Juris Lorencs 17.01.2023
Neparasta, pat traģikomiska ziņa saņemta no Taizemes. Šīs Āzijas valsts pilsētā Suratāni policija aizturējusi divus jaunus vīriešus no Krievijas. Iemesls - ubagošana, kas Taizemē aizliegta ar likumu. Viens no vīriešiem turējis rokās plakātu ar tekstu taju un angļu valodās: Palīdziet! Bēgu no kara un Krievijas. Karš pazudināja manu biznesu. Es vairs negribu atgriezties Krievijā. Vai varat palīdzēt ar ziedojumu? Varbūt jums ir kāds ēdiens priekš manis? Azturētajiem draud mēnesis cietumā un izraidīšana uz Krieviju. Līdzīga ziņa pienākusi no Dienvidkorejas. Pieci krievi, kuri bēguši no iesaukšanas armijā, jau vairākus mēnešus dzīvojot Seulas lidostas tranzīta zonā. Iemesls- Dienvidkorejas varas iestādes atsakās viņiem dot politisko patvērumu, bet Krievijā šie cilvēki atgriezties nevēlas. Līdz 2023. gada janvāra vidum, pēc pašiem pieticīgākajiem novērtējumiem, Krievijas bruņotie spēki (armija, Nacionālā gvarde, privātās armijas, drošības dienesti, policija utt.) Ukrainas frontē zaudējuši ap 160 000 kritušos un ap 300 000 ievainotos. Aptuveni viens miljons cilvēku devušies bēgļu gaitās uz Eiropu, Izraēlu, Turciju, Centrālāzijas un Kaukāza valstīm. Netiek smādēta pat Mongolija! Iemesls- nevēlēšanās karot Ukrainā. Pārsvarā tie ir jauni, veseli vīrieši vecumā starp 20 un 40 gadiem. Izglītoti, uzņēmīgi, arī daudzmaz turīgi - jo pavisam bez naudas grūti doties ceļā. Par šādiem cilvēkiem mēdz teikt - tautas ģenētiskais zelta fonds. Tā vietā, lai mācītos, strādātu, celtu savu valsti, precētos un audzinātu bērnus, viņi bēg prom no Krievijas. Jo alternatīva ir visai skarba- atdod dzīvību par Putinu.
Tātad Krievija pēc iebrukuma Ukrainā kopumā zaudējusi ap 1, 5 miljonus vīriešu. Daudz vai maz? It kā maz, ja raugāmies uz kopējo Krievijas iedzīvotāju skaitu, kas ir 146 miljoni cilvēku. No tiem 68 miljoni ir vīrieši, 78 miljoni - sievietes. Eksperti aprēķinājuši, ka no šiem 68 miljoniem vīriešu Putina režīms teorētiski var mobilizēt 17 miljonus. Daļu - kā karavīrus, daļu - kā palīgspēkus militāro kravu transportam, apsardzei, nocietinājumu būvei utt. Bet 1, 5 miljoni no 17 miljoniem- tie jau ir 9 %. Un tas ir liels skaitlis. Ja karš turpināsies kā līdz šim, cilvēki turpinās atstāt valsti. Vai arī atgriezīsies Krievijas sādžās un mazpilsētās zārkos vai invalīdu ratiņos. Procesa demogrāfiskās sekas- Krievijā pieaug vīriešu deficīts. Saskaņā ar ANO statistiku vidējais cilvēka sagaidāmais dzīves ilgums Krievijā patlaban ir 73 gadi. Vienlaikus šajā valstī vērojama milzīga atšķirība starp sieviešu un vīriešu mūža ilgumu. Sievietēm sagaidāmais mūža ilgums ir 78, 2 gadi, bet vīriešiem- tikai 67, 6 gadi. Starpība - 10, 6 gadi. Sieviešu un vīriešu skaita attiecība - 1000 pret 863. Galvenie vīriešu pāragras mirstības iemesli ir sliktā veselības aprūpe, bezrūpīga attieksme pret savu veselību, alkoholisms un satiksmes negadījumi. Tagad šīm nelaimēm pievienojusies iespēja iet bojā Ukrainas frontē. Salīdzinājumam dati par ASV: sagaidāmais dzīves ilgums- 79, 1 gadi (vīriešiem- 76, 6 gadi, sievietēm- 81, 6 gadi). Sieviešu un vīriešu skaita attiecība - 1000 pret 975. Latvijā: sagaidāmais dzīves ilgums- 75, 7 gadi (vīriešiem- 70, 8 gadi, sievietēm- 80, 4 gadi). Sieviešu un vīriešu skaita attiecība Latvijā- 1000 pret 852. Diemžēl vēl sliktāka proporcija nekā Krievijā. Atceros, kāds Rīgā sastapts ēģiptietis man reiz vaicāja- kāpēc pie jums uz ielām neredz vīriešus, kur viņi palikuši? Toreiz atbildēju, ka vīrieši strādā un viņiem nav laika bezmērķīgi staigāt pa veikaliem. Taisnības dēļ jāatzīst, ka arī Latvijā demogrāfiskā situācija ir kritiska. Kaut kas atgūtās neatkarības gados ir aizgājis greizi.
