevišķi ES dienvidaustrumu dalībvalstu noslieci uz protekcionisma un pārdales ekonomiku. Vācija ar Lielbritaniju varēja aizkavēt tādas iniciātīvas kā vispārējos bezdarbnieku pabalstus un visaptverošo banku noguldījumu drošību ES.

 

Pozitīvas Brexit sekas ir, ka ir vajadzīga aptveroša diskusija par ES nākotnes virzību.

 

Ko darīt Eiropas Savienībai pēc britu izstāšanās?

 

No ES vēstures var secināt, ka tā ir attīstījusies un augusi,  pārvarot krizes. Sākot ar pēckara krizi tērauda un ogļu ražošanā, tad brīvā tirgus izveide un eiro ieviešana. Der atcerēties, ka eiro ieviešanu prasīja Francija un Anglija, lai mazinātu vācu markas nozīmi pēc Vācijas apvienošanās. Eiro panāca reālu brīvo tirgu ES un bija (un ir!) pamats ES labklājības augšanai.

 

Tā var teikt, ka katra krize ir paātrinājusi sasniegt ES mērķus: vairot mieru, brīvību, demokratiju, labklājību un drošību.

 

Subsidiaritāte kā pamats Eiropas Savienības darbībai un attīstībai

 

Pēc Brexit ir jāatgriežas atpakaļ pie subsidiaritātes kā pamata ES tās darbībai un attīstībai. Subsidiaritāte nosaka, ka lietas, kuŗas var darīt uz vietas, nav jādara kaut  kur citur un,  it sevišķi jau ne Briselē. Subsidiaritāte nozīmē, ka ES nepaliks par Eiropas Savienoto Valsti, bet gan kļūs par nacionālo valstu savienību.  Šīs savienības institūcijas veic tikai tās darbības, kuŗas kopā veikt ir izdevīgāk, lai sasniegtu augšminētos ES mērķus. Nacionālās valstis paliks polītiskais pamats tās pilsoņiem, kuŗu parlamenti noteiks,  kā ātrāk sasniegt ES mērķus. Bet subsidiaritātes princips arī nosaka, ko un kā katra ES dalībvalsts var paveikt. Un nav tā, ka ES subsidiaritāte sāktos tikai nacionālos parlamentos. Ar Leader un Interreg programmām tā attīsta dalībvalstu novadus un reģionus.

 

Subsidiaritāte nozīmē arī to, ka ir jāņem vērā, ko kāda vai kādas ES dalībvalstis spēj darīt un ko ne. Šis aspekts visā pilnībā parādījās sakarā ar migrantu ieplūdumu ES. ES ir jāsaprot un jāakceptē, ka tās ES valstis, kuŗas bija 50 gadus zem Padomju Savienības jūga, pamatoti var uzskatīt, ka migrantu piedale ir atkal jūgs. Sakarā ar migrantiem ES ir jāatrod jauni un innovatīvi risinājumi.

 

Aptverošāka nodokļu, ekonomikas un eiro attīstība Eiropas Savienībā

Nav šaubu, ka eirozonas dalībvalstu nodokļu un ekonomikas attīstība ir stipri nevienlīdzīga. Tomēr eirozona ir pārdzīvojusi kā banku krizi, tā Grieķijas problēmas. Jo  ir skaidrs, ka eiro ir brīvā tirgus pamats, kas pamatīgi veicinājis visas ES labklājības izaugsmi. Tāpēc nebūtu pareizi eirozonu samazināt vai to sadalīt ziemeļu un dienvidu eirozonā, kā to iesaka kāds ASV ar Nobela prēmiju godināts  ekonomists. Nevajadzētu neredzēt, ka tas mazinātu ES mērķu sasniegšanas jaudu un ka ekonomiskās sekas varētu būt daudz negatīvākas, nekā  patlaban izliekas.

 

Izveidojot ES stabilitātes mechanismu un to banku aptverošu uzraudzību, kuŗām ir internacionāli darījumi, kā arī uzlabojumi ES dalībvalstu budžetu veidošanā ir svarīgi priekšnoteikumi eirozonas stiprināšanai. Arī Eiropas Centrālā Banka kā īstena ES institūcija ir panākusi finanču tirgu uzticību attiecībā uz  eiro polītikas veidošanas pareizību.

 

Tomēr ir svarīgi, lai katra ES dalībvalsts, tātad arī Latvija, būtu konkurētspējīga spējīga vismaz ES mērogā, kas veicinātu labklājības pieaugumu. Laba izglītība, digitalizācija, vietējo produktu un pakalpojumu attīstība veicinās jaunu darbavietu veidošanu un investīciju piesaisti. Tas nozīmē, ka ekonomika ES arvien vairāk eiropizējās. Līdz ar to no subsidiāras nodokļu, ekonomikas un sociālas polītikas ir jāpāriet uz eiropisku nodokļu, ekonomikas un sociālekonomisko polītiku. Eiropiska nodokļu, ekonomikas un sociālā polītika būs svarīgs pienesums ES mērķiem.

 

Zaļā Eiropas Savienība ar Baltijas valstīm priekšgalā

 

Svarīgi ir, ka ES kopējā ekonomiskā polītika panāktu apvienotu stratēģiju ES ekonomiskai modernizācijai. Jāpiekrīt domai, ka arī ES dalībvalstīs mana, ka notiek klimata maiņa un ka biosfēra tiek arvien vairāk apdraudēta. Līdz ar to modernās ekonomikas polītikas centrā ir jābūt ekoloģisko problēmu risinājumiem. Var teikt, ka stāvam pie zaļās revolūcijas sliekšņa, kas novedīs pie tā, ka ekonomiskā izaugsme vairs nebūs saistīta ar dabas resursu neatgriezenisku izlietošanu.

 

ES ir visi priekšnoteikumi, lai tā būtu vadošā šīs revolūcijas īstenošanā. Galvenie mērķi būtu: ražošanas dekarbonizācija – prom no oglēm, dabas gāzēm un naftas! Enerģiju iegūst tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem ‒ kā vējš, gaisma, ūdens. Lauksaimniecībā arvien mazāk izmanto  herbicīdus un pesticīdus. Pāreja uz bezatkritumu atkalražošanu, dzīvojamo māju siltināšana un modernizēšana, publiskā transporta lomas un efektīvitātes palielināšana, elektormobilitātes ieviešanu, ražošanas digitalizācija. Tas vis būtu pamats lielai innovācijas un investīciju programmai. Un Baltijas valstīm būtu jānostājas šīs programmas priekšgalā. It sevišķi tas būtu jādara Latvijai, jo nav šķēršļu, kas varētu atturēt Latviju no zaļās revolūcijas īstenošanas  ‒ par priekšzīmi visai Eiropas Savienībai.