Bet atgriezīsimies pie Krievijas. Gan ukraiņiem, gan arī krieviem Putina režīms atņem visdārgāko - cilvēka dzīvību. Vienlaikus vērojama paradoksāla situācija. Ne tikai sajukuši krievu pasaules sludinātāji, arī pati krievu tauta, karavīru mātes, māsas un sievas ieskaitot, lepni sūta savus vīriešus nāvē. Ne jau visi, bet liela, patiesībā lielākā tautas daļa. Saprotams, sabiedrībā, kur pastāv vīriešu deficīts, tie ir teju vai zelta cenā, uz izķeršanu. Par viņiem cīnās iespējamās līgavas, šķirtenes un atraitnes, darba devēji un armija. Situācija, kas tik ļoti raksturīga Krievijai pēdējos 120 gadus. 20. gadsimta traģiskie notikumi Krievijā- karš ar Japānu, 1905. gada revolūcija, Pirmais pasaules karš, Februāra un Oktobra revolūcijas, Pilsoņu karš un tam sekojošā emigrācija, komunistu organizētās represijas, Otrais pasaules karš, Čečenijas karš- pirmām kārtām skāra tieši vīriešus. Kaut vai tādēl, ka vīrieši bija ciešāk saistītu ar dažādiem militārajiem dienestiem. Katrs no šiem notikumiem radīja vēstures viļņus, kura atbalsis jūtamas vēl šodien. Pētnieki runā par tā saucamajām demogrāfijas bedrēm, kas seko no paaudzes uz paaudzi. Izveidojies vīrieša tips, kurš uzskata, ka ir pelnījis, lai viņu nēsātu uz rokām. Gan pārnestā, gan dažkārt pavisam burtiskā nozīmē. Ka sievietēm jāpiedod viņa slinkums, dzeršana, sānsoļi, pat agresija un vardarbība. Daži pētnieki uzskata, ka hroniskais vīriešu trūkums esot viens no agresīvās homofobijas iemesliem Krievijas sabiedrībā. Sižets, kas bieži tiek apspēlēts krievu kinokomēdijās un humora šovos- saniknotas sievietes uzbrūk gejiem, padzen tos no restorāna, pludmales, parka utt. Iemesls - vīriešu jau tā tikpat kā nav, un šitie vēl ņem nost pēdējos!
Katrs karš reiz beidzas. Agrāk vai vēlāk beigsies arī patreizējā Krievijas agresija pret Ukrainu. Tam būs milzīgas sekas ne tikai politikā un tautsaimniecībā, bet arī cilvēku psiholoģijā un uzvedībā. Līdzīgi kā tas bija pēc Afganistānas un Čečenijas kariem, Krievijas piepilsētu vilcienos ubagos patreizējā kara invalīdi. Nevienam nevajadzīgs vīrietis bez kājām, rokām vai acīm atkal kļūs par Krievijas simbolu.
Atpakaļ
.jpg)